Prominentais igauņu diriģents Olari Eltss debitēs pie 'Sinfonietta Rīga' diriģenta pults
Foto: Katrin Viil

Piektdien, 18. janvārī, Lielajā ģildē koncertprogrammā "Dialogs ar Mocartu" pie "Sinfonietta Rīga" diriģenta pults stāsies latviešu publikai labi pazīstamais un iepriekš augsti novērtētais igauņu diriģents Olari Eltss, portālu "Delfi" informē "Sinfonietta Rīga" pārstāvis Gints Ozoliņš.

Koncerta programmā būs klausāmi Volfganga Amadeja Mocarta mākslinieciskā pilnbrieda gados tapušie sacerējumi – hrestomātiskā 40. simfonija solminorā un viens no pazīstamākajiem autora opusiem orķestrim un soloinstrumentam – 20. klavierkoncerts reminorā. Abi skaņdarbi pieskaitāmi pasaules izcilāko klasiskās mūzikas šedevru klāstam. Koncertprogrammas viessoliste – krievu-igauņu pianiste, atzīta Mocarta daiļrades eksperte Irina Zaharenkova. Intriģējošs un loģiski secīgs koncertprogrammā ir mocartiskās pasaules ievijums šodienā. "Dialogu" ar Zalcburgas meistaru turpinās mūsdienu komponistu – ungāra Pētera Etveša un ukraiņa Valentīna Silvestrova – erudīcijas caurstrāvotās parafrāzes par dižā meistara mūža veikumu.

Tieši Etveša skaņdarba daudznozīmīgais un laika dimensiju ietverošais nosaukums "Dialog mit Mozart" guvis igauņu maestro un rīdzinieku kopīgi veidotās koncertprogrammas vienojošo motīvu. Diviem monumentālajiem austriešu ģēnija opusiem līdzās likti divi nelieli mūsdienu komponistu darbi, kas tiecas atklāt Volfganga Amadeja Mocarta pārlaicīgās mūzikas metafizisko raksturu un esamības dziļumu.

Droši var apgalvot, ka līdztekus slavenajai Jervi dinastijai arī Olari Eltss ir vārds ar ko Igaunijā īpaši lepojas. Viņš ir Igaunijas Nacionālā simfoniskā orķestra galvenais viesdiriģents, darbīgs operu iestudējumos un skaņu ierakstos – viņa vadībā ierakstīta Igauņu komponista Erki Svena Tīra mūzika skaņu ierakstu namos "Finlandia" un "Ondine". Eltss savulaik izveidojis un vadījis laikmetīgās mūzikas ansambli NYYD, cita starpā arī vadījis kopkori Igaunijas Dziesmu svētkos. No 2001. līdz 2006. gadam Olari Eltss bijis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra galvenais diriģents, pie LNSO diriģenta pults Eltss stājies arī vienā no orķestra 90 gadu jubilejas koncertsērijas koncertiem 2016. gadā. Eltsu uz sadarbību aicina redzamākie Eiropas un pasaules orķestri: Leipcigas "Gewandhausorchester", Roterdamas filharmoniķi, Dānijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Somijas un Nīderlandes Radio simfoniskie orķestri, Dublinas RTÉ orķestris, Francijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Sietlas simfoniķi, Seulas un Malaizijas Simfoniskie kolektīvi, Melburnas Simfoniskais orķestris. Viņš ir sadarbojies ar tādiem izciliem solistiem kā pianistu Žanu Eflamu Bavuzē, vijolnieku Renē Kapisonu un čellistu Gotjē Kapisonu, vijolniecēm Izabellu Faustu un Baibu Skridi, sitaminstrumentālistu Martinu Grūbingeru, altistu Maksimu Risanovu un daudziem citiem. Savukārt šosezon Eltsu gaida debijas ar BBC simfonisko orķestri, Francijas Radio filharmonisko orķestri un Budapeštas Festivāla orķestri.

