Rīgas Domā Sergeja Jēgera izpildījumā skanēs programma 'Ave Maria'
Foto: Luīze Pētersone

Festivāla "Eiropas Ziemassvētki" programmā Pirmajos Ziemassvētkos, 25. decembrī, Rīgas Domā skanēs programma "Ave Maria", portālu "Delfi" informē festivāla rīkotāji no VSIA "Latvijas Koncerti".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Koncertā uzstāsies kontrtenors Sergejs Jēgers, flautiste Dita Krenberga un ērģelniece Diāna Jaunzeme-Portnaja.

Pirmajos Ziemassvētkos Rīgas Domā varēs klausīties "Ave Maria" dažādu laikmetu un tautību komponistu skatījumā, kā arī baroka ārijas, instrumentālus opusus un Ziemassvētku korāļus. Skanēs Sezāra Franka, Georga Frīdriha Hendeļa, Vladimira Vavilova, Henrija Pērsela, Kamila Sensānsa un citu komponistu mūzika.

"Johana Sebastiana Baha mūzikas diženums ir virzījis pasaules prātus un idejas, viņa mūzika skan cauri gadsimtiem un pietuvina klausītājus cilvēka esības izziņai. Pasaulslavenā "Ave Maria", kuras "līdzautors" ir franču romantisma laikmeta komponists Šarls Guno, ir savdabīga "versija" par Baha Prelūdiju Domažorā.

"Ave Maria" tekstu Kamils Sensānss mūzikā tērpis vairākkārt. Skaņdarbi datēti ar atšķirīgiem gadskaitļiem un tonalitātēm, kā arī ir versijas dažādiem balsu tipiem ar ērģelēm un jauktam korim.

Viljama Gomesa kompozīcija "Ave Maria" plašāku starptautisku rezonansi ieguvusi, lielā mērā pateicoties pasaulslavenajai latviešu dziedātājai Elīnai Garančai, kura to iekļāvusi savā repertuārā un ieskaņojusi albumā "Meditation", kas "Deutsche Grammophon" paspārnē klajā nāca 2014. gadā. Šajā ierakstā pie diriģenta pults ir mecosoprāna dzīvesbiedrs Karels Marks Šišons.

Vladimirs Vavilovs pazīstams kā krievu komponists, ģitāras un lautas spēles meistars. Viņa kompozīcija, kas uzskatāma par vienu no slavenākajiem "Ave Maria" paraugiem, tapusi ap 1970. gadu," par koncertā gaidāmajām "Ave Maria" versijām raksta "Eiropas Ziemassvētku" rīkotāji.

Tāpat koncertā skanēs "In Excelsis Deo" – amerikāņu komponista Lī Elisa skatījums uz iemīļoto Ziemassvētku dziesmu "Enģeļus mēs dzirdējām". Šī franču izcelsmes melodija pazīstama kopš 19. gadsimta otrās puses un popularitāti iemantojusi, pateicoties tās piedziedājumam, kuru visā pasaulē mēdz ieskandināt ar gaviļu pilnajiem vārdiem "Gloria in excelsis Deo".

Franču komponista un ērģelnieka Žaka Bertjē vārds visbiežāk dzirdams saistībā ar liturģisko mūziku un Tezē kopienu. Koncertā gaidāmā, putnus gleznojošā kompozīcija "Noel aux oiseaux" ir 1987. gadā tapušā opusa desmitā daļa, bet naksnīgo atmosfēru uzburošā miniatūra "Noel a la nuit" – astotā.

Koncertā skanēs arī Georga Frīdriha Hendeļa "Ombra mai fu" ("Ēna tik tīkama") – ārija no 1738. gadā Londonā pirmizrādītās operas "Kserkss". Laika gaitā šis tik populārais un dziļi aizkustinošais skaņdarbs piedzīvojis daudzus pārlikumus un ir pazīstams arī kā Hendeļa "Largo".

Itāļu meistars Alesandro Stradella bija viens no sava laika slavenākajiem komponistiem, kura daiļradi augstu vērtēja gan viņa laikabiedri, gan pēcteči, tostarp Hendelis, Vivaldi un Korelli. Pietà, Signore jeb "Kungs, apžēlojies" uzskatāms par vienu no skaistākajiem itāļu baroka piemēriem. Izteiksmē tuva operu ārijām, šī mūzika ir emocionāli piesātināta un dramatisma caurausta.

Koncertā arī skanēs viens no slavenākajiem Sezāra Franka darbiem – "Panis angelicus" – fragments no viņa 1860. gadā komponētās Mesas.

Festivāls "Eiropas Ziemassvētki" šogad notiek no 6. līdz 28. decembrim.

Tags

Eiropas Ziemassvētki Sergejs Jēgers
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form