Šimkus Dzintaru koncertzālē atskaņos krāšņo Geršvina 'Rapsodiju blūza stilā'
Foto: F64

6. jūnijā plkst. 19 ar klasiskās mūzikas koncertu tiks atklāta Dzintaru koncertzāles vasaras sezona. Izcilā latviešu pianista Vestarda Šimkus izpildījumā dzirdēsim krāšņo amerikāņu mūzikas ikonu - Džordža Geršvina "Rapsodiju blūza stilā".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kā portālu "Delfi" informē koncertzāles pārstāvji, "Rapsodija blūza stilā" ir pirmais no Geršvina mēģinājumiem strādāt akadēmiskās mūzikas žanrā, kas turklāt atnesis viņam pasaules slavu. Pirmatskaņojumu darbs piedzīvoja 1924. gadā. koncertā, kas klasiskās mūzikas pārstāvjiem piedāvāja iespēju iepazīt džeza mūziku. Koncerts bija ļoti garš, ventilācijas sistēma koncertzālē nestrādāja, publika bija zaudējusi pacietību un to nekas vairs nespēja ieinteresēt, līdz atskanēja klarnetes glissando no Geršvina Rapsodijas. Pēc pirmatskaņojuma publika esot burtiski lēkusi kājās un aurojusi.

Geršvinu slavēja Stokovskis, Godovskis, Heifecs, Kreislers un pats Rahmaņinovs, kurš bija klāt arī pirmatskaņojumā. Pasaulslavenais komponists un pianists Leonards Bernsteins par Džordža Geršvina "Rapsodiju blūza stilā" ir teicis: "Tas nav džezs. Tā nav arī laikmetīgā klasiskā mūzika. Tas ir Geršvins - dižākais melodiķis kopš Čaikovska laikiem". Pats Geršvins atzinis, kas šis darbs, viņaprāt, ir kā Amerikas kaleidoskops, kur dzirdama gan lielpilsētu kņada, gan dažādo kultūru sajaukums, gan amerikāņu spēja nepadoties grūtību priekšā.

Džordžs Geršvins ir simbols tam, kā 20. gadsimta pirmajās desmitgadēs tuvinājās divas mūzikas kultūras – eiropeiskā klasiskās mūzikas vide un Amerikas džezs. Viņa daiļradē līdzās pastāv gan akadēmiskās, gan populārās mūzikas žanri, kas kopā veido neatkārtojamo komponista rokrakstu. Savu pirmo dziesmu "When You Want 'Em, You Can't Get 'Em, When You've Got 'Em, You Don't Want 'Em" jaunais skaņradis publicēja 17 gadu vecumā un par to saņēma piecus dolārus lielu honorāru. Turpmākās dziesmas ātri vien saņēma publikas un slavenu atskaņotājmākslinieku atzinību, kā rezultātā Geršvinam piedāvāja radīt mūziku arī Brodvejas izrādēm.

Mūzikli guva lielu popularitāti un vairākas dziesmas laika gaitā kļuvušas par džeza standartiem. Kopš 1924. gada Geršvins pievērsies arī klasiskās mūzikas žanriem – klavierkoncertam, rapsodijai, simfoniskajai poēmai, uvertīrai, variācijām. Šajos darbos redzama franču komponista Morisa Ravēla ietekme, pie kura Geršvins arī vēlējās mācīties, bet, kad Ravēls uzzināja, cik populārais amerikāņu komponists pelna, viņš tikai noteica: "Tev vajadzētu pasniegt stundas man!"

Vestards Šimkus starptautisku uzmanību pievērsis, sekmīgi sadarbojoties ar BBC ilharmonisko orķestri, Birmingemas simfonisko orķestri, Francijas Nacionālo orķestri, Ziemeļvācijas Radio simfonisko orķestri, Čehijas ilharmonijas orķestri, "Kremerata Baltica", Borodina stīgu kvartetu, vijolnieci Izabellu van Kēlenu un Vertavo stīgu kvartetu tādās koncertvietās kā Vīnes un Berlīnes Konzerthaus, Tokijas Opera City, Olivjē Mesiāna zālē Francijas Radionamā, Bervalda zālē, Stokholmas Konserthuset, Prāgas Rudolinum, Šanhajas "Oriental Art Centre" un Amsterdamas Concertgebouw.

