Foto: Publicitātes foto

Vienmēr interesanti pavērot, kā radošajās izpausmēs mūziķi maina savu uztveri par to, ko viņi vēlas laist tālāk pasaulē. Saviem pārmaiņu vējiem allaž līdzi dzīvojusi arī daudz pieredzējusī rokgrupa "Indygo", kas šogad laidusi klajā jau sesto albumu "6" un ko ar vērienu prezentēs 19. aprīlī koncertzālē "Palladium".

Jaunais, digitālajā vidē izdotais "Indygo" albums rokmūzikas cienītājus sadalījis divās nometnēs – vieni pieņem grupas acīmredzamo tiekšanos uz plašākas auditorijas siržu iekarošanu, otri neizpratnē rausta plecus, jo "6" tikpat labi var uztvert kā smagākas popmūzikas veikumu, vienlaikus cenšoties saglabāt savu tipisko rokrakstu.

Skarbs melodisms grupai gan piemitis vienmēr un, ja atceramies pašus "Indygo" pirmsākumus izdevniecības "MicRec" kūrētajā alternatīvajā leiblā "Raibā taureņa ieraksti", tad nepiesliešanās tikai smagajam rokam nemaz nav tik neparasta tendence. 2005. gadā izdotais debijas albums "Indygo" bija itin raibs deķis, kurā alternatīvāka izdauzīšanās deviņdesmito gadu stilā mijās ar pirmajām šā gadsimta tendencēm un vairākām balādēm, kuras, noproducējot tās vēl nedaudz liegāk, varētu kļūt par ikdienas radio hitiem. Interesanti arī, ka tolaik grupa pārsvarā dziedāja latviski, pie kā atkal pilnībā nonākusi savā sestajā albumā.

Jaunajā "Indygo" formātā saklausāmas līdzības ar daudziem aktuālajiem mūsdienu rokmūzikas turpinātājiem. Acīmredzot Vaters ir izteikts melodiķis, kurš kaut kad noteikti izdos arī solo dziesminieka albumu.

Otrā plate dienasgaismu ieraudzīja astoņus gadus vēlāk un tad pasaule iepazina krietni nobriedušāku, smagnējāk skanošu un angliski dziedošu "Indygo". Ceļu uz progresīvāka, sarežģītāka smagā roka skanējumu grupa uzsāka ar ambiciozu ierakstu Zviedrijas pilsētā Ūmeo – 2007. gadā izdotu minialbumu "Under Construction", kas arīdzan tapa angļu valodā ar skaidru mērķi paplašināt auditoriju ārpus Latvijas. Interesanti, ka, piemēram, mūzikas straumēšanas vietnē "Spotify" šo veikumu neatrast, taču tas noklausāms "Bandcamp".

Vēsturiskās taisnības labad gan jāsaka, ka četras no piecām minialbuma dziesmām uzspodrinātās versijās atrodamas arī otrajā grupas lielabumā "Decoy", kas tapa tolaik ļoti prestižajā "Sound Division Studios" ar Gati Zaķi pie skaņu inženiera pults. Ar to "Indygo" sevi stabili pieteica kā rietumnieciski domājoša, paškvalitāti pieprasoša un spēcīga rokapvienība. Šis ceļš tika turpināts arī pāris gadus vēlāk iznākušajā albumā "Stars", kura nosaukumā domāts latviešu, ne angļu valodas vārds, jo grupa savu lirisko stūri arī toreiz pagrieza dzimtās mēles virzienā.

Gadu vēlāk oficiāli tika izdots vēl pirms albuma "Stars" izveiktais līdzšinējo dziesmu pārlikums "Unplugged" versijā, kas kopā ar viesmāksliniekiem tika ierakstīta divos publiskos koncertos koka ēku renovācijas centrā "Koka Rīga", pierādot, ka "Indygo" sasnieguši patiešām augstu radošās un tehniskās varēšanas kvalitātes latiņu.

2019. gada "The Result of Everything" pārsteidzošā kārtā iezīmēja mešanos atkal angļu valodas apskāvienos, taču piedāvājot vēl soli tālāk progresīvāka eksperimentālā smagā roka tālēs. Tiesa, arī turpinot it kā jau no modes arvien vairāk izgājušās atskaņas no deviņdesmitajiem gadiem.

