Foto: unsplash.com/ daniel james
Aktualizējot LGBTQIA+ kopienas jautājumus, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra (LLMC) programmas “Identitāte un kopiena” ietvaros gaidāma plaša notikumu sērija, kur viens no centrālajiem notikumiem būs 4. augustā plkst. 18:00 rīkotā tiešsaistes diskusija.

Diskusija “Dzimtes un kvīriskā konteksts Baltijā nesenajā pagātnē un šodien” pievērsīsies dzimtes, seksualitātes, kvīriskā, kā arī feminisma jautājumiem, analizējot tos Baltijas valstu un plašāka postsociālisma reģiona kontekstā un to atspoguļojumos laikmetīgajā kultūrā. Tajā piedalīsies dažādu kultūras jomu pārstāvji, mākslinieki un pētnieki, kas savos darbos pārskatījuši šodienas attiecības ar pagātni caur dzimtes un kvīriskā diskursiem Baltijā. Sarunas fokusā būs jautājumi, kā laikmetīgās kultūras norises var veicināt līdztiesības aspektu izpratni un kā domāt par pagātnes iesaistītību šodienā caur kvīriskā perspektīvu.

Par šiem un citiem jautājumiem diskutēs: Jevgeņijs Fiks (Yevgeniy Fiks, RU/USA), Agne Jokše (Agnė Jokšė, LT), Redi Kobaka (Redi Koobak, EE), Matīss Gricmanis (LV), Rita Ruduša (LV), Airi Trīsberga (Airi Triisberg, EE), bet sarunu vadīs LLMC kuratore, Andra Silapētere. Pasākuma norise angļu valodā.

Tēmas, kas saistītas ar LGBTQIA+ kopienu, Baltijā un Austrumeiropā joprojām ir sensitīvas un politizētas, nonākot gan konservatīvās, gan liberālās vērtības pārstāvošo politisko spēku dienaskārtībā. Padomju laikā homoseksualitāte tika uzskatīta par kriminālu noziegumu, pat draudot ar cietumsodu. Pēc neatkarības atgūšanas, Latvija un Igaunija dekriminalizēja homoseksualitāti 1992. gadā, Lietuva – 1993. gadā.

Tomēr 2021. gada tā dēvētajā “Varavīksnes kartē”, kas atspoguļo seksuālo minoritāšu tiesību ievērošanas situāciju Eiropā, starp 49 valstīm Igaunija ierindojas 21. vietā, Lietuva – 33., bet Latvija – 41.vietā. Šo situāciju un politiskās diskusijas par to lielā mērā ietekmējusi Baltijā dominējošā nacionālisma pozīcija, kas, nostiprinot izpratni par varonīgo un traumatisko mūsu reģiona pagātni, apzināti izslēdz dažādās sabiedrības grupas gan no vēstures naratīva, gan laikmetīgajiem procesiem.

Lai gan, paradoksāli, retorika, ka homoseksualitāte ir Rietumu “lieta”, kas šim reģionam ir sveša, turpina noklusēšanu un noliegumu, kas raksturoja attieksmi pret homoseksualitāti Padomju Savienībā. Apzinoties sarežģītās šodienas un pagātnes attiecības, diskusijas mērķis ir pārdomāt veidus, kā varam veidot līdztiesīgu, iekļaujošu sabiedrību, domājot par to Baltijas valstu kontekstā, un kā to darīt, apzinoties LGBTQIA+ kopienas dažādās identitātes.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!