Piektdien, 10. maijā, pulksten 19.00 Lielajā ģildē ar Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) noslēgs 2018./2019. gada ziemas koncertsezonu. Kopā ar LNSO uz skatuves kāps sens orķestra draugs, pasaulē pazīstamais amerikāņu pianists ar spēcīgu skatuvisko harismu un oriģinālu muzikalitāti – Nikolass Angeličs, portālu "Delfi" informē LNSO pārstāvji.
Koncerta programmā skanēs Sergeja Prokofjeva un Johannesa Brāmsa skaņdarbi, kā arī latviešu komponista Viļņa Šmīdberga sen neskanējusī un atjaunotā "Simfonija koncerts". Koncerta diriģents – LNSO mākslinieciskais vadītājs Andris Poga.
Nikolass Angeličs ir amerikānis, kurš izglītojies Francijā, kas patlaban ir viņa mītnesvieta. Angeliča veiktie solo un kamermūzikas ieraksti izpelnījušies atzinību lielākajos un prestižākajos Eiropas klasiskās mūzikas medijos – Angeličs saņēmis vairākas žurnāla "Monde de la Musique" uzslavas, arī "Preis der Deutschen Schallplattenkritik" godalgas, bet viņa ieraksti izcelti kā "Gramophone" redaktora izvēlētais albums un "BBC Music Magazine" mēneša ieraksts. Kritiķi liek Angeliču starp labākajiem Brāmsa mūsdienu interpretiem. Līdzās augstu novērtētajām klasiskā un romantiskā laikmeta skaņdarbu interpretācijām Angeliča interešu lokā ir laikmetīgais repertuārs – no Prokofjeva, Bartoka un Šostakoviča līdz Mesiānam, Bulēzam un Štokhauzenam. Pianists sadarbojas ar pasaules vadošajiem orķestriem un diriģentiem, ir aktīvs kamermūziķis.
LNSO un Andris Poga ar Nikolasu Angeliču satikušies vairākkārt: 2015. gada novembrī Angeličs Lielajā ģildē spēlēja solo Šūmaņa Klavierkoncertā, 2018. gada janvārī Rīgā klausījāmies Bēthovena Ceturto klavierkoncertu, savukārt 2018. gada oktobrī Parīzes filharmonijā šie mūziķi atskaņoja Rahmaņinova Ceturto klavierkoncertu.
Koncerta pirmajā daļā skanēs Sergeja Prokofjeva Trešais klavierkoncerts. Kā raksta LNSO pārstāvji, Sergejam Prokofjevam nepatika blāvais, pliekanais, sentimentālais. Viņam imponēja oriģinalitāte un spilgta, precīza doma. Prokofjevs bija ne tikai viens no sava laika virtuozākajiem pianistiem, bet arī izcils humorpilns stāstnieks. 20.–30. gadus pavadīja ASV un Eiropā. Trešais klavierkoncerts tika radīts ar domu, ka jāizpatīk amerikāņu publikai. Pirmatskaņojumā Čikāgā pie klavierēm bija pats autors. Koncertu daudzi nesaprata, tomēr pieņēma puslīdz atzinīgi, ko nevar teikt par Ņujorkas atskaņojumu, kur opusu izsvilpa. Pasaules slavu tas ieguva tikai pēc Serža Kusevicka lasījuma Parīzē 1922. gadā. Prokofjevam neizdevās atkārtot Sergeja Rahmaņinova spožo Amerikas karjeru ne klavierspēles, ne kompozīcijas jomā, un viņš no ASV aši pārcēlās uz dzīvi Eiropā. 1936. gadā komponists atgriezās padomju dzimtenē. 1948. gada februārī Prokofjeva karjeru faktiski apstādināja Ždanova antiformālisma runa PSKP CK plēnumā. Kultūras procesi Padomju Savienībā sastinga. Atkusni, kas nāca pēc Staļina nāves, Prokofjevs nesagaidīja – slimību pieveikts, viņš nomira vienā dienā ar Josifu Visarionoviču.
Koncertu ievadīs Viļņa Šmīdberga "Simfonija koncerts", kas pirmatskaņots 1979. gada novembrī Baltijas padomju republiku muzikologu konferences laikā, LNSO diriģējot Vasilijam Sinaiskim. Toreiz parādījās dažas recenzijas, kurās norādīts uz mūzikas ekspresionistisko iedabu, sasprindzināto un nervozo atmosfēru, kāpumu un kritumu mijiedarbību. Pēc tam šis darbs nonāca plauktā un atrodās tur līdz 2018. gada sākumam, kad Viļņa Šmīdberga atmiņstāsts par padomju laikā populārajām un ļoti vērtīgajām komponistu meistarklasēm Ivanovā (Krievija) ierosināja LNSO vadības pārstāvju interesi. LNSO galvenais diriģents Andris Poga devās pie komponista un burtiski piespieda Vilni Šmīdbergu uz karstām pēdām atrast "Simfonijas koncerta" partitūru. Dīvainā kārtā partitūra atrodās uzreiz un rodās lēmums veikt nelielas izmaiņas un šo darbu atdzīvināt. Šobrīd, mēnesi pirms Viļņa Šmīdberga 75 gadu jubilejas LNSO būs gods gandrīz vai no jauna pirmatskaņot spēcīgu, vērienīgu, kontrastainu un dinamisku skaņdarbu, kas gandrīz jau bija pazudis.
Koncerta otrajā daļā skanēs Johannesa Brāmsa Pirmā simfonija. Ir liecības, ka Pirmās simfonijas komponēšanas laikā Brāmss juties tā, it kā viņam aiz muguras stāvētu Bēthovena gars – turklāt nevis uzmundrinot, bet kritiski šūpojot galvu pie katras nots, ko Brāmss licis uz nošpapīra.
Aprakstot šo skaņdarbu, vācu muzikologs Reinhards Brinkmanis atsaucas uz Teodora Adorno teikto par Bēthovena simfonijām – tās esot svinīgas publiskās runas visai cilvēcei –, un apgalvo, ka Brāmsa Pirmā simfonija turpina šo bēthovenisko tradīciju. No vienas puses, Brāmss visiem saprotami, monumentāli uzrunā cilvēkus, bet, no otras puses, Brāmsa simfoniju sarežģītā uzbūve un smalkais izstrādājums vērsts uz individuālu mūzikas pazinēju, faktiski vientuļu gardēdi lielā klausītāju pulkā.
Pulksten 18.18 Minsteres zālē notiks tradicionālās "Pirmskoncerta sarunas", ko vadīs Orests Silabriedis. Tajās tiks runāts par būtisko Prokofjeva Trešajā klavierkoncertā, atkārtots zināmais par Brāmsa Pirmo simfoniju, kā arī norisināsies tikšanās ar komponistu Vilni Šmīdbergu, jautājot par atvilktnē ilgi nogulējušo "Simfoniju koncertu", kas nu ieguvis jaunu veidolu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
