Šodien, 6. jūnijā, Rundāles pils muzejā notiek starptautiska zinātniska konference "Pompeju pēdējā diena", kļūstot par platformu Rīgas kā 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas atklāšanas pasākumam – Pirmajam pasaules karam veltītajai izstādei "1914". Dienu pirms konferences kultūras portāls "Rīga 2014" tikās ar konferences projekta vadītāju Dr. art. Gintu Gerhardi-Upenieci, lai iztaujātu viņu par projekta aktualitātēm. "Apmeklēt konferenci aicināts ikviens, kam interesē šī tēma," atzīst projekta vadītāja.
Labākās idejas dzimst nejauši
Stāstot par konferences idejas rašanos, Ginta Gerharde-Upeniece teic: kā jau visas labās lietas, arī doma par šo ceturtdienas konferenci radusies nejauši. "Kādā tumšā ziemas dienā kopā ar Francijas Institūta pārstāvjiem devāmies pie izstādes eksperta – Rundāles pils muzeja direktora Imanta Lancmaņa. Apsēdāmies pie brīnišķīga interjera galda, un Lancmaņa kungs teica: ja runājam par Pirmo pasaules karu, būtu jārunā arī par periodu pirms kara. Par impērijas laiku, kas bija ļoti sarežģīts, un par to, ka tas bija laiks, kura kultūras mantojums neatgriezeniski gāja bojā." Toreiz Imants Lancmanis arī izteicis ideju pieaicināt lektorus, kas varētu pastāstīt par impērijas laiku savā zemē.
Savukārt ideju par projektu "Pompeju pēdējā diena" iedvesmojusi labi pazīstamā krievu mākslinieka Karla Brilova tāda paša nosaukuma glezna – "Pompeju pēdējā diena". "Tagad saprotu, ka šī glezna patiešām strādā – tāpat kā konferences ļoti atraktīvais nosaukums. Taču tajā tiks runāts par ļoti nopietnām lietām; galvenokārt par kultūras mantojuma inventarizācijas jautājumiem.
Jo, runājot par kultūras mantojumu, karu un vēsturi, ļoti maz zinām par konvencijām, likumiem, reglamentiem; ko un kā darīt ar šo mantojumu; kā Pirmā pasaules kara pieredze ir tālāk devusi pieredzi nākamajam karam un kādā veidā ar šo mantojumu strādāt."
Tiesa, šie jautājumi ir UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas kompetence, taču šī organizācija sniedz atbalstu ceturtdienas konferencei, kas pavērs priekškaru kultūras mantojuma jautājumu risināšanai.
"Varbūt šis laiks ar virtuālām lietām, ar fotogrāfijām – ar visu, kas ir bijis – ir īstais brīdis, kad par to runāt. Daudzas lietas nevaram atjaunot, un tas nemaz nav vajadzīgs, taču var šo informāciju salikt kopā un vizualizēt, jo tagad tehnoloģiju iespējas ir pietiekami plašas," spriež G. Gerharde-Upeniece, kurai, strādājot ar Pirmā pasaules kara projektu, šķitis interesanti un aizraujoši saskarties ar tā laika vēstures enerģiju.
"Vēsture ir nevis tāpēc, lai par to lasītu grāmatās, bet tāpēc, lai to lietotu. Tāpēc šī konference ir vēstures lietošana šodien," rezumē projekta vadītāja.
Projektu iezīmēs kopējā Eiropas ainā
Konferencē piedalīsies plaša starptautiska lektoru komanda: Krievijas vēsturnieks Georgijs Vvedenskis, Lietuvas pārstāve Dr. art. Rasa Andrušīte-Žukiene, Dr. Emanuela Danšēna no Francijas, ungāru etnogrāfe-muzeoloģe Dr. Iboja Berecki, Vācijas Vēstures muzeja kurators Dr. Arnulfs Skriba, kā arī vairāki Latvijas pārstāvji.
"Jāsaka liels paldies visiem, kas palīdzēja sapulcināt šo lielisko un kompetento lektoru komandu, kas pārstāv bijušās impērijas valstis. Turklāt, lai šo ideju īstenotu, strādājām kopā gan ar Francijas Institūtu, gan ar Gētes institūtu Rīgā. Arī Vācijas Vēstures muzejs, kura pārstāvis Arnulfs Skriba uzstāsies konferencē, strādā ar 1914. gada tēmu, tādējādi abiem muzejiem – Latvijas Nacionālās mākslas muzejam un Vācijas Vēstures muzejam – šī būs iespēja apmainīties ar informāciju par Pirmo pasaules karu."
Projekta vadītāja atgādina, ka šādas zinātniskas konferences jeb diskusijas savulaik ir aizsākušās Eiropā – Parīzē, Berlīnē, Veronā; vairākos Eiropas muzejos bijušas izstādes par tēmu, kas aptver Pirmo pasaules karu. "Man ir liels prieks, ka pašreiz darbojamies ar šo tēmu un ka Rīga, kas nākamgad kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu, ir viena no vietām šajā sarakstā!"
Pēc ceturtdienas konferences Rundālē nolasītie referāti tiks publicēti zinātniskā rakstu krājumā, ko izdos pēc noslēguma konferences 2014. gada martā.
"Savukārt tagad, kad visas "prāta vētras" būs beigušās, ķersimies pie praktiskajiem darbiem un koncentrēsimies tikai un vienīgi izstādes "1914" veidošanai.
Tādējādi nākamais lielais pasākums būs izstādes "1914" atklāšana 2014. gada 17. janvārī izstāžu zālē "Arsenāls"," atklāj projekta vadītāja. "Protams, šis projekts ir ļoti sarežģīts un grūts, taču tas ideāli parāda, kā būtu jānotiek liela izstāžu projekta īstenošanai – ka ir priekšdarbi, zinātniskais pamats, informācija. Pateicoties konferencē satiktajiem cilvēkiem, paplašināsies ģeogrāfija, un tas nāks par labu tam, ko mēs rādīsim nākamgad. Turklāt nevēlamies kopēt citur redzētās izstādes par šo tēmu, bet iezīmēt savu projektu kopējā Eiropas ainā," projekta vadlīnijas akcentē Ginta Gerharde-Upeniece.
Vairāk informācijas par konferences norisi un projektu šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
