Foto: LETA
AS "Rīgas kinostudija", kas ir no 1964.gada 1.jūnija līdz 1993.gada 14.maijam Latvijā uzņemto kinofilmu un televīzijas filmu producents, noslēgusi apšaubāmus līgumus, ar kuriem tai piederošā manta ir ieķīlāta sabiedrības padomes locekļa personīgo darījumu nodrošināšanai, uzskata SIA "Leasing & Factoring AB" pārstāvji.

SIA "Leasing & Factoring AB" gan tieša sakara ar "Rīgas kinostudiju" neesot, taču uzņēmums pārstāv vairākas kredītiestādes, kurām ir tiesvedība ar "Rīgas kinostudijas" padomes locekli Armandu Libertu.

Kā informēja "Leasing & Factoring AB" preses dienestā, uzņēmuma rīcībā esošā informācija liecina, ka šā gada 20.martā AS "Rīgas kinostudija" devusi galvojumu vairāk nekā trīs miljonu eiro (vairāk nekā divu miljonu latu) apmērā divu mazpazīstamu, ar "Rīgas kinostudiju" formāli nesaistītu komersantu savstarpēju darījumu izpildei, tādā veidā apzināti uzņemoties neizpildāmas saistības.

Galvojuma nodrošināšanai ieķīlāta "Rīga kinostudijas" manta. Mēnesi vēlāk galvojums aizstāts ar aizdevumu, "Rīgas kinostudijai" pilnībā uzņemoties sveša komersanta saistības vairāk nekā trīs miljonu eiro apmērā, tādējādi kļūstot faktiski maksātnespējīgai. Tam komercķīlas veidā ieķīlāti "Rīgas kinostudijas" pamatlīdzekļi, krājumi un nemateriālie ieguldījumi, tātad arī autortiesības uz filmām, par kurām joprojām tiesā nav izšķirts strīds ar Kultūras ministriju.

Laikā, kamēr tiesa strīdu par autortiesību piederību vēl nav izskatījusi, "Rīgas kinostudijas" valdes priekšsēdētājs Vents Horsts parakstījis galvojuma līgumu, ar kuru "Rīgas kinostudijas" mantu - filmu uzņemšanas aprīkojumu, rekvizītus, tērpus, un, iespējams, arī pašas filmas, kuru starpā ir tautā iemīļotie "Vella kalpi", "Sprīdītis", "Limuzīns Jāņu nakts krāsā" - ieķīlājis par labu SIA "Latvijas Elektronisko dokumentu arhīvs", galvojot par SIA "Alūksnes 5" parāda izpildi par kopējo summu 3 160 000 eiro (2 220 860 latiem), informē "Leasing & Factoring AB".

SIA "Alūksnes 5" īpašniece esot "Rīgas kinostudijas" padomes locekļa Armanda Liberta māte.

SIA "Latvijas Elektronisko dokumentu arhīvs", kuras vārdā galvojuma līgumu parakstījusi un nodrošinājumu pieņēmusi pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja celtās apsūdzības par krāpšanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu tiesājamā Inta Kaņepāja, un kuras juridiskā adrese vēl nesen bija reģistrēta tajā pašā Jelgavas dzīvoklī, kur šobrīd juridiskā adrese reģistrēta arī "Rīgas kinostudijai", SIA "Alūksnes 5" parādu nopirkusi no Liberta. SIA "Latvijas Elektronisko dokumentu arhīvs" ir cieši saistīts ar SIA "Elektronisko dokumentu arhīvs", proti, šie komersanti, viņiem vien zināmu iemeslu dēļ, pagātnē ir savstarpēji mainījuši firmu nosaukumus. SIA "Elektronisko dokumentu arhīvs" valdes loceklis ir Liberts, un firmas juridiskā adrese ir Alūksnes ielā 5, Rīgā.

Savukārt 17.aprīlī "Rīgas kinostudija" noslēgusi aizdevuma līgumu, ar kuru no tās pašas SIA "Latvijas Elektronisko dokumentu arhīvs" aizņēmusies 3 160 000 eiro, domājams, iepriekšminētā galvojuma līguma izpildei, par ko liecina identiskās līgumu summas. Darījuma laikā "Rīgas kinostudija" savos aktīvos ieguvusi prasījuma tiesības pret šaubīgu parādnieku - SIA "Alūksnes 5", kas jau tagad nespēj savlaicīgi segt savas parādu saistības, vēstīja "Leasing & Factoring AB" preses dienestā.

