Delfi: Pirmais, ko izmeta, kad ierakstīju "google.com" "Jerusalem Band", bija kāda zviedru kristīgā rokmūzikas grupa, būtiski bija ierakstīt vārdu jazz pa vidu. Pastāsti, lūdzu, nezinātājiem, kas ir "Jerusalem Jazz Band"?
Intars Busulis: Viņi visi ir patiešām augstas raudzes džeza mūziķi no Izraēlas. Visi šie mūziķi no "Jerusalem Jazz Band", protams, spēlē arī džeza standartus, ...nu jebkādus stilus, diksilendus, free-jazz nu tiešam jebko, bet Borisam Gammeram ['Jerusalem Jazz Band' vadītājs] ir šis kvintets, ar kuru kopā viņi spēlē tradicionālo Izraēlas mūziku, iesaista ebreju mūzikai tradicionālos klarneti un vijoli. Ar Gammeru mēs pirmo reizi satikāmies "Rīgas Ritmos". Toreiz, gan neko par kopīgu sadarbību nerunājām, tad pirms diviem gadiem bija uzaicinājums braukt uz džeza festivālu Izraēlā, bet arī tas izpalika. Taču šoreiz pateicoties Izraēlas vēstniecībai un citiem, kas mūs atbalsta, viņi visi atbrauc uz Latviju.
D: Kādā valodā tev būs jādzied? Mācīsies ivrītu? :)
IB: Nē, nē, tie būs skaņdarbi angļu valodā. Mēs gan, patiesību sakot, vēl klātienē neesam tikušies, tā kā nezinu kā tas īsti būs, es viņiem aizsūtīju linkus ar mūziku ko izpildu. Taču pagaidām neesmu redzējis ne aranžiju, ne uzmetumus....Būs arī dažas mūsu pašu ar Kārli Lāci darinātas kompozīcijas, ko viņi būs pārtaisījuši pa savam. Viņi 28. martā atbrauks un tad es tikai dzirdēšu kā tas viss izklausās.
D: Vai šie ir tev tāda veida mūziķi - autoritātes, kas izraisa cieņpilnu biklumu?
IB: Nē, ne gluži tā. Protams, man ir mazliet bail, jo es neesmu jau es TĀDS džeza teorētiķis kādi ir viņi. Es vairāk vai mazāk klausos, kas, principā, džezā arī ir svarīgākais. Bet cik es runāju ar Gammeru caur Skype un pārējā komunikācija, kas ir bijusi - es viņus uztveru kā normālus džekus. Mēs esam uz tu.
D: Preses paziņojumā par šo sadarbību bija teikts, ka "Jerusalem Jazz Band" mūziķi tevi ir ieraudzījuši nejauši. Šobrīd plaši izplatīts uzskats ir, ka mūzikas biznesā tomēr panākumus nosaka rūpīgs un dzelžains mārketings, un nejaušības ir tikai šķietamas.
IB: Džeza mūzikā viss notiek nejauši. Arī šī sadarbība ir snākusi nejauši. .....nu labi, pavisam jau nejauši tas nebija. Es pazīstu Rafailu Balkinu [Marijas Naumovas menedžeris], patiesībā caur viņu arī tā pazīšanās sākās, tad arī sekoja sadarbība caur vēstniecībām utt. Viņi jau iepriekš bija pazīstami, savukārt Boriss Gammers savulaik ir dzīvojis Rīgā.
D: Tu ar viņiem kopā neesi vēl samēģinājis. Piemēram, ar Kārli Lāci un Kasparu Zemīti jūs esat labi čomi un draugi arī ikdienā, tad sanāk laba ķīmija arī mūzikā, cik svarīgi mūziķiem ir būt draugiem? Vai sanāk ari dažkārt ar pirmo samēģināšanas reizi?
IB: Vai nu atrodi kopīgu valodu mūzikā vai neatrodi! Vai nu ir vai nu nav, un ja nav tad arī nekad nebūs. Un parasti to var just jau pirmajā reizē.
D: Zini, es dažkārt no cilvēkiem, kas ar džezu saistīti vairāk nekā es, esmu dzirdējusi, ka Latvijā džezs ir tā kā drusku pabērna lomā. Gan izglītības, gan publicitātes, gan galu galā stabilas publikas un džeza tradīciju trūkuma ziņā, kaut vai salīdzinot ar mūsu pasu kaimiņiem lietuviešiem.
IB: Nu es negribētu piekrist, ka mums nav džeza tradīciju. Mums ir sākot no Raubiško un viņa sekotājiem. Rīgas Doma kora skola utt, bet, ja tu pieminēji Lietuvu, tur ir Klaipēdā un Viļņā specialas džeza akadēmijas, kādas nav pie mums. Tie gan, es vairāk domāju, ka džezs tomēr lielākoties ir personīgā izpēte un analīze. Talants spēlē baigi lielo lomu, manuprāt, lielāku par akadēmisku izglītību.
NR: Pieņemu, ka mums gluži vienkārši šīs džeza tradīcijas ir uz citiem pamatiem būvētas, nekā, teiksim, Ņūorleānā.
IB: NU viennozīmīgi, mēs neesam Amerika, un neesam pat Lietuva. Viņiem ir festivāli, skolas, taču Lietuva ir arī lielāka valsts nekā Latvija.
NR: Latvijā kā popmūziķis tu esi vairāk pieprasīts, un tie klausītāji, kas nāk uz taviem popmūzikas koncertiem atšķiras no tās auditorijas, kas ir džeza koncertos.
IB: Latvijā ar džezu koncertējam salīdzinoši reti. Vairāk ārvalstīs. Kaut gan par auditoriju grūti pateikt - reiz, kad vel bija "Sunny Terrace", tur lauzām apmeklējuma rekordu tieši ar džeza programmu..... Es gan vienmēr esmu vairījies sevi saukt par džeza mūziķi, nu kas es par džeza mūziķi, ne es teorētiķis, ne es kas.....
NR: Labi, parunāsim par maijā gaidāmo albumu, par mūziku un dzeju.
IB: Labi, par ierakstiem un dzejniekiem
NR: Preses paziņojuma bija teikts, un arī albuma pirmais priekšvēstnesis dziesma 'Valoda' par to liecināja, ka muzikālais materiāls būs austrumnieciskās noskaņas, nu kurienes tev un mūzikas autoram Kārlim Lācim tādas ietekmes?
IB: Sākam ar Kārli Lāci tos austrumu blokus savos koncertos un tā tas viss arī iepatikās un aizgāja. Nu baigie austrumi jau nebūs - Libāna vai Arābija, bet kaut kas tāds pilnīgi jauns priekš mums, pa drusciņai liekam to visu iekšā. Bet, ja tu prasi kāpēc - es nezinu - tāpēc, ka tāpēc!
D: Tev dziesmas raksta Kārlis Lācis, bet vai tu pats kādreiz varētu ķerties pie dziesmu radīšanas?
IB: Nu šoreiz albums tieši ar to būs interesants, ka mēs abi divi komponējam, liekam kopā pa fragmentiem. Pat pusi uz pusi. Es viņam nedodu vairs tik daudz vaļas [smejas] Viņš atbalsta manus centienus, mani pat par priekšnieku šad tad sauc.
D: Man simpātiski šķiet tas, ka tavās dziesmās skan latviešu dzejnieku dzeja, nevis tiek izmantoti, piemēram, Guntara Rača pakalpojumi. Kam pieder iniciatīva izvēlēties Jāņa Elsberga vai Kārļa Vērdiņa rakstītus dziesmu tekstus?
IB: ....mums ir arī sadarbība ar Māri Salēju, Andri Akmentiņu.... Nu neesam mēs mūziķi - dzejnieki. Ja mēs neredzam sevī to dzejnieka talantu ne tagad ne nākotnē, tad uzticam to tiem, kas dzeju jūt. Tekstam ir jābūt saturīgam, kas iet vienā solī ar mūziku. Nu nav tur tā - sēžam uz dzīslām un esam Siāmas dvīņi
D: Tāpat tev tekstus krieviski raksta Sergejs Timofejevs [ teksta grupa'Orbita' ] Kādā valodā tev pašam šķiet vieglāk izteikt dziesmu saturu? Man, atklāti sakot, pat albuma "KINO" krieviskā versija patika labāk.
IB: "KINO" pirmavots vispār ir krievu valodā. Vispirms radās dziesmas krieviski, un tikai tad latviski. Dažas gan bija latviešu valodā, kas pasteidzās priekšā Sergejam, bet pamatā vispirms radās krievu versija, sākot jau ar Eirovīzijas 'Gonkām'. Savukārt jaunajam albumam pirmā ir tapusi latviskā versija. Albums būs trijās valodās - angļu tekstus rada Ojārs Kalniņš, viņam ir savs skatījums uz to, tāpēc rezultāts varētu būs atšķirīgs.
D: Starp citu, vai esi dzirdējis Kārļa Vērdiņa grupu "Maukas"?
IB: O Jes! Cepumi! [Ikvienam, kas pabijis Somijā šai vārdu spēlei vajadzētu būt saprotamai. Red.]
D: Viņš basģitāru spēlē, Arvis Viguls arī tajā grupā ir! Šad un tad uzstājas literātu pasākumos.
IB: Nē es neesmu gan dzirdējis, būtu interesanti kādreiz paklausīties.
D: Nesen popmūzikā debitēja tavs brālis Lauris Busulis. Tu kaut kā mēdz viņu kritizēt? Varbūt sapazīstini ar vajadzīgajiem cilvēkiem?
IB: Nu, protams, ka es viņu kritiski vērtēju. Ar citiem jau es tā nevaru runāties kā ar brāli. Brālim jau vieglāk kaut ko kritisku pateikt, nekā mūsu popmūzikas superstāriem. Jā, mēs runājam par mūziku, viņš par mani, es par viņu. Ir vēl viens brālis, kas kritiski izsakās... . Brālis gan pats cenšas. Viņš sava ceļa gājējs, viņam pat negribas, ka es tā pārāk iejaucos.
D: Radiostacijās veiksmīgi izskanējusi tava kādreizējā grupas "Caffe" biedra Anda Grīvas dziesma 'Vadiņi', viņš darbojas arī grupā "The Mundane". Esi kādreiz dzirdējis?
IB: Jā, man patīk, pat ļoti patīk.
D: Varbūt esi iedomājies, ka kādreiz kaut ko kopīgu muzikālu atkal varētu pasākt?
IB: Nu, kas to lai zina. Es nezinu, kas notiks tuvākajā piecgadē. Viss var gadīties. Katrā ziņa Andis noteikti nebūtu tas mūziķis, ar kuru man būtu kauns kopā parādīties uz vienas skatuves.
D: Tu esi dažādos muzikālos projektos piedalījies, spēlējis teātri, jokus plēsis, raidījumus vadījis. Kas ir tas, kam tu saki Nē? Ko noteikti nedara Intars Busulis?
IB: Esmu atteicis partijas vīriem, vai nu publiski uzstāties, vai kādu slavēt vai apmelnot. Nekādās politiskās spēlītēs es neiesaistos.
D: Tad acīmredzot jau piedāvājumi ir bijuši?
IB: Jā ir bijuši! Un tā kā rudenī ir gaidāmas vēlēšanas, tad esmu 100% pārliecināts, ka atkal būs piedāvājumi, vai nu uzspēlēt vai ģīmi parādīt. Es nevaru aicināt balsot tautu par kādu politiķi, par to saņemot naudu. Ja tas ir kaut kas publisks, tad es momentā atsaku. Politiskā pārliecība tomēr ir mana personiskā doma. Ja tas, protams, ir kaut kāds partijas kotlešvakars, tad gan, kāpēc nē - man vienmēr ir paticis uzstāties ballītēs. ....esmu arī piedalījies pasākumos, kas saistīti ar sektām.
D: Sektām?
IB: Nu "Jaunā Paaudze" Bet es mēģinu attālināties no šādām lietām. Negribu izcelt nevienu kristīgo organizāciju. Tāpat izvairos no apšaubāmas kvalitātes projektiem. Pāris gan tādos esmu bijis un apdedzinājies, bet man tas uzdzen šermuļus.
D: Par kotlešvakariem runājot. Tavs kolēģis Jānis Stībelis reiz vienā intervijā stāstīja visādus stāstus par Krievijas šovbiznesa vidi un turienes vērienīgajiem uzaicinājumiem uz privātajām ballītēm. Cik zinu, tad tev sava publika ir arī Krievijā. Vai arī vari kādu traku stāstu pastāstīt par šo pieredzi?
IB: Jā nu mēs ik pa laikam aizbraucam tur uzspēlēt. Tagad arī pavisam drīz brauksim, šoreiz gan ar Briežkalna sastāvu [Māra Briežkalna kvintets] Bet neko traku pastāstīt gan laikam nevarēšu. Jānis [Stībelis] jau droši vien vairāk zina.
D: Kas ir pēdējais, kas skanēja tavā mūzikas atskaņotājā?
To Intars ir gatavs noprezentēt uzreiz - austiņās skan tradicionālā arābu mūzika. Kas zin, varbūt radīsies papildus iedvesma jaunā albuma niansēm. Apjautājos arī par pēdējām redzētājām filmām un izlasītajām grāmatām. Nē nē, grāmatām īsti laika neesot, tā kā labi vien ir, ka Vērdiņs un Elsbergs apgādājot ar dzejas minimumu. Viņu rakstītajā dziedātājs labprāt iedziļinās.
Intara Busuļa un "Jerusalem Jazz Band" koncerti DELFI afišā
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