Klausītāju un kritiķu atzinību nesusi Vestarda Šimkus sadarbība ar tādiem diriģentiem kā Lourenss Fosters, Andris Nelsons, Vasilijs Sinaiskis, Karels Marks Šišons, Teodors Kurenciss, kā arī viņa solokoncerti un piedalīšanās kamermūzikas atskaņojumos Eiropā, ASV, Vidējos Austrumos, Ķīnā un Japānā. Vestardu aicinājis uzstāties Kisingenes vasaras festivāls, Bergenas festivāls, Gidona Krēmera festivāls Lokenhauzā, Ūzedomas festivāls, Stavangeres starptautiskais kamermūzikas festivāls, "Al Bustan" festivāls Beirūtā.

Vestards Šimkus ieguvis pirmo vietu vairākos starptautiskos pianistu konkursos, toskait Marijas Kanalsas 55. konkursā Barselonā (2009) un 5. Bādkisingenes klavieru olimpiādē (2007). Vestards sācis spēlēt klavieres piecu gadu vecumā Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā. Viņš studējis pie Dmitrija Baškirova un Klaudio Martinesa Mēnera Karalienes Soijas Mūzikas augstskolā Madridē, Daniela Polaka Dienvid-kalifornijas universitātē Losandželosā, Vadima Suhanova Riharda Štrausa konservatorijā Minhenē. Mācījies kompozīciju pie Pētera Vaska. Vestards Šimkus bijis fonda New Names of the Planet stipendiāts, viņam piešķirts Igaunijas "Baltās zvaigznes" ordenis, Polijas ordenis par sniegumu koncertos, veltītos Friderika Šopēna 200. jubilejai, kā arī Latvijas Lielā mūzikas balva 2002 un 2009. Pianists ieskaņojis sešus soloalbumus, kur pēdējie divi nākuši klajā skaņu ierakstu namā "ARS Produktion". Vestards Šimkus ir arī komponists, divu klavierkoncertu, kamerdarbu un klaviermūzikas skaņdarbu autors, kura mūziku izdod ievērojamais apgāds "Schott".

Dzintaru koncertzāles vasaras sezonas atklāšanas koncertā klausītājus gaida tikšanās ar izciliem un starptautiskus panākumus guvušiem Latvijas māksliniekiem – Kseniju Sidorovu, Vestardu Šimku, Intu Dālderi, kā arī tradīcijām bagāto Liepājas Simfonisko orķestri, kas, būdams pirmais orķestris Baltijas valstīs, izceļas ar tikai sev raksturīgo dzintara skanējumu un emocionālo degsmi. Savukārt koncerta īpašais viesis būs klasiskās un džeza mūzikas televīzijas šova "Radīti mūzikai" uzvarētājs.

Pie diriģenta pults – Latvijas Nacionālās operas galvenais diriģents – Mārtiņš Ozoliņš. Programmā: uvertīra no Kārļa Marijas Vēbera operas "Oberons", Džordža Geršvina "Rapsodija blūza stilā", melodijas no Leonarda Bernsteina operas "Kandids", Astora Pjacollas temperamentīgie skaņdarbi, kā arī ar lielisko humora izjūtu apveltītā latviešu komponista Pētera Plakida skaņdarbs "Vēl viena Vēbera opera".

Dzintaru koncertzāle ir viena no senākajām atvērtā tipa koncertzālēm Latvijā, bet tās arhitektoniskais un akustiskais risinājums ir viens no labākajiem šajā jomā. Savukārt mazā (slēgtā) Dzintaru koncertzāles zāle ir novērtēta kā nozīmīgs kultūras vēstures piemineklis, kas šobrīd tiek restaurēts. Pēc renovācijas, kuru plānots pabeigt līdz šī gada beigