Latvijas Radio koris un 'Sinfonietta Rīga' pošas tūrē uz Vāciju
Foto: Publicitātes foto

Līgo vakarā ar pasaulslavenā igauņu komponista Arvo Perta mūziku Latvijas Radio koris un valsts kamerorķestris "Sinfonietta Rīga" diriģenta Sigvarda Kļavas vadībā ieskandinās Drēzdenes Dievmātes baznīcu (Frauenkirche Dresden), savukārt 25. jūnijā abi kolektīvi dosies uz prestižo Bādkisingenes festivālu "Kisingenes vasara" (Kissinger Sommer), portālu "Delfi" informē kora pārstāve Dagne Indāne.

Pasaulē visvairāk atskaņotā igauņu komponista Arvo Perta (1935) daiļrade ir izpelnījusies teju kulta statusu vairākām mūzikas klausītāju paaudzēm. Viņa mūziku atskaņo profesionāli kori un orķestri, solomākslinieki, filmu veidotāji un horeogrāfi. Tieši Arvo Perta mūzikai raksturīga izteikta skaniskā paradigma - pašradīts minimālisma stils "tintinnabuli", ko muzikologi raksturo kā kompozīcijas tehniku, balstītu idejā par mazu zvanu sasaukšanos visdažādākajās kombinācijās. To, definējot literārā valodā, varētu saukt par stikla pērlīšu spēles tuvu radinieci. Jaunībā Perts bija pārliecināts modernists, taču savu patieso mūzikas valodu, kurā viņš joprojām dziļi uzrunā klausītāju sirdis, komponists atklāja un izkopa 20. gadsimta septiņdesmitajos gados pēc ilgstošām viduslaiku mūzikas studijām.

23. jūnija koncertā Drēzdenes Dievmātes baznīcu ar Perta dievišķās mūzikas noslēpumu piepildīs Latvijas Radio koris un "Sinfonietta Rīga" diriģenta Sigvarda Kļavas vadībā. Koncertprogrammā, kurai dots nosaukums "Dievišķais Perts", pavisam izskanēs deviņi skaņraža opusi – "Solfeggio", "Fratres", "Nunc dimittis", "Salve Regina", "Da pacem Domine", "Igauņu šūpļa dziesma", kamerorķestrim rakstītais un arhimandrītam Sofronijam veltītais darbs "Siluana dziesma". Koncertā tiks atskaņots arī 2010. gadā tapušais skaņu audekls "Adam's Lament" – pārsteidzošs garīgā spēka vēstījums, kas savulaik iemūžināts arī skaņu ierakstā, bet 2013. gadā nesis Latvijas Radio korim un "Sinfonietta Rīga" pasaules atzinību – prestižo "Grammy" ierakstu balvu nominācijā "Labākais kora ieraksts".

Savukārt jau 25. jūnijā Latvijas Radio koris un "Sinfonietta Rīga" Perta majestātiskās mūzikas koncertprogrammu "Vienvienīga skaņa" atskaņos prominentajā Bādkisingenes festivālā "Kisingenes vasara" (Kissinger Sommer).

"Kisingenes vasara" ir festivāls ar nu jau vairāk kā 30 gadu senām muzikālām tradīcijām. Šeit ik gadu pulcējas uz pasaules nozīmīgākajām skatuvēm sevi apliecinājuši mākslinieki, vienlaikus festivāls kalpo kā atpazīstamības tramplīns talantīgākajiem jaunākās paaudzes māksliniekiem.

Jau no pirmssākumiem festivāla programmā īpaša vieta atvēlēta laikmetīgajai mūzikai. To apliecina arī šī gada festivāla vadmotīvs "1918 – modernisma izlaušanās", kas spilgti raksturo starpkaru periodā tapušo skaņdarbu ienākšanu 20. gadsimta koncertdzīvē.

Modernisma uzvaras gājienu savulaik noteica procesi pasaules politiskajā arēnā. Lielo Eiropas impēriju sabrukums Eiropas kartē iezīmēja virkni jaunu nacionālu valstu, tai skaitā trīs valstis pie Baltijas jūras. Līdztekus šī gada modernisma tēmai, ar vairākiem koncertiem festivālā tiks godināta Baltijas valstu simtgade. To vidū arī 25. jūnija koncerts prominentajā Makša Litmaņa zālē (Max-Littmann-Saal), kurā Latvijas Radio koris un "Sinfonietta Riga" atskaņos leģendārā igauņu komponista Arvo Perta mūziku.

Festivāla koncertos Baltijas vārdu nesīs arī slavenās Jervi dinastijas pārstāvji – Baltijas jūras filharmonijas orķestris (Baltic Sea Philharmonic) Kristjana Jervi (Kristjan Järvi) vadībā, savukārt pie Brēmenes vācu kamerfilharmonijas (Deutsche Kammerphilharmonie Bremen) diriģenta pults stāsies pasaulslavenais diriģents Pāvo Jervi (Paavo Järvi).

Festivāls "Kisingenes vasara" šogad norisināsies no 15. jūnija līdz 15. jūlijam. Latvijas Radio kora un "Sinfonietta Rīga" 25. jūnija koncertu ierakstīs Bavārijas Radio (Bayerischer Rundfunk).

Source

DELFI Kultūra

Tags

Latvijas Radio koris Sigvards Kļava Sinfonietta Rīga
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form