Svētku pārstāvji nekomentē pašvaldību gatavību rīkot Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus
Foto: LETA

Pēc tam, kad publiski tika paziņots par 80% pašvaldību gatavību atbalstīt XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīkošanu, plašāku informāciju, kuras pašvaldības pauda vai nepauda atbalstu aptaujā tās veicēji un svētku pārstāvji neatklāja, ziņo aģentūra "LETA".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

To, kuras pašvaldības pauda vai nepauda atbalstu, gan Valsts izglītības satura centra (VISC), gan Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Vasiļjeva "nevar atklāt". Tā vietā tika skaidrots, ka pašvaldībām sava nostāja par svētku rīkošanu ir jāpauž pašām.

Vasiļjeva skaidroja, ka saskaņā ar Dziesmu un deju svētku likumu Dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesa koordinēšanai pašvaldībās un sadarbībai ar valsts un pašvaldību institūcijām pašvaldības izvirza Dziesmu un deju svētku koordinatorus un nodrošina to darbību. VISC sagatavotās anketas tika nosūtītas un saņemtas no pašvaldību deleģētajiem koordintoriem. Anketās pašvaldībām tika lūgts atzīmēt viedokli par gatavību piedalīties "B" modelī un "C" modelī.

Pēc Vasiļjevas sacītā, katra pašvaldība izvēlējās savu pieeju viedokļa veidošanai - anketās pašvaldību koordinatori norāda ļoti dažādus veidus, kā tika apkopoti viedokļi iesniegšanai VISC: dažās pašvaldībās tika veikta vecāku aptauja, dažās lēmuma pieņemšanā piedalījās jomu koodinatori, izglītības pārvaldes speciālisti, domes pārstāvji, izglītības iestāžu direktori, dažas balstījās uz domes deputātu lēmumu. Anketu aizpildītājs un iesūtītājs ir pašvaldību koordinators.

Savukārt, Siguldas, Talsu un Valmieras pašvaldības Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīkošanā atteica dalību, bet Liepāja vērtēs epidemioloģisko situāciju svētku laikā. Cēsis rīkosies atbilstoši valdības lēmumam, taču Rēzeknes mērs sagaida no valdības konkrētu lēmumu šajā jautājumā.

Jelgavas pašvaldība atklāja, ka svētku rīkošanu pašvaldībā atbalsta, taču tikai gadījumā, ja uzlabojas epidemioloģiskā situācija, turklāt citā formātā, rudenī un ar norisēm pašu pilsētā, bez skolu jaunatnes braucieniem uz galvaspilsētu. Ventspils atbalstīja tikai daļu no piedāvātajiem iespējamajiem svētku norises variantiem.

Alūksnes novada kolektīvu vadītāji vienojās par "C" no piedāvātajiem variantiem, proti, ja epidemioloģiskā situācija valstī atļaus, tad no 2. līdz 3. septembrim novada skolās norisināsies dziesmu deju diena vai kopsadziedāšanās, attiecīgi, kas kurai skolai ir stiprā puse, sasaucot repertuāru ar dziesmu svētkiem. Papildus tam Alūksnes novada Bērnu jauniešu centrs kopā ar izglītības pārvaldi organizēs kopēju pasākumu ar domu aicināt atpakaļ bērnus interešu izglītībā. Pūtēju orķestrim savukārt jūlija beigās būs savs atsevišķs koncerts.

Arī Daugavpils vicemērs jau iepriekš atzina, ka Covid-19 izplatības līmenis nesamazinās, potēšana neiet tik strauji un pedagogi varētu būt pakļauti lielākam riskam. Daugavpils uzsvēra, ka svarīgi ir gatavoties, lai mācību gadu varētu sākt, "nevis parādīt, ka esam tauta, kas dzied un dejo". Vienlaikus iebildumus pauda arī Jēkabpils pašvaldība, norādot, ka esošajā epidemioloģiskajā situācijā bērni mācības turpina attālināti, līdz ar to svētku rīkošana nešķistu pieļaujama. Jēkabpils varētu atbalstīt vien pasākumu norisi reģionos.

Kā ziņots, VISC apkopotie rezultāti liecina, ka XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sarīkošanai šīs vasaras noslēgumā atbalsta 96 pašvaldības jeb aptuveni 80% vietvaru.

Svētku rīkotājs - Valsts izglītības satura centrs - pēc apkopotās pašvaldību aptaujas par gatavību piedalīties un līdzdarboties svētku norisē no kopumā 118 pašvaldībām anketas ar atbildēm iesūtīja 106 pašvaldības, no kurām 96 atbalstīja svētku rīkošanu šogad.

Sešas pašvaldības neatbalstīja nevienu piedāvāto scenāriju svētku rīkošanai, bet četras pašvaldības viedokli nepauda.

Iepriekš ziņots, ka Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem iepriekš paredzēti trīs scenāriji - "A", "B" un "C". Pirmais jeb "A" scenārijs nosaka, ka svētki norisinās tradicionāli un kā ierasts. Šo scenāriju Covid-19 pandēmijā neizskata. "B" scenārijs paredz, ka svētku svinēšana notiek Rīgā un reģionā svaigā gaisā, savukārt saskaņā ar "C" scenāriju pasākumi noritētu tikai epidemioloģiski drošajos reģionos svaigā gaisā - sporta laukumos, skolu pagalmos un estrādēs.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) jau iepriekš norādīja, ka svētki, visticamāk, notiks pēc "C" scenārija, taču, IZM prezentācija liecina, ka pieļaujams būtu arī "B" scenārijs vai abu šo scenāriju apvienojums. Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) aprēķiniem, XII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku organizēšana pēc izstrādātā "C" scenārija izmaksātu lētāk nekā citu scenāriju īstenošana -1,32 miljonus eiro.

Drošai svētku norisei vienā dienā plānots viens pasākums, līdz ar to dalībnieki svētku svinēšanā piedalītos tikai vienu dienu. Svētkus plānots atzīmēt bez skatītājiem, taču būtu iespēja svētku sajūtu gūt pie saviem televizoru ekrāniem.

Ministrijā pauda, ka kolektīvi ievēros "burbuļa" stratēģiju, lai samazinātu Covid-19 izplatības riskus. Tāpat arī koncerti norisināsies svaigā gaisā, bet ar dažiem izņēmumiem, piemēram, koklētājiem un mūsdienu deju kolektīviem. Šiem svētku dalībniekiem būtu iespēja uzstāties iekštelpās.

IZM atgādināja, ka Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalība ir brīvprātīga, piebilstot, ka bērns vai jaunietis svētkos var piedalīties, ja ir pedagogu un vecāku piekrišana.

Gadījumā, ja būs iespēja svētkus rīkot pēc "B" scenārija, tad uzdevumu sarakstam pievienosies arī pedagogu un dalībnieku testēšana, pausts ministrijas prezentācijā.

IZM uzsvēra, ka gan "B", gan "C" scenārijā paredzēts samazināts repertuārs, izpaliktu tradicionālais svētku gājiens, kā arī svētkus varētu vērot vien pie saviem televizoru ekrāniem.

Saskaņā ar ministrijas informāciju kopējais finansējums "B" scenārija īstenošanai būtu 4 080 800 eiro. No tiem 540 000 eiro būtu jāparedz atlīdzībai māksliniekiem, tehniskajam un organizatoriskajam personālam, 1,3 miljoni eiro - dalībnieku testēšanai, 828 000 eiro - telpu īrei, mākslinieciskajam un tehniskajam noformējumam, 30 800 eiro - dalībnieku reģistrācijas, uzskaites un kontroles sistēmai, 125 000 eiro - neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai, 137 000 eiro - apsardzes, drošības, kārtības nodrošināšanai, 340 000 eiro svētku notikumu atspoguļošanai, video dokumentēšanai un 780 000 eiro dalībnieku ēdināšanai.

Savukārt pie "C" scenārija būtu nepieciešams no valsts budžeta finansēt svētku notikumu atspoguļošanu un video dokumentāciju, kam būtu nepieciešami 780 000 eiro, savukārt atlīdzībai mākslinieciskajam, tehniskajam un organizatoriskajam personālam vajadzētu 540 000 eiro. Tikmēr pedagogu darba samaksu segs no budžeta mērķdotācijas.

Tags

Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form