Koncerta apskats: 'Limp Bizkit' Rīgā  (17)

Foto galerija

Šis koncerts nenoliedzami bija īpašs Latvijas mūzikas dzīvē, kā arī vēsturisks “Limp Bizkit” biogrāfijā. Vēlāk rakstīs, ka tieši 2009. gada 20. maijā ar koncertu Rīgā pēc astoņu gadu pārtraukuma tika uzsākta “Limp Bizkit” pirmā koncerttūre, kas uz skatuves pulcēja pirms desmit gadiem populārās grupas dalībniekus pilnā sastāva. Līdz šim neviena grupa, kur nu vēl pēc samērā pieklājīga pārtraukuma, Latviju kā savas turnejas sākumpunktu nebija izvēlējusies, un tieši šis fakts, kā arī aizkustinošais lepnums par Rīgā dzimušo Leoru Dimantu jeb DJ Lethal, padarīja šo koncertu par nelieliem svētkiem pat tad, ja neesi īsti liels šis grupas mūzikas cienītājs.

“Kotļeti, kak u mami”, tāds bija viens no sirsnīgākajiem kādreizējā “House of Pain” un tagadējā “Limp Bizkit” dīdžeja atzinumiem, pēc “Lido” kompleksa apmeklējuma, kādā no intervijām Latvijā īsi pirms koncerta. Silti pasmaidīt liek arī skats, kā šis ebreju izcelsmes Rīgā dzimušais amerikānis kā neprātīgs plosās pie DJ galda, ko patiesā lepnumā apklājis ar sarkanbalti sarkano karogu, bet pie pults piespraudis vēl divus Latvijas karodziņus, skaidri zinot, ka emocionāli tieši viņš ir šī vakara galvenais varonis. “Sakiet to ar lepnumu...Latvija! Latvija!,” tā Arēnas apmeklētāju pūlim tēvzemi mīlēt māca Freds Dērsts, bet, skanot 'Behind Blue Eyes', Dj Lethal, līdz ar apmeklētāju mobilo telefonu un sķiltavu gaismiņām, pacēlis vienu no mazajiem mūsu valsts karodziņiem.

“Limp Bizkit” koncerts aizpildīja arī to robu Latvijas koncertdzīvē, kas vēl bija palicis tukšs starp “Clawfinger”, “ H-Blocx”, “Korn” un “Linkin Park”. Vēl var strīdēties par to, kurš Rīgas publiku satracināja vairāk – žanra ciltstēvi “Korn” vai šī vakara varoņi. Lai arī sākuši kā pilnīgi huligāni “Korn” un “ Deftones” azotē, tieši ar “ Limp Bizkit” nu-metal žanrs no pagrīdes nokļuva uz popmūzikas žurnālu glancētajiem vākiem, arī dzeltenajā presē, un rosināja dažādus komercradio un mūzikas TV savā rotācijā iekļaut kaut ko vairāk dumpīgajiem tīņiem tīkamu. “Limp Bizkit” kļuva par sava laika skolu jaunatnes obligāto rokmūzikas materiālu, ar vienkaršotiem tekstiem, milzīgu enerģiju un visai izaicinošo grupas līdera publisko tēlu.

Savulaik grupas reputācijas kritums bija straujš - nejēdzīgi tabloīdu stāstiņi, publiska villošanās ar dažādiem mūziķiem, traģiskie notikumi “Big Day Out 2001.” festivālā Sidnejā un pūļa agresivitāte bēdīgi slavenajā “Limp Bizkit” koncertā “Woodstock 99” ietvaros, kā arī paša nu metal žanra noriets un jaunu varoņu parādīšanās uz skatuves. Kā pāris stundas pirms Rīgas koncerta un turnejas atklāšanas "Tvitter.com" atzinās Freds Dērsts – viņš ir sanervozējies, bet jūtas patīkami satraukts, pēc astoņiem gadiem atkal kāpjot uz skatuves “Limp Bizkit” sastāvā.

Tā nu turnejas rutīnu vēl neiepazinušie “Limp Bizkit” dalībnieki Rīgas koncertā pulcēja gan tos, kas savā laikā bija aizrāvušies ar jauno metālu, gan tos, kas kā bērni bija cītīgi izstudējuši un droši vien iedzinuši izmisumā savus vecākus ar biežu un skaļu “Chocolate Starfish and the Hot Dog Flavored Water” atskaņošanu, gan vienkāršus rokmūzikas cienītājus, un ticu, ka neapmierināts mājās neaizgāja neviens. Viss kā pienākas, teju divas stundas garais koncerts iesākās ar 'My Generation' un turpinājās neatslābstot ne mirkli, koncerta beigās mazliet kariķējošais Džordža Maikla 'Faith', un tad ar atgriešanos uz skatuves populārā “The Who” dziesmas 'Behind Blue Eyes' kaverversija, klasiskais gājiens ar pietuvināšanos pūlim uz apsargu pleciem, kā arī grupas lielāko hītu parāde ar 'Nookie', 'Take a Look Around' un 'Rollin' koncerta izskaņā. Te arī jāpiebilst, ka, acīmredzot pateicoties ilgākam mēģinājumu periodam uz vietas Latvijā (grupa Rīgā uzturējās jau kopš sestdienas), "Limp Bizkit" skanēja pārliecinoši, bez ievērojamiem skaņas defektiem.

Kopumā “Limp Bizkit” dziesmas, lai arī vienādas kā Ķekavas vistu dējums olu kārbiņā, savu vietu rokmūzikas vēsturē jau ir ieņēmušas sadaļā deviņdesmito beigas un tūkstošgades mija, turklāt spēj pulcēt fanu pilnu zāli, kas nevainojami zina visu šo dziesmu tekstus arī pēc šiem astoņiem koncertēšanas pātraukuma gadiem. Tāpēc visu cieņu, respektējama atgriešanās.

'My Generation'
'Livin' It Up'
'Re-Arranged'
'Show Me What You Got'
'Hot Dog'
'DJ Lethal Theme'
'Almost Over'
'Break Stuff'
'The Truth'
'Boiler'
'Counterfeit'
'Just Like This'
'Full Nelson'
'My Way'
'Faith'
'Behind Blue Eyes'
'Nookie'
'Take A Look Around'
'Rollin''