Saeima pieņem Filmu likumu
Foto: Publicitātes foto

Saeima ceturtdien, 17.jūnijā, pieņēma Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sagatavoto Filmu likumu, kura mērķis ir nodrošināt Latvijas filmu nozares attīstību, atbalstīt Latvijas filmu veidošanu, popularizēšanu un saglabāšanu, portālam "Delfi" pavēstīja Saeimas Preses dienesta pārstāvji.

Likums definē jēdzienu "Latvijas filma". Par Latvijas filmām tiks uzskatītas tādas, kuras producē Nacionālajā kino centrā (NKC) reģistrēts producents un vismaz viens no filmas veidotāju galvenās radošās komandas ir Latvijas pilsonis, nepilsonis vai saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

Likums definē arī Latvijas Filmu padomes un NKC darbību un kompetenci, tostarp noteikts, ka NKC administrē valstij piederošo filmu tiesības.

Tāpat likums nosaka obligātu valsts finansēto filmu saglabāšanu Nacionālajā arhīvā, regulē filmu klasifikāciju un filmu producentu reģistrāciju. Tāpat Filmu likums nosaka publiskā finansējuma piešķiršanu Latvijas filmu veidošanai un Nacionālā Kino centra administrētā valsts finansējuma piešķiršanas kārtību.

Likumā iekļauts arī pants, kas stimulēs ārvalstu finansējuma ieplūšanu Latvijas ekonomikā, – 2013. gada 1. janvārī spēkā stāsies Filmu likuma 11. pants, kas nosaka valsts budžeta līdzfinansējumu ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā. Tas nozīmē, ka visas Latvijas mērogā darbosies sistēma, kas jau iesākta, dibinot Rīgas Filmu fondu, – ārvalstu producenti tiek īpaši stimulēti izvēlēties Latviju kā filmu uzņemšanas vietu un atstāt šeit lielu daļu filmas nepieciešamo izmaksu, ko saņem Latvijas kinoprofesionāļi un citu pakalpojumu sniedzēji.

Lai filmas veidotāji varētu pretendēt uz publisko finansējumu, filmai būs jāatbilst vismaz trim no sešiem likumā noteiktajiem kritērijiem. Kritēriji saistīti ar filmas darbības vietu, radošo komandu, tēmu, valodu un scenāriju. Filmas darbībai galvenokārt būs jānorisinās Latvijā vai citā Eiropas valstī, kādam no galvenajiem varoņiem jābūt saistībai ar Latviju, režisoram vai scenārija autoram jābūt Latvijas pilsonim, nepilsonim, jābūt ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju vai arī scenārija autoram jārunā latviešu valodā. Tāpat kā kritērijs noteikts, ka filmas tēmai jāattiecas uz Latviju, vienai no galaversijām jābūt latviešu valodā vai arī filmas pamatā jābūt Latvijas literārajam oriģināldarbam.

Lai nodrošinātu Latvijas filmu saglabāšanu, gada laikā pēc filmas pabeigšanas tās oriģināls vai kopija būs jāiesniedz Latvijas Nacionālajam arhīvam. Šāda prasība attieksies uz filmām, kuru veidošanai saņemts publiskais finansējums.

Valstij piederošo filmu izmantošanas autortiesības izsniegs NKC. Filmu izmantošanas maksa tiks noteikta, pamatojoties uz Ministru kabineta metodiku.

Likumā noteikta NKC un Latvijas Filmu padomes kompetence. NKC īstenos valsts politiku filmu nozarē, organizēs filmu projektu konkursus, sadalīs finansējumu un būs atbildīgs par tā izlietojuma kontroli. NKC arī reģistrēs filmu producentus un popularizēs Latvijas audiovizuālās kultūras vērtības. Likumā noteikts Latvijas Filmu padomes sastāvs. Tā būs kultūras ministra izveidota konsultatīva institūcija, kas konsultēs nozares politikas izstrādi.

Filmu likums trešajā galīgajā lasījumā tika pieņemts, 86 deputātiem balsojot "par", nevienam deputātam nebalsojot "pret" un neatturoties. Filmu likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, paredzams, ka tas notiks jūlija sākumā.

Likuma sagatavošanas un saskaņošanas darbu veica NKC un Kultūras ministrija sadarbībā ar Latvijas filmu nozares profesionāļiem – Latvijas Kinematogrāfistu savienību un Latvijas Kinoproducentu asociāciju.

Filmu nozares profesionāļi izsaka gandarījumu par faktu, ka Latvijas filmu nozares eksistencei un darbībai beidzot ir likumisks pamatojums, pie kura strādāts jau vairāk nekā 15 gadus, pa šo laiku nomainoties vairākiem NKC vadītājiem.

"Filmu likuma pieņemšana filmu nozarei ir ļoti svarīga – gan tās regulējuma ziņā, gan arī nozares pašapziņai, apliecinājumam, ka filmu nozare, tās jaunrade un mantojums ir būtiska Latvijas kultūras sastāvdaļa. Svarīgi ir arī tas, ka esam iezīmējuši virzību nozares attīstībai, tai skaitā paredzot industrijas attīstības mehānismus ārvalstu finansējuma piesaistei," uzskata NKC vadītāja Ilze Gailīte Holmberga, kuras komanda likuma sagatavošanas procesu noveda līdz veiksmīgam noslēgumam.

Source

www.DELFI.lv
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form