Balvu par visvairāk skanējušo dziesmu radio, televīzijā, koncertos un mehāniskajā ierakstā šogad saņems trīs dziesmu autori: Renārs Kaupers, Gustavs Butelis, Jānis Jubalts, Māris Mihelsons un Kaspars Roga par dziesmu 'Ja tikai uz mani tu paskatītos'; dziesmas 'Gan' autori Gvido Linga un Igors Linga un dziesmas 'Mēs dzīvojam pasakās' autori Ivo Fomins, Edmunds Aizkalns, Edijs Šnipke, Jānis Lemežis un Roberts Dinters.
Autortiesību bezgalības balvu par veiksmīgāko debiju saņems Ivars Makstnieks un Roberts Gobziņš par dziesmu 'Savādā'.
Imantam Kalniņam, Andrejam Miglam un Viktoram Kalniņam Autortiesību bezgalības balva tiks pasniegta par mūzikla "Princis un ubaga zēns" ilgstošu un plašu izmantojumu – mūzikla pirmizrāde notika 1968.gada 14.decembrī Liepājas teātrī.
Par rokoperas "Lāčplēsis" (pirmizrāde Rīgas Sporta manēžā 1988.gada 23.augustā) atjaunojumu koncertiestudējumā Burtnieku estrādē un plašu darba izmantojumu Autortiesību bezgalības balvu saņems Zigmars Liepiņš un Māra Zālīte.
Balvas saņēmēju vidū arī šogad ir Raimonds Pauls un Jānis Peters par 1982. gadā Operetes teātrī izveidotās izrādes "Nāc pie puikām!" dziesmu izmantojumu, veidojot Edmunda Ņizjurska stāsta jaunu interpretāciju iestudējumam Latvijas Leļļu teātrī.
Komponistam Valdim Zilverim tiks pasniegta Autortiesību bezgalības balva par skaņdarbu "Paganinissimo" kā publiskajā izpildījumā visvairāk skanējušo akadēmisko darbu.
Gundega Šmite Mežaraupa saņems Autortiesību bezgalības balvu par skaņdarbu "Light Seeking Light" kā ārvalstīs visvairāk skanējušo akadēmisko darbu.
Par visvairāk skanējušo tautas dziesmas apdari 'Lobs bej puika myusu Jezups' - Autortiesību bezgalības balvu saņems komponists Māris Muktupāvels.
Autortiesību bezgalības balva par lugas "Ak, šī jaukā lauku dzīve" plašu izmantojumu, iestudējot to Latvijas amatierteātros, tiks pasniegta Baibai Jukņevičai.
Ilmārs Znotiņš saņems Autortiesību bezgalības balvu par fotodarbu izstādīšanu Autoru naktī – 2008, par darbu demonstrēšanu Latvijas Televīzijā, publicēšanu žurnālā "Ievas stāsti", publicēšanu grāmatās "100 Latvijas sievietes kultūrā un politikā" un "90 Latvijas gadu".
Gleznotāja Frančeska Kirke Autortiesību bezgalības balvu saņems par gleznu tālākpārdošanu, kā arī par darbu reprodukciju demonstrēšanu Latvijas Televīzijā un publicēšanu grāmatā "90 Latvijas gadu".
Autortiesību bezgalības balvu par fotodarbu izmantojumu Jaunā Rīgas teātra izrādē "Klusuma skaņas", izstādīšanu galerijā "Garāža" un reproducēšanu pastkartē, raidīšanu Latvijas Televīzijā, publicēšanu preses izdevumos un Tukuma muzeja rakstu krājumā "Tukuma novada kultūrvēsture" saņems Māra Brašmane.
Autoru darbu bezgalīgo izmantošanas iespēju dēļ balva ieguvusi "Autortiesību bezgalības balvas" nosaukumu. Balva dibināta 1999. gadā. Balvu nepiešķir žūrija – laureātus nosaka, balstoties uz statistiku, ko nodrošina autoru darbu dažādo lietojuma datorizēta uzskaite.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