40. simfonija solminorā pieder pie Mocarta "lielās fināla triloģijas" simfoniskajiem audekliem, iezīmējot komponista profesionālā brieduma kulmināciju. Visas trīs ciklā ietilpstošās simfonijas, tajā skaitā 39. simfonija Mibemolmažorā, 40. simfonija solminorā un 41. simfonija Domažorā ("Jupiters") tapušas salīdzinoši īsā laika periodā - 1788. gada vasaras mēnešos. Komponista mūža laikā simfoniju partitūras tā arī nav tikušas izdotas un pastāv pieņēmums, ka tās radītas kā vienots māksliniecisks veselums, nevis atsevišķi autonomi darbi. Cauri laikiem triloģija spējusi saglabāt neatslābstošu publikas uzmanību un raisījusi tajā spēcīgas saviļņojuma jūtas, tāpēc nav brīnums, ka arī simfoniskā cikla vērtējumi dažādos laikos un nācijās bijuši visnotaļ atšķirīgi un pat neviennozīmīgi.

Vizpārzināms fakts ir tiešais un paliekošais iespaids, ko Mocarta klaviermūzika atstājusi uz pēdējo no trim dižajiem Vīnes Klasicisma ģēnijiem – Ludvigu van Bēthovenu. Amerikāņu muzikologs Lūiss Lokvuds uzsver: "Kā reiz Mocarts savam tēvam Leopoldam bildis, ka ir pilnībā iesūkts mūzikā, tā var teikt, ka Bēthovens bija pilnībā iesūkts Mocarta skaņu valstībā". Strādājot pie savas 5. simfonijas, Bēthovena uzmetumu burtnīcā redzami Mocarta 40. simfonijas pasāžu noraksti, savukārt Mocarta 20. klavierkoncerta zudušo kadenču vietā Bēthovens uzrakstījis pats savas.

Kā daudzi Mocarta sacerējumi, arī 20. klavierkoncerts 18. gadsimta publiku spējis patiesi pārsteigt un saviļņot. Cita starpā komponista tēvs Leopolds Mocarts par 1785. gada 11. februārī Mēlgrūbes kazino pirmatskaņoto klavierkoncertu vēstulē meitai Nannerli raksta: "Dzirdēju Volfganga izcilo jauno klavierkoncertu. Kad ieradāmies, nošu pārrakstītājs vēl nebija beidzis savu darbu un tavs brālis pat nepaguva izspēlēt rondo, jo pirms koncerta atskaņojuma bija jāpārskata pārrakstītais nošu materiāls". Mocarta 20. Klavierkoncerts ir viens no diviem minora tonalitātē tapušajiem opusiem klavierēm un orķestrim un pieder pie visu laiku populārākajiem komponista sacerējumiem.

Ilgus gadus padomju aizmirstībā pavadījušā un mūsdienās atzītā ukraiņu komponista Valentīna Silvestrova (Valentyn Sylvestrov, 1937) skaņdarbs stīgu orķestrim un klavierēm "The Messenger" tapis 1996. gadā. Pats autors to raksturo šādiem vārdiem: "Tas ir viesis no kādas citas dimensijas, kas ieradies pie mums ar svarīgu vēsti… iespējams, tā ir pati Larisa, iespējams, kādas tālas mūzas atbalss, kas uzrunā mūs no astoņpadsmitā gadsimta. Šī arhaiskā un vienlaikus vitāli mūsdienīgā balss ir postmodernistiski jutekliska."

Skaņdarbu Silvestrovs veltījis savai mūžībā aizgājušajai dzīvesbiedrei Larisai Bondarenko, tajā mijas Mocarta skaņdarbu motīvi, kas kā netverama galantā laikmeta vīzija pauž gaistošas atmiņas un skumjas vieglos pasteļtoņos. Šeit laiks nav būtisks, te vienlaicīgi klātesoša ir pagātne, tagadne un mūzība.

