Šā gada 11. novembrī 93 gadu vecumā mūžībā devies latviešu dramaturgs Harijs Gulbis, liecina ieraksts izdevuma "Teātra Vēstnesis" "Facebook" kontā.
Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris, rakstnieks un dramaturgs Harijs Gulbis dzimis 1926. gada 25. oktobrī Dobelē, Annenieku pamatskolā. Izglītību ieguvis Tumes pamatskolā un Otrā pasaules kara laikā Tukuma vidusskolā un Tukuma mūzikas skolā, kur apguvis vijoļspēli. Augstāko izglītību topošais literāts ieguvis neklātienes studijās Latvijas Valsts Universitātes Filoloģijas fakultātē, ko absolvējis 1952. gadā. Jau kopš studiju gadiem Harijs Gulbis strādājis par skolotāju un mācību pārzini, pilnībā pievēršoties rakstniecībai kopš 1967. gada.
Rakstnieka pirmais stāsts "Bombejas meitene" 1957. gadā publicēts žurnālā "Zvaigzne", bet ar pirmo lugu "Vecīši" autors 1958. gadā piedalījies lugu konkursā, 1959. gadā tā arī iestudēta Ventspils Tautas teātrī, tomēr kā Harija Gulbja pazīstamākie darbi minamas lugas "Aijā žūžū, bērns kā lācis" (1968) un "Cīrulīši" (1975), pēc kuras motīviem uzņemta arī tāda paša nosaukuma filma (1980.g., režisors Oļģerts Dunkers). Īpaši izceāla Gulbja sadarbība ar Latvijas Nacionālo teātrī. Lugu "Cīrulīši" un "Olivers" iestudējumi Edmunda Freiberga režijā arī šobrīd ir tā repertuārā.
Harijs Gulbis līdzās Gunāram Priedem un Paulam Putniņam ir viens no latviešu drāmas spilgtākajiem pārstāvjiem 20. gadsimta 60.–80. gados.
Autors sarakstījis arī romānus "Pieneņu laiks" (1976), "Doņuleja" (1983), "Degoši debesu akmentiņi" (1998) un "Brīnišķīgā dzīve" (2010).
Par savu literāro darbību Harijs Gulbis ieguvis arī Andreja Pumpura, Andreja Upīša un Eduarda Veidenbauma prēmijas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