Foto: Publicitātes foto

Ko tālāk? Sastāva izmaiņas (vokālists un ģitārists Mārtiņš Vaters ir vienīgais oriģinālsastāva dalībnieks), jancīgie jaunie laiki un rokmūzikas atsēdināšana otrajā plānā mūzikas kopapritē acīmredzami radīja ideju ar jauniem singliem taustīties mūsu ēras populārās mūzikas miglā, palēnām radot materiālu jaunajam albumam "6". Tagad tas ieraudzījis dienasgaismu un ne velti jau nodēvēts drīzāk par piecgades singlu izlasi ar daudziem jauniem pārsteigumiem. Arī izteiktāk uz popmūziku virzītiem.

Par absolūtu popgrupu Vatera, basista Mārtiņa Lejas un bundzinieka Mika Riekstiņa trio gan nekādi nav kļuvis. Jaunajā "Indygo" formātā saklausāmas līdzības ar daudziem aktuālajiem mūsdienu rokmūzikas turpinātājiem. Acīmredzot Vaters ir izteikts melodiķis, kurš kaut kad noteikti izdos arī solo dziesminieka albumu. Aizraušanos ar nosacītu hardcore pankmūziku, kurā gan arī saklausāmas atblāzmas no "Indygo" daiļrades, viņš atvēlējis blakusprojektam "Reiner" (2019. gadā nāca klajā arī tā albums "Veidojot tagadni"), bet jaunā pamatgrupas izpausme plūst starp smagākiem roka rifiem, līdz šim visrūpīgāko producēšanas darbu un popmūzikas tendencēm, kas dažiem albuma vērtētājiem nedaudz pārspīlēti licis piesaukt pat Eirovīzijas vārdu.

Uz šo šovu "Indygo" gan diez vai jelkad pretendēs, taču iemeslus šādiem salīdzinājumiem albumā saklausīt var. Pamatā gan šis ir gluži vienkārši melodiskāks roks, kurā Vaters demonstrē savu spēju radīt panaivi romantiskus, bet sirsnīgus tekstus latviešu valodā un visi trīs grupas dalībnieki kopā radījuši plašu muzikālo amplitūdu, pamatu pamatos tomēr liekot uzsvaru uz veco labo smago rokmūziku.

[..] patiesībā grupa joprojām piedāvā gana smagnēju roku, kurā vieta gan lirikai un romantikai, gan dzīves pārpatiesībām un kārtīgam latvietim tik tuvajam melodiskumam.

Šoreiz "Indygo" albumā piedalās arī netipiski daudz viesu, ieskaitot Lapseni jeb Arti Dvarionas un Māri Žigatu no "Pienvedēja piedzīvojumiem" enerģijas pilnajā dziesmā "Bet tu steidz". "6" ieskanas pat grupas "Oranžās brīvdienas" dalībnieku Ritvara Šilkova un Maksima Starodubova spēlētie pūšaminstrumenti un klasiskās mūzikas pārstāves Undīnes Cercinas spēlētā vijole! Par vēl vienu savējo grupā, sen vairs ne viesi joprojām var uzskatīt arī skaņu inženieri Gati Zaķi, kurš radījis albuma kopskanējumu, lai gan ieraksti veikti ne tikai viņa pamatdarbavietā "TRU Music", bet arī "Hodila Records" pie Ģirta Laumaņa un "No Fuss Audio" pie Valērija Černeja.

Mulsinošākās dziesmas jaunajā dziesmu apkopojumā ir itin saldās pusbalādes "Atšujies!" un "Vasara", kas izvietojušās albuma vidusdaļā. Demo ierakstu atgādinošā akustiskā "Zīmīte" drīzāk ir no citas operas – vēlmes izpausties un pārsteigt citādāk, kā grupai ierasts, bet albuma beigās atrodamā "Cita pasaule" atkal pietuvina skanējumu popmūzikai. Šķiet, ka atsevišķas nosauktās dziesmas arī rada mazliet greizu priekšstatu par "6" kopnoskaņu tā klausīšanās procesā, jo patiesībā grupa joprojām piedāvā gana smagnēju roku, kurā vieta gan lirikai un romantikai, gan dzīves pārpatiesībām un kārtīgam latvietim tik tuvajam melodiskumam.

Nav šaubu, ka koncertā šis viss izklausīsies daudz jaudīgāk un autentiskāk, jo dzīvā uzstāšanās joprojām ir "Indygo" īstais superspēks.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!