Turaidā atklāta brīvdabas izstāde par Maiju – Turaidas rozi
Foto: Publicitātes foto

No 8. maija līdz 23. maija Turaidas muzejrezervātā Baznīckalnā ir skatāma brīvdabas izstāde "Turaidas Rozei – 420. Leģenda dzīvo", kas veltīta nostāstam par meiteni Maiju, dēvētu par Turaidas Rozi.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kā "Delfi" informē Turaidas muzejrezervāta galvenā krājuma glabātāja Līga Kreišmane, šajā pavasarī Turaidas Baznīckalnā, kur atrodas Turaidas Rozes piemiņas vieta, ir apskatāma brīvdabas izstāde, kuras vadmotīvs ir Maijas – Turaidas Rozes tēls kā radošu meklējumu iedvesmas un apceres avots dažādos mākslas veidos: literatūrā (dzejā un prozā), teātrī, kino, glezniecībā, tēlniecībā, baletā, operā un citos mūzikas žanros.

Sākotnēji izstādi bija paredzēts veidot iekštelpās, izmantojot muzeja krājuma oriģinālos materiālus – grāmatas, fotogrāfijas, izrāžu afišas un programmas, kostīmu skices, skatuves tērpus, tomēr Covid-19 ierobežojumu dēļ nācās veidot izstādes brīvdabas variantu.

Pirmajā izstādes daļā iespējams iepazīties ar 19. gadsimta vidus un 20. gadsimta sākuma literārajiem darbiem, kas bija balstīti Maijas dzīvesstāstā. Kā uzver Kreišmane, tie pilnībā iekļāvās tajā laikā valdošās romantisma literatūras naratīvā par mīlestību, uzticību, godu. Jāsaka gan, ka pirmajā romantiskajā poēmā (1848) "Turaidas jaunava" vācbaltu dzejnieks Adalberts Kamerers Maiju attēloja kā vācu meiteni un cildina visu vācisko. Viņš arī pievienoja Maijas vārdam otro liegi romantisko vārdu – Roze.

Latviešu literatūrā teika par Turaidas Rozi ienāca pēc astoņiem gadiem (1856) ar Jura Dauges sarakstīto stāstu "Turaidas jumprava." Tas piedzīvojis piecus izdevumus, un pēdējo reizi izdots 1987. gadā. Dauge Maiju attēlo kā vienkāršu, jaunu un mīlošu latviešu meiteni, kas mīlas dēļ labāk iet nāvē, nekā zaudē savu godu. Par to liecina autora dzejas rindiņas stāstījuma iesākumā:

"Liels tavs liktens, meitiņa,
Lielāka tu pate esi:
Jauna kapā krizdama,
Savu godu līdz nesi.

Kara vīru zobenis
Ikreiz likteni nepārspēj;
Bet tu savās asinīs
Arī likteni uzvarēj'.

Kamēr tu nu mierā dus',
Tavu slavu skandināšu;
Kamēr pate tagad klus',
Rakstos par tev' liecināšu."

Spožākais leģendas atspulgs literatūrā ir Raiņa traģēdija "Mīla stiprāka par nāvi", kas tika sarakstīta 1926. gadā un ieguva milzu popularitāti sabiedrībā. Izstādē redzami seno grāmatu attēli, kā arī Ģirta Vilka ilustrācijas Raiņa traģēdijas 1971. gada izdevumam.

Starp vairākām fotogrāfijām izstādē ir arī aina, kurā redzams Rainis ar Dailes teātra aktieriem Emīliju Viesturi, Teodoru Lāci un izrādes režisoru Eduardu Smiļģi pie Turaidas Rozes piemiņas vietas 1927. gada 12. oktobrī. Mākslinieki Rozes piemiņu godinājuši, noliekot baltu rožu vainagu.

Liela uzmanība izstādē pievērsta skatuves mākslai. Redzamas fotogrāfijas, izrāžu programmiņas no Raiņa lugas izrādēm gan Latvijas profesionālajos, gan amatierteātros, kā arī vēsturiskajās vietās Turaidas pils pagalmā, pie Turaidas baznīcas un Gūtmaņalā. Izstādes veidotāji izceļ 4. Baltijas esperantistu salidojuma dalībnieku izrādi Gūtmaņa alā 1962. gadā un Siguldas Tautas teātra izrādi Turaidas pils pagalmā 1976. gadā.

1966. gadā pirmizrādi piedzīvo komponista Jāņa Ķepīša balets "Turaidas Roze" Irēnas Strodes horeogrāfijā. Izstādē ir afiša un attēli no baleta uzveduma, kur pazīstamais baletdejotājs Haralds Ritenbergs redzams Jakubovska lomā.

Interesanti eksponāti ir teātra un operas izrāžu tērpu skices: Siguldas Tautas teātra iestudējumam 1993. gadā kostīmskices darinājis Siguldas mākslinieks Voldemārs Gudovskis, Latvijas Nacionālā teātra izrādei 1996. gadā māksliniece Kristīne Pasternaka, bet 2017. gada Latvijas Nacionālajā operā iestudētajai Zigmāra Liepiņa operai "Turaidas Roze" – māksliniece Jolanta Rimkute.

Turaidas Rozes leģenda kļuvusi par iedvesmas avotu daudziem māksliniekiem. Starp mākslas darbiem, kuri glabājas Turaidas muzejrezervāta krājumā, ir Aivara Gulbja, Ainas Tobes, Daiļa Rožlapas un citu mākslinieku veikums.

Kā atgādina muzeja pārstāve, Turaidas Rozes piemiņas vietai Baznīckalnā ir daudz apmeklētāju. Jau gadu desmitiem ilgst tradīcija jaunlaulātajiem kāzu dienā nolikt ziedus par godu uzticībai un mīlestībai. Simbolisks ir attēls, kur 2001. gadā divu valstu vadītājas – sievietes – Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe Freiberga un Somijas Valsts prezidente Tarja Halonena noliek ziedus pie Turaidas Rozes piemiņas vietas, godinot vispārcilvēciskas vērtības – mīlestību, godu, uzticību.

Izstāde atvērta muzejrezrevāta darba laikā. Ieejas maksa – ieejas biļete.

Tags

Turaida
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form