Aivars Freimanis (1936–2018) ir latviešu kinorežisors, scenārists un rakstnieks. Viņš ir viens no starptautisku slavu ieguvušās Rīgas poētiskā dokumentālā kino skolas stila radītājiem. Tā aizsākums meklējams 60. gadu sākumā, kas pretēji tolaik raksturīgajiem dokumentālā kino veidošanas principiem, tapa tādas filmas kā "Krasts", "Ceļamaize", "Gada reportāža", "Doms" un citas. Kopumā režisors uzņēmis 19 pilnmetrāžas, 23 īsmetrāžas dokumentālās filmas un 80 kinožurnālus par dažādām tēmām.
Aivara Freimaņa filma "Ābols upē" (1964) ir iekļauta Latvijas Kultūras kanonā. Filmā iemūžināra Zaķusala un tās savdabīgā vide pirms Latvijas Televīzijas ēkas un Salu tilta uzcelšana.
1977. gadā, kad pirmo reizi notika "Lielā Kristapa" balvas pasniegšana, Aivars Freimanis bija pirmais tās laureāts. Par labāko filmu tika atzīts viņa darbs "Puika", kas tapis pēc Jāņa Jaunsudrabiņa "Baltās grāmatas" motīviem.
1989. gadā Freimanis vēlreiz godināts ar "Lielo Kristapu" par filmu "Dzīvīte" – Dainu tēva Krišjāņa Barona dzīvesstāsta iedvesmots kino darbs.
2012. gadā Aivars Freimanis saņēma "Lielo Kristapu" par mūža ieguldījumu Latvijas kino. Režisors saņēmis Triju zvaigžņu ordeni un bija Kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāts.
Līdzās darbam kino, Aivars Freimanis sarakstījis arī vairākas grāmatas, gan humoristiskus īsprozas darbus ar "anekdotēm iz dzīves", gan romānu "Katls", kas iznāca 2017. gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