Kā liecina tālākā notikumu gaita, "Rīgas kinostudija" ir "pārvērtējusi" savas finanšu iespējas, jo neilgi pēc galvojuma izsniegšanas un 11 dienas pēc aizdevuma saņemšanas ir vērsusies tiesā, lūdzot tiesisko aizsardzību no kreditoriem, tostarp SIA "Latvijas Elektronisko dokumentu arhīvs".

Laikā, kad tika izsniegts minētais galvojums, "Rīgas kinostudijai" jau bija ievērojami nodokļu parādi valsts budžetam un Rīgas pilsētai, ziemu "Rīgas kinostudija" pavadīja bez apkures, tāpēc vairākās telpās temperatūra bija zem nulles. Turklāt nekustamā īpašuma nodokļa parāda piedziņa, ko jau kopš pērnā gada veic zvērināts tiesu izpildītājs Raimonds Mežiņš, tiek vērsta uz "Rīgas kinostudijas" mantu, tostarp nekustamo īpašumu.

Notikušais radot bažas par prettiesisku vai pat noziedzīgu rīcību, jo līgumi ir slēgti vai nu pret "Rīgas kinostudijas" un tās mazākuma akcionāru, tostarp Kultūras ministrijas, interesēm, lai "Rīgas kinostudijas" aktīvus izmantotu padomes locekļa Liberta privātajiem projektiem, vai arī šie darījumi ir fiktīvi, slēgti ar mērķi nodrošināt draudzīgu "kreditoru" vairākumu gan "Rīgas kinostudijai", gan arī SIA "Alūksnes 5", aizsardzībai no hipotekārajiem kreditoriem - bankām, kas izsniegušas tām reālus aizdevumus, norāda Leasing & Factoring AB".

Gandrīz pret visām iesaistītajām personām jau ir sākti kriminālprocesi - pret Libertu un Horstu - par "Rīgas kinostudijas" akciju izkrāpšanu, savukārt pret Kaņepāju - par Valsts kinofotofonodokumentu arhīvā fiktīvi darbā noformētām personām, ko tiesa skatīs šā gada 1.jūnijā.

Šā gada 17.maijā policijā iesniegts iesniegums par iespējamu mantas izsaimniekošanu, ļaunprātīgi izmantojot AS "Rīgas kinostudija" amatpersonām piešķirtās pilnvaras, izvairīšanos no nodokļu nomaksas, tiesiskās aizsardzības procesa izmantošanu, lai izvairītos no saistību izpildes, grāmatvedības datu viltošanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, par ko atbildība ir paredzēta Krimināllikumā.

Komerclikuma 169.panta otrā daļa paredz, ka par zaudējumiem, kas nodarīti sabiedrībai, valdes un padomes locekļi atbild solidāri. "Rīgas kinostudijas" padomes locekļi ir Rinalds Bērziņš, Ieva Krūmiņa, Ieva Romanova, Jolanta Treile un Liberts.

Kultūras ministrijai pieder 24,31% AS "Rīgas kinostudija" akciju. 12,26% akciju pieder 163 fiziskām personām, kas pārsvarā ir "Rīgas kinostudijas" bijušie darbinieki.

Jau ziņots, ka Jelgavas tiesa maija sākumā pēc nekustamo īpašumu apsaimniekotājkompānijas AS "Rīgas kinostudija" pieteikuma ierosināja tās ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa lietu.

Kā norādīja Kultūras ministrijā, ministrija ir AS "Rīgas kinostudija" mazākuma akcionārs, tāpēc par iemesliem, kāpēc lūgta tiesiskā aizsardzība un par finanšu situāciju, vislabāk zina "Rīgas kinostudijas" valde. Tai pat laikā ministrija vēstīja, ka šis process neietekmē vēsturisko filmu fonda uzturēšanu un piederību, jo tas ir atsevišķs tiesvedības process, kurā šie jautājumi tiks sakārtoti.

Šā gada 18.jūnijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā tiks izskatīta Kultūras ministrijas prasība pret "Rīgas kinostudiju" un Dānijā reģistrēto "Voxell Aps" par autortiesību atzīšanu uz "Rīgas kinostudijā" uzņemtajām kinofilmām un televīzijas filmām. 2007.gada 1.oktobrī "Rīgas kinostudijas" valdes priekšsēdētājs Horsts un "Voxell Aps", kas reģistrēta Dānijas Karalistes komercreģistrā, direktors Torbens Ellerts noslēdza līgumu par Valsts "Rīgas kinostudijā" laika periodā no 1964.gada 1.jūnija līdz 1993.gada 14.maijam uzņemto kinofilmu un televīzijas filmu tiesību nodošanu. Līgums paredz nodot Dānijas sabiedrībai tiesības izplatīt filmas ētera televīzijā, kabeļtelevīzijā, satelīttelevīzijā, kinoteātros un mājas video formātā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!