Brīvības skaņu vilnis. Recenzija par grupas 'Nesen' debijas albumu
Foto: Publicitātes attēls

Viens no kolorītākajiem albumiem pērn latviešu mūzikā bija dziesminieces Alises Jostes pārsteidzoši elektronizētais "Šākātā". Grupas "Nesen" šomēnes klajā nākušo debijas veikumu "Tas būs ilgi" var uzskatīt par loģisku, tikai maskulīnāku tā turpinājumu – vai tikpat labi pašmāju alternatīvās mūzikas supergrupas ierakstu, kam ir aizraujoši ļauties.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Par supergrupām mēdz dēvēt mūziķu apvienības, kurās kopīgu valodu atraduši jau ārpus kopdarbības sevi apliecinājuši un publikai pierādījuši mūziķi. Šajā gadījumā Alises Jostes kolēģi ir viņas vīrs un grupas "The Sound Poets" (arī "Momend", "Laika suns") basģitārists Kārlis Josts, "Carnival Youth" uzmirdzēšanu piedzīvojušais un tālāk jau ar elektroniskās mūzikas producentu Kashuku kopīgu skaņumākslas valodu projektā "PRAGAII" atradušais ģitārists Aleksis Luriņš, kā arī postmetāla grupas "Tesa" ritma balsts Jānis Burmeisters.

Lieliska kompānija, kurai kopā ir interesanti ne tikai paballēties, bet arī radīt ko jaunu. "Tas būs ilgi" ir kopīgi izlolots muzikālais darbs, kurā dzirdama radoša nepiespiestība un brīvība. "Nesen" nav ambīciju kļūt par populārās mūzikas hitu un līdz ar to nav arī žanra diktētu robežu. Paši gan viņi novilkuši līniju ap definējumu "mīlestības metāls", taču kaut kāda velna pēc tā vairāk šķiet ironija, nevis nopietns formulējums. It īpaši, ja atminamies, ka tā savu muzicēšanas stilu savulaik definēja arī somu gotiskie karikatūristi "H.I.M.".

No sevis gan tālu neaizmuksi, un "Nesen" debijas albums tiešām izklausās kā iepriekš uzskaitīto muzikālo vienību kopsajaukums. Ir gan "Tesas" nepieradinātais, tomēr matemātiski precīzais blieziens, gan "PRAGAII" eksperimentālisms, "The Sound Poets" melodiskums un Alises Jostes pozitīvi meitenīgais pofigisms, atvainojos par precīzo, tomēr rusicismu, protams. Tikpat labi var pieķert klāt arī "Laika suņa" un "Momend" kvalitātes.

Interesanti, ka Kārlis Josts te nespēlē nedz basģitāru, kā "The Sound Poets" vai "Laika sunī", nedz ģitāru, kā paša vadītajā grupā "Momend". Tieši viņš ir galvenais sintezatoru pavēlnieks, bet Aleksis Luriņš aizrāvies tieši ar basa tricinošo dārdoņu un neatlaidīgo pulsu. Pie "Nesen" brīvā lidojuma cēloņiem noteikti var pieskaitīt arī šīs pamainīto lomu spēles, kas liek izvīkstīties ārā no ierastajām komforta zonām un ķert muzikālo kaifu vēl apgūstamās teritorijās.

"Tas būs ilgi" ir reizē muzikāli eklektisks un konceptuāls darbs, kam skaniski labāk kopā turēties līdzējis studijdarba skaņu burvis Gatis Zaķis. Savu artavu bungu un sulīgā basa piefiksēšanā devis arī nu jau ar gada labākā studijas producenta "Zelta mikrofonu" apbalvotais Valmieras Lomix.

Minētie kungi gan acīmredzami ņēmuši vērā "Nesen" dalībnieku vēlmi neizklausīties pārāk piegludinātiem un pareiziem. Apzināti netīru, ausis un melomānisko pašsajūtu dozēti tiranizējošu skaņu efektu albumā netrūkst, kas tad arī ir tā sāls. Daudz sintezatoru un basģitāras efektu pedāļu, skaņas sienai kaut kur pa vidu plūstošu vokālu, zīmīgi – dzimtajā valodā, un visai daudz laiski rokenroliskas attieksmes. Šie komponenti, visticamāk, primāri uzrunās tos, kas mūsdienu mūzikā turpina meklēt nesamākslotību un neieslogāmu rokenrolu tā plašākajā izpratnē.

Mēdz teikt, ka bungas ir grupas sirds. "Tas būs ilgi" tas jūtams īpaši, jo tieši dzīvais, neprogrammētais ritms ir tas, kas neļauj albumam ieslīgt elektronikas uzbrūkošajos skāvienos, joprojām radot dzīvas rokmūzikas sajūtu. Pat neskatoties uz to, ka ģitāra šeit nebūt nav dominējošais mūzikas instruments.

Viss būvēts uz izteikta, ik pa laikam patīkami lūstoša bungu zīmējuma un pamatīga basa klātbūtnes, meklējot un atrodot aizvien neparastākus digitālo instrumentu tembrus. Tas, protams, nav nekas revolucionārs, taču spilgti iezīmē to, ka mūsdienās skaniskās dauzīšanās iespējas ir teju neierobežotas. "Nesen" nekautrējas ar drošiem vēzieniem jaukt krāsas plašā paletē, taču nepiemirst par dziesmu struktūru, kas neļauj grupas debijas albumu ievietot eksperimentālās mūzikas kategorijā. Tās tomēr ir dziesmas ar konkrētu uzbūvi, vēstījumu un attieksmi, taču tām tiek ļauts arī izskrieties pa muzikālajiem plašumiem. Tāpat taču agri vai vēlu pārnāks mājās. Turklāt patīkami apreibušas.

Lai arī paši mūziķi acīmredzot neaizraujas ar īpašu "Tas būs ilgi" reklamēšanu, šim veikumam ir potenciāls aizķerties pašmāju alternatīvās mūzikas cienītāju apziņā un likt ilgoties pēc vēl efektīgāka turpinājuma. Taču tā jau atkal ir liekas atbildības uzkraušana, no kuras "Nesen" tik veiksmīgi tikusi vaļā šajās septiņās dziesmās, kas hronometrāžā brīvi variē no četrarpus līdz septiņarpus minūtēm. Ar muguras smadzenēm gan jūtams, ka šim būs turpinājums.

Tags

recenzija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form