Jau sen bija vēlme redzēt viņa priekšnesumu dzīvajā, diemžēl, dzīvojot Latvijā, šāda izdevība neradās. Tuvākais koncerts, šķiet notika Zviedrijā vai Polijā. "Jamiroquai" turnejās dodas tikai jauna albuma izdošanas gadījumā, kas nozīmē ik pēc diviem gadiem. Šajā reizē Anglijā paredzēti tikai trīs koncerti un Birmingemas šovu sapošos apmeklēt arī es. Biļešu cenas svārstās no 45 – 230 angļu mārciņām (apm Ls 36 – 185)
Koncerts ieplānots LG Arēnā, kas lieluma un interjera ziņā atgādina mūsu arēnu. Vietu skaits ap desmit tūkstošiem. Zālē ap koncerta sākumu brīvu vietu praktiski nav. Publikas vecums – 25 un plus. Ar gandarījumu sadzirdu pūlī arī latviešu valodu. Serviss ir gana augstā līmenī. Viss pakārtots apmeklētāju ērtībām. Ģērbtuves, smēķētavas un ēstuves atrodas pa rokai. Nemana arī steigas un drūzmas. Man par pārsteigumu, pie ieejas pat netieku pārmeklēts. Tiek vien noskanēta mana biļete un varu doties iekšā.
Diemžēl jāieveļ viens pamatīgs laukakmens organizatoru dārziņā. Proti – iesildīšana ! Ikkatram ir skaidrs, ka publika ir koncertam jāsagatavo, tomēr nereti šī labā doma dzīvē pareizi realizēta tiek vien retumis. Tā notiek arī šoreiz. Vispirms apmēram divas stundas tiekam vārdzināti skaļruņos skanoša bezpersoniska "bum bum ljur ljur" varā. Tad ar neslēptām šausmām redzam uz skatuves parādāmies "iesildošo grupu". Viņi nekādus jaunus iespaidus nesniedz. Spēlē gana labi, cenšas ļoti, bet tāds nu ir viņu liktenis. Pat neatminos grupas nosaukumu. Nedaudzie, pie skatuves esošie apsargi atklāti garlaikojas. Viens no viņiem šķiet aizsnaudies. Ļoti gribas viņam pievienoties ! Pēc tam protams notiek skaņas "tjūnings" galvenajam māksliniekam, kas atkal aizņem gandrīz stundu. Tomēr visam reiz pienāk gals un, gaismām nodziestot, atveras milzu aizkars un šovs var sākties.
Jau pirmajā mirklī, ieraugot skatuves iekārtojumu un gaismas efektus, varu apgalvot – kaut kas tāds vēl nav ticis redzēts. Sajūta ir tāda, kā atrodoties lidojumā atklātā kosmosā. Ir radīts gandrīz pilnīgs 3D efekts. Pie griestiem piekārta precīza Saules sistēmas kopija ar viesiem debesu ķermeņiem to oriģinālajās proporcijās. To visu papildina milzu ekrāni, kuri demonstrē papildus gan celojumu telpā gan arī dokumentālus kadrus, kā "šatla" Challenger" bojāeju. Visam pāri laistās krāšņi gaismas efekti, kuri perfekti sader ar video kolāžām. Uz skatuves saskaitu 12 mūziķus ! Ieskaitot paš u dziedātāju, vel tur atrodas taustiņinstrumentālists, basģitārists, divi cilvēki apkalpo sitamos instrumentus un ģitārists. Vēl trīs mūziķi ar pūšamajiem rīkiem, kā arī elegantu un skaistu bekvokālistu trijotne. Vēlāk atklāsies, ka ar tik plašu pavadošo sastāvu, rodas iespējas mainīt kompozīciju skanējumu, kā, piemēram, dziesmas 'Little L' ievads akustiskajā versijā, vai arī 'Travelling Without Moving' džeziskā improvizācijā.
