Arhitektu savienībā norāda, ka Valgums bijis "kolēģis, kura rīcībā vienmēr īpaši spilgti izpaudās arhitektam tik būtiskā tiekšanās uz vislabāko rezultātu, spēja skatīt problēmas attīstību ilgtermiņā un cīņa pret šodienas kompromisu, kas varētu apdraudēt nākotnes ieguvumus".
Valgums ieguvis arhitekta izglītību un kvalifikāciju 1972. gadā, absolvējot Rīgas Politehniskā institūta Celtniecības fakultātes Arhitektūras nodaļu.
Valgums strādājis institūtā "Pilsētprojekts" (1972.g.-1989.g.), šajā laika posmā nozīmīgākie objekti – Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcijas ēka (1975.g., arhitekti – Modris Ģelzis (1929-2009), Jānis Kārkliņš, Viktors Valgums), sanatorijas Rīgas Jūrmala (tagad "Baltic Beach Hotel", 1982.g. arhitekti – Viktors Valgums, Normunds Pavārs, Modris Ģelzis), Rīgas Motormuzejs (1988.g., arhitekti — Viktors Valgums, Andris Briedis), velotreks Ventspilī (1989.g.). 1979.g. pārņēmis 5. darbnīcas vadību no arhitekta Modra Ģelža.
Pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas dibinājis un vadījis arhitektu biroju SIA "Zenico projekts", nozīmīgākie projekti – "Swedbank" Centrālā ēka, pirmais augstākās kategorijas jeb A+++ klases biroju komplekss Latvijā – "Rietumu Capital Centre" darījumu ēka. Gada balva Rīgas arhitektūrā 2009. gadā par biroju ēku Pērnavas ielā 83, bijis gada balvas Rīgas arhitektūrā 2019. gadā finālists, saņemta atzinība par arhitektūras kvalitātes ienešanu Rīgas centra perifērijā un ieguldījumu bijušās rūpniecības teritorijas revitalizācijā, kā arī par kompleksu arhitektoniskās vides risinājumu, respektējot universālā dizaina un vides pieejamības prasības. Latvijas Arhitektūras gada balvas 2018. finālista diplomu saņēmis objekts – VEF ražošanas korpusa pārbūve.
Valgums bijis Latvijas Arhitektu savienības biedrs kopš 1975. gada, padomes priekšsēdētājs/ prezidents, kā arī padomes loceklis.
Arhitekts ilgus gadus apvienojis darbu pie nozīmīgiem projektiem, pedagoģisko darbu, un aktīvu un nesavtīgu sabiedrisko darbību, sniedzot nozīmīgu ieguldījumu gan Latvijas arhitektūras attīstībā.
Arhitektu savienībā īpaši akcentē Valguma ilgstošo un neatlaidīgo arhitektu un inženieru profesionālās prakses problēmu aktualizēšanu un ieguldījumu to risināšanā norādot, ka Valguma vadībā tapis pētījums par arhitektūras un arhitekta prakses regulējumu Latvijas likumdošanā, pamatojot Arhitektūras likuma izstrādes nepieciešamību. Balstoties uz pētījumu ir tapis Arhitektūras likuma projekts, kurš pēc izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē ir uzsācis savu ceļu uz Saeimu.
2019.gadā Valgums darbojās Latvijas valsts standarta, standartizācijas tehniskajā komitejā, strādājot pie standarta "Inženiertehniskie pakalpojumi. Ēku, infrastruktūras un rūpniecisko iekārtu inženiertehnisko pakalpojumu aprakstošā terminoloģija" tulkojuma un adaptācijas, uzsākts darbs pie "Būvprojekta dokumentācijas sastāvs" standarta radīšanas. Valgums bijis viens no pirmajiem BIM (Būves informācijas modelēšana) koncepcijas lietotājiem un popularizētājiem.
Valgums ilgus gadus pasniedzis arhitektūras projektēšanu Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes studentiem, 2015. gadā saņēmis Būvindustrijas lielo balvu par Mūža ieguldījumu būvindustrijā. 2021. gadā iecelts par Latvijas Republikas Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku.
Ievērojot valstī noteiktos Covid-19 ierobežojumus, atvadīšanās no Valguma paredzēta 9. septembrī pulksten 12 Rīgas krematorijas lielajā zālē.
Latvijas Arhitektu savienība izsaka visdziļāko līdzjūtību arhitekta Viktora Valguma ģimenei, draugiem un kolēģiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
