'Liepājas vasarā' LSO koncertēs ar jaunām un atzinību guvušām mūziķēm
Foto: Publicitātes foto

Piektdien, 9. augustā, pulksten 19.00, Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars" un sestdien, 10. augustā, pulksten 20.00, Rundāles pilī, Liepājas Simfoniskais orķestris (LSO) festivāla "Liepājas vasara" ietvaros diriģenta Andra Veismaņa vadībā koncertēs ar Lielās Mūzikas balvas laureāti – klarnetisti Annu Gāgani un arfisti Dārtu Tisenkopfu, portālu "Delfi" informē LSO pārstāve Iveta Vēvere.

Koncerta programmā skanēs gan Fēliksa Mendelszona simfoniskais hits – vien 24 gadu vecumā sarakstītā "Itālijas simfonija", komponista viens no visgaišākajiem darbiem, kam iedvesma smelta saulainajā itāļu dzīvespriekā, gan arī Volfganga Amadeja Mocarta 29. simfonija, ko dižais meistars bija uzrakstījis, vēl nesasniedzis pat 20 gadu vecumu. Kopā ar virtuozajām solistēm orķestris atskaņos Kārļa Marijas fon Vēbera Pirmo klarnetes koncertu un Kloda Debisī "Sakrālo un laicīgo deju".

Arfiste Dārta Tisenkopfa, kas skolojusies Parmas "Arrigo Boito" konservatorijā Itālijā un ir daudzu prestižu Itālijas konkursu laureāte, par Debisī "Sakrālo un laicīgo deju" – vienu no biežāk atskaņotajiem skaņdarbiem arfai ar orķestri, atklāj, ka tieši šī iemesla dēļ no šī darba apzināti izvairījusies, lai gan Debisī mūziku atskaņojusi pat ļoti bieži. Tagad beidzot ir iemesls apgūt šo arfas repertuāra pērli. "Tehniski bagātais skaņdarbs lieliski atklāj arfas universalitāti, tembrālās un rakstura daudzveidības spējas. Taču tehniskā puse noteikti nav vienīgais, kas Dejās ir interesants. Mūziķim ir jāpēta un jāizceļ skaņdarbā paslēptais duālisms, kontrasts starp sakrālo un laicīgo deju, jo simbolists Debisī to neatklāj tieši. Šo mūziku īpašu padara seno skaņkārtu krāsas, Debisī raksturīgo harmoniju gaisīgums un tas, kā modernais tajā satiek senatnīgo," stāsta Dārta.

Tehniski dažādi un attīstīti paņēmieni ar lieliem dinamiskiem kontrastiem un hromatiski virtuozām pasāžām, turklāt savulaik kas pilnīgi jauns un nedzirdēts – tāds ir Vēbera Pirmais klarnetes koncerts. To LSO atskaņos kopā ar klarnetisti Annu Gāgani, kas patlaban turpina otrās maģistrantūras studijas Bāzelē un var lepoties ar Šveices valdības izcilības stipendiātes statusu, kā arī ar nupat iegūto Lielo mūzikas balvu kategorijā "Jaunais mūziķis". "Vēlos pārsteigt klausītājus Liepājā un Rundālē, radot spilgtu, piesātinātu un pat asprātīgu muzikālu atskaņojumu," saka klarnetiste, "Vēbera skaņdarbi ieņem nozīmīgu vietu klarnetistu "zelta repertuārā", līdz ar to Vēbera mūzika man bijusi līdzās jau no pirmajiem soļiem klarnetes spēlē. Vēbera talants un klarnetei tik piemēroti un meistarīgi rakstītā partija man ļauj patiesi izbaudīt šī skaņdarba atskaņošanu un sniedz iespēju klausītājam rādīt dažādās tembrālās krāsas, raksturu nianses un dalīties brīnišķīgā muzikālā piedzīvojumā." Anna priecājas par iespēju vēlreiz tikties ar LSO: "Šis bija mans pirmais orķestris un tieši šajā kolektīvā iemīlēju muzicēšanu simfoniskajā orķestrī, sajutu, cik lieliski ir būt daļai no liela, spēcīga kolektīva, kopā radot neizmirstamus un maģiskus muzikālus mirkļus."

Festivāls "Liepājas vasara", ko ik gadu organizē Liepājas Simfoniskais orķestris, ir leģendārā vasaras simfoniskās mūzikas cikla "Liepājas vasara" garīgais mantinieks un turpinājums. Gadu desmitiem Liepājā, Jūras parka brīvdabas estrādē siltajās vasaras dienās liepājnieki un kūrviesi ar visām ģimenēm varēja baudīt simfoniskās mūzikas koncertus. Tālajā 1783. gadā šo iniciatīvu aizsācis toreizējais Kurzemes hercogs Pēteris Bīrons. Pēdējos gados festivālā skanējuši tādi skaļi vārdi kā Giora Feidmans, Gidons Krēmers un "Kremerata Baltica", Avi Avitals, Tokiko Kato, Maija Kovaļevska un vēl citi.

Plašāka informācija par festivāla "Liepājas vasara" koncertiem atrodama Liepājas Simfoniskā orķestra mājaslapā. Biļetes uz LSO rīkotajiem koncertiem pieejamas visās "Biļešu paradīzes" tirdzniecības vietās un internetā.

Source

DELFI Kultūra

Tags

Festivāls Liepājas vasara Liepājas Simfoniskais orķestris
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form