Koncerta ievadā skan pēdējā albuma tituldziesma 'Rock Dust Light Star'. Tam seko gadu gaitā iekrātie hiti, kuru "Jamiroquai" netrūkst. Pats dziedātājs tērpies bārkstainā jakā, bet galvassega darināta no putnu spalvām. Skanējums ir tuvu ideālam. Neviens instruments nepaliek ēnā. Tomēr ne uz mirkli nemāc šaubas par to, kurš te ir galvenais – allaž prožektoru gaismās esošais vokālists. Viņa enerģija liekas neizsīkstoša. Viņš pamanās visu darīt reizē – dziedāt, dejot uzmundrināt publiku un savus kolēģus, kā arī pa reizei izpildīt pa augstam lēcienam sķērsām skatuvei, par ko izpelnās publikas ovācijas. Uzvedumā skanošo dziesmu izvēle un secība ir ļoti pārdomāta. Auditorijas uzmanība tiek saistīta visu uzstāšanās laiku. Ja arī pa reizei skanējums iegūst pārāk improvizatīvu vai , teiksim džezisku raksturu, "Jamiroquai" to sajūt, dod mazu zīmi pavadošajam sastāvam un viss ieiet vecajās sliedēs. Visu mūziku skatieni pavisam nemanāmi pievērsti dziedātājam. Ar vienu rokas mājienu viņš liek skanēt ģitāras rifam vai arī bungu solo, lai pēc mirkļa priekšplānā izvirzītos pūšamie instrumenti. Jāsaka godīgi, ka tik profesionālu priekšnesumu neatminos vēl redzējis. Muzikantu saspēle ir perfekta Pa visu koncerta laiku sadzirdu tikai vienu mazu "lažu" – dziedātājam pārāk enerģiski vicinot rokas, pāris reižu iegaudojas mikrofons, bet, uz vispārējā skaņas fona, to mana tikai retais.
Tālāk viss norit, kā plānots. Aizgājušo gadu hītus pa laikam nomaina pēdējā albuma materiāls. Izskan gan 'Canned Heat', gan 'Little L' un 'Love Phoolosophy'.
Vēl arī "Jamiroquai" neraksturīgi smagi skanošais 'Deeper Underground'. Lai arī koncertā tiek nospēlētas tikai 15 kompozīcijas, kopējais uzstāšanās laiks sasniedz gandrīz divas stundas, kas nebūt nav maz, turklāt to var atļauties vien retais (kam atļauj balss saites). Pienākot šova beigu daļai, mūziku pulks sirsnīgi atvadās un pamet skatuvi. Visiem tomēr ir skaidrs, ka turpinājumam ir jāseko. Tā arī notiek. Tehniskie darbinieki izdara savas lietas un desmit tūkstošu cilvēku ovāciju pavadībā "Jamiroquai" ar kolēģiem atgriežas, lai nospēlētu pēdējā diska lielāko hitu 'White Knuckle Ride'. Tad vēl neliela atvadīšanās un "Jamiroquai" pazūd aizskatuvē. šoreiz pavisam. Nedaudz tomēr žēl, jo, esmu pārliecināts, Rīgā viņi dabūtu atgriezties vēl vismaz reizi!
Ko lai saka – divas stundas paskrējušas vienā elpas vilcienā un iespaidu pilna sirds. Šī nu ir tā reize kad koncerts var tikt novērtēts ar 10 zvaigznēm no 10 iespējamām. Pavisam noteikti rekomendēju visiem interesentiem apmeklēt mūziķa uzstāšanos vasarā Tallinā, jo nevar zināt, kad izdosies redzēt "Jamiroquai" vaigā nākamreiz, jo pats mūziķis diezgan miglaini izsakās par saviem nākotnes plāniem. Turklāt ir beidzies viņa astoņu albumu līgums ar ierakstu kompānijām un bez mūzikas industrijas milžu radītā aizvēja viss kas var notikt !
Jamiroquai
LG Arena
Birmingham, UK.
17.04.20011
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
