Rīgas festivāls 2014: Ksenija Sidorova, Avi Avitals un Itamars Doari
Foto: Publicitātes foto

"Latvijas Koncertu" organizētajā Rīgas festivālā klausītājus gaida tikšanās ar akordeonisti Kseniju Sidorovu, mandolīnistu Avi Avitalu un sitaminstrumentālistu Itamaru Doari 3. jūnijā Lielajā ģildē plkst. 20 un 4. jūnijā Mazajā Mežotnes pilī plkst. 20.

Koncerta programmā Friča Kreislera, Johana Sebastiāna Baha, Bēla Bartoka, Manuela de Falja, Eitora Villa-Lobosa, Sulhana Cincadzes kompozīcijas, kā arī Izraēlas un Turcijas tautas mūzika.

Avi Avitals (Avi Avital) ir prestižā ierakstu nama Deutche Grammophon mākslinieks un ir pirmais mandolīnists, kas izpelnījies "Grammy" nomināciju kategorijā "labākais instrumentālists" (2010).

Avitals saņēmis "Oskara'' analogu klasiskajā mūzikā – ECHO balvu. Avitala priekšnesumi ar aplausiem uzņemti pasaules vadošajās koncertzālēs – Ņujorkas Kārnegija zālē un Linkolna centrā, Londonas Vigmora zālē, Berlīnes filharmonijā, Vīnes Konzerthaus, Lucernas KKL, Pekinas Aizliegtās pilsētas koncertzālē; arī Tanglvudas, Spoleto un Ravennas festivālos. Viņš piedalījies daudzos ierakstos tik atšķirīgos žanros kā klezmers, baroks un laikmetīgā klasiskā mūzika.

Itamars Doari (Itamar Doari) kļuvis par ietekmīgu spēlētāju pasaules mēroga perkusionistu aprindās – viņam ir savs unikāls spēles un skanējuma stils un iespaidīgs klausītāju skaits. 2009./2010.gadā Itamars Doari izpelnījās Amerikas-Izraēlas fonda stipendiju. Pēdējā laikā viņš plaši koncertējis kopā ar Avišai Koenu, abi laiduši klajā arī trīs skaņu ierakstus. Svaigākais albums Septiņas jūras, kam Doari bijis arī līdzproducents, tika nominēts Francijas "Grammy" balvai un iekaroja pirmo vietu mūzikas ierakstu topos Francijā, Vācijā, Zviedrijā un Spānijā.

Ksenija Sidorova dzimusi 1988. gadā Latvijā. Spēlēt akordeonu Kseniju pamudināja vecmāmiņa, kas bija etnogrāfiskās spēles tradīcijas pratēja. Mūzikas skolā Ksenija mācījās no astoņu gadu vecuma, un viņas skolotāja bija leģendārā Marija Gasele. 

Vēlme pamatīgāk iedziļināties klasiskajā un laikmetīgajā repertuārā aizveda Kseniju uz Londonu, kur viņa ar izcilību ieguva maģistra grādu Londonas Karaliskajā Mūzikas akadēmijā, studējot Ouena Marija klasē. Studiju laikā iegūtajām mācību balvām Ksenija pievienojusi arī Philharmonia Orchestra Mārtina mūzikas stipendiju fonda balvu un "Philharmonia Orchestra Friends Award". 2009. gada februārī Ksenija uzvarēja konkursā par iespēju sniegt koncertu Vigmora zālē, kur viņa uzstājās 2009. gada 18. maijā. Kseniju tikusi izraudzīta arī par" Park Lane Group" jauno mākslinieku New Year Series 2009 dalībnieci. Viņa izpelnījusies Mūziķu ģildes (Worshipful Company of Musicians`) Sudraba medaļu, Meizijas Luisas balvu un bijusi pirmā akordeoniste, kas saņēmusi godpilno Mūziķu ģildes Prinča balvu. 

2012. gada maijā Ksenija pirmā tikusi pie Brīna Tervela fonda starptautiskās godalgas. Ksenija sadarbojusies ar tādiem komponistiem kā Karls Dženkinss, Hanss Abrahamsens, Stefano Džervazoni, Nirmali Fena, Samanta Fernando, Karloss Dukeijs, Elspeta Brūka un Patriks Nans. Ksenija sastrādājas arī ar Belčas kvartetu, ierakstos sadarbojas ar Sakoni kvartetu, Milošu Karadagļiču ( ģitāra), Avi Avitālu (mandolīna) un piedalījusies arī Nikolas Benedeti CD "Sudraba vijole" ierakstā. Ksenija uzstājusies ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Sinfonietta Rīga, sniegusi koncertus Londonas Karaliskajā Svētku zālē, Pērsela zālē (Southbank Centre), Bristoles Kolstona zālē, debitējusi Lucernas festivālā, Bergenas festivālā, Cēsu mākslas festivālā un citos festivālos Apvienotajā Karalistē, Francijā, Šveicē un Itālijā. Mūziķe aktīvi popularizē savu instrumentu, ar "Worshipful Company of Musicians" atbalstu braukājot pa Apvienotās Karalistes pirmskolām. Kseniju laipni atbalsta Deivids Bouermens ar kundzi un "Hattori Foundation".

Sharing Options

Source

DELFI Kultūra

Tags

Rīgas festivāls
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form

Komentāri
komentēt kā anonīms lietotājs
Komentējot Jūs piekrītat Lietošanas noteikumiem
Lasīt komentārus Lasīt komentārus