Koncertos orķestris diriģenta Andra Vecumnieka vadībā piedāvā publikai 20. gadsimta klasiskās mūzikas šedevrus, krievu mūzikas ģēniju darbus – Sergeja Rahmaņinova Trešo koncertu klavierēm ar orķestri re minorā un Dmitrija Šostakoviča Devīto simfoniju Mibemol mažorā.
Šoreiz orķestris neaprobežosies tikai ar vienu koncertu Rīgā. JVLMA Lielajā zālē 20. aprīlī, bet, tas dosies arī nelielā koncertturnejā uz Vidzemes Austrumu pusi. 21. aprīlī orķestris koncertēs Gulbenē un 22. aprīlī – Valkā.
Krievu komponista un pianista Sergeja Rahmaņinova (1873–1943) Trešais klavierkoncerts ir viens no populārākajiem skaņdarbiem mūsdienu pianistu repertuārā. Rahmaņinovs ir radījis muzikāli bagātu un emocionāli piesātinātu kompozīciju, kas mūziķus un klausītājus nekad neatstāj vienaldzīgus un ir liels pārbaudījums solistam. Tā ir ļoti krieviska, ļoti kaislīga, dvēseliska un bezgalīgi skaista mūzika. Šis koncerts ir ļoti sarežģīts – kāds esot izskaitījis, ka tajā ir 50 000 nošu! Lai pilnasinīgi piepildītu šo spēcīgo mūziku, nepieciešami lieli fiziskie un garīgie resursi, tā burtiski jālaiž caur sevi, tādēļ arī tai cienīgi solisti tika noteikti konkursa kārtībā. Koncertā Rīgā kopā ar orķestri muzicēs solists Daumants Liepiņš, bet Gulbenes un Valkas klausītājus priecēs pianists Rihards Plešanovs.
Dmitrija Šostakoviča (1906–1975) Devītā simfonija savu pirmatskaņojumu piedzīvoja 1945. gada novembrī. Sākotnēji iecerētais veltījums Tēvijas kara uzvarai pārsteidza visus – gan klausītājus, gan kritiķus. Šostakoviča pretinieki to dēvēja par miniatūrsimfoniju ekscentriskā rakstības manierē, neskatoties uz pievilcīgajiem tēliem, asprātīgām detaļām un spožu kompozīcijas tehniku, simfoniju nosauca par absolūtu radošu neveiksmi, un tā pat tika ierindota pie tautai nesaprotamiem un nīdējamiem darbiem.
Taču bija arī labas atsauksmes, kurās simfonija tika raksturota kā gaišs un humorā dzirkstošs skaņdarbs, kā atvieglojuma nopūta pēc ilgas un trauksmainas nakts, kad beidzot ir uzaususi saule un pasaule, uzplaukusi košās krāsās, pildīta ar mieru un prieku. Simfonija ir skaņdarbs, ko rotā jaunības smaids, bez smagām pārdomām, bez atmaskojošām dusmām, lirisku simfonijas skerco, viegls un caurspīdīgs.
JVLMA simfoniskais orķestris izveidojies par vienu no mākslinieciski pārliecinošākajiem un tradīcijās stabilākajiem simfoniskajiem kolektīviem Latvijā, neskatoties uz to, ka savas pedagoģiskās specifikas dēļ piedzīvo pakāpenisku dalībnieku maiņu. Prasmes, kas gadu desmitu gaitā koptas profesoru Leonīda Vīgnera, Imanta Rešņa un citu orķestra līderu vadībā, kolektīvs turpina attīstīt sava pašreizējā mākslinieciskā vadītāja asoc. prof. Andra Vecumnieka vadībā, nereti sadarbojoties arī ar izciliem ārzemju un pašmāju viesdiriģentiem.
Biļetes uz koncertiem nopērkamas "Biļešu paradīzes" kasēs (Rīgas koncerts) un pasākumu norises vietās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