Ungāru komponists un diriģents Pēters Etvešs (Peter Eötvös, 1944) ir viena no redzamākajām un titulētākajām figūrām mūsdienu Eiropas kultūrtelpā. No 1968. līdz 1976. gadam Etvešs regulāri līdzdarbojies Karlheinca Štokhauzena ansamblī, no 1971. līdz 1979. gadam darbojies Ķelnes Rietumvācu radio (Westdeutscher Rundfunk) elektroakustiskās mūzikas studijā, bet, sekojot 20. gadsimta mūzikas korifeja, franču diriģenta un komponista Pjēra Bulēza aicinājumam, Etvešs 1978. gadā diriģēja Parīzes IRCAM centra inaugurācijas koncertu. Vienlaikus Etvešs bijis arī Bulēza 1972. gadā dibinātā "Ensemble InterContemporain" muzikālais direktors.

"Dialog mit Mozart" ir Zalcburgas "Mozarteum" orķestra pasūtījums, kas veltīts slavenās mācību iestādes 175 gadu jubilejai. Skaņdarbs ir pārlikums orķestrim divus gadus iepriekš tapušajam skaņdarbam cimbalai, marimbai un kameransamblim. Skaņdarba audeklā ievīti lielākoties neizmantoti Mocarta muzikālo skiču, tēmu un ideju fragmenti. Etvešs ar mocartisku līksmi nododas ģēnija muzikālo ideju analīzei un pārkārto tās jaunā veselumā, sakausējot gan ar 21. gadsimta pasaules redzējumu, gan veidojot jaunu – pats savu tēlu pasauli.

Irina Zaharenkova ir viena no izcilākajām savas paaudzes Igaunijas pianistēm. Viņa ieguvusi pirmo vietu tādās starptautiskās mūziķu sacensībās kā 2006. gada Baha festivāls Leipcigā, Alesandro Kazagrandes konkurss Itālijā (2006) un Džordžes Enesku konkurss Rumānijā (2005). Irina Zaharenkova dzimusi Kaļiņingradā, klavierspēli sākusi mācīties četru gadu vecumā pie savas mātes. 1989. gadā ģimene pārcēlās uz Igauniju. Igaunijas Mūzikas akadēmijā Irina studēja klavierspēli pie Lilianas Semperes un klavesīnspēli pie Marisa Valk-Falka. Sibēliusa Helsinku Mūzikas akadēmijā viņas pasniedzēja bija Huejina Liu Tavastšerna. Irina papildinājusi iemaņas meistarklasēs pie Andrāša Šifa, Stīvena Bišopa Kovaceviča un Endželas Hjūitas. Studējusi arī ķīmiju un igauņu un somu filoloģiju. Irina Zaharenkova ir daudzpusīga pianiste, bieži uzstājas solo un ar orķestri. Repertuāra diapazons no baroka līdz mūsdienu mūzikai. Latvija pianiste viesojusies 2007. gadā, uzstājoties gan festivālā Restart Bach, gan Liepājas pianisma zvaigžņu festivālā. CD ieskaņojusi Baha "Goldberga variācijas", kā arī ierakstījusi soloalbumu, kur atskaņo Pahelbela, Haidna, Mocarta un Bēthovena mūziku pie klavierēm klavesīna un āmuriņklavierēm. Viņa bieži koncertē kā continuo mūziķe dažādos orķestros un baroka ansambļos.

18. janvāra koncertprogrammā Irina Zaharenkova stāsies iepriekš izziņotās pianistes Diānas Ketleres vietā.

Turpinot cikla "Pēkoncerta sarunas" notikumus, satori.lv galvenais redaktors un filozofs Ilmārs Šlāpins klausītājus aicina uz domapmaiņu Lielās ģildes Baltajā zālē, kuras ietavaros notiks tikšanās ar koncertprogrammas mūziķiem – diriģentu Olari Eltsu un pianisti Irinu Zaharenkovu. Ieeja pasākumā brīva, uzrādot koncerta ieejas karti.

Biļetes uz koncertu nopērkamas "Biļešu paradīzes" kasēs un internetā.

Source

DELFI Kultūra

Tags

Ilmārs Šlāpins Mocarts Sinfonietta Rīga
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form