Lielajai mūzikas balvai 2012 kategorijā Gada jaundarbs izvirzīts Rutas Paideres skaņdarbs "Tempera", kas pirmo reizi izskanēja pērnā gada 12. martā Lielajā ģildē kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" izpildījumā. Pie diriģenta pults bija Normunds Šnē.
Ruta Paidere studējusi kompozīciju Latvijā, Vācijā un Anglijā. Patlaban māca mūzikas analīzi un solfedžo Hamburgas Mūzikas augstskolā un ar savu kamermūziku un orķestra darbiem gūst atzinību Eiropas un ASV festivālos.
Rutas Paideres opusa "Tempera" pamatideja ir doma par laiku. Autore saka: "Pagājušu gadsimtu mākslas darbi ir šķietami vienīgā iespēja, kā padarīt laiku "taustāmu", notveramu. Bet arī tā ir tikai ilūzija, tādēļ – mana alegorija ar gleznu restaurāciju."
"Tempera ir eļļas krāsas priekštece, kuras īpatnība ir ļoti lēna žūšana un sevišķa izturība. Citādā ziņā tā ir komplicēta krāsa, grūti uzklājama un nepakļāvīga, turklāt pakļauta optiskām izmaiņām – laika gaitā kļūst vai nu spēcīgāka vai daudz vājāka, tas atkarīgs no temperas paveida," skaidro darba autore
"Gleznu restaurēšanas praksē gadsimtu gaitā aizvien lielāku nozīmi ieguvusi atziņa, ka laika pēdas – patina, izmaiņas krāsas intensitātē, varbūt pat rievas un plīsumi – nav līdz pēdējai detaļai jāizdzēš un jāizkoriģē, gleznu pastāvīgi "uzlabojot", līdz galu galā no lielo meistaru oriģinālā pieskāriena gandrīz nekas vairs nav palicis pāri. Laiks, tā plūdums un pagājība ir pārāk liela kategorija, lai to ignorētu vai pret to cīnītos, un mūsdienu progresīvie restaurētāji to akceptē, pret mākslas darbiem un laika zīmogu tajos izturoties pavisam citādi nekā agrākos laikos, kad, piemēram, gleznu tīrīšanai noderēja pat sīpols. Pēc restaurētāju daudzajām darbībām oriģināls kaut kad kļūst par šķietamību – tas jau sen ir mūsu pašu laiks, kas ielauzies šajos mākslas darbos pastāvīgo uzlabojumu un pārgleznojumu rezultātā," stāsta komponiste.
Šīs pārdomas Paiderei radījušas atmosfēru un pamatideju kompozīcijas sākšanas fāzē. Orķestris sadalīts četrās dažādās grupās, un vienai no tām ir mazliet augstāks skaņojums nekā pārējām grupām. Orķestra grupu dažādie skaņojumi manā darbā sasaucas ar šādu laiku pārklāšanos un arī pašu pārgleznošanu. Skaņdarba procesā tie savijas viens ar otru tiktāl, ka dzirde arvien mazāk uztver šo mikrotonālo starpību.
Jau ziņots, ka portālā "Delfi" līdz 18. februārim norisinās Lielās mūzikas balvas 2012 publikas balsojums, par savu simpātiju var nobalsot šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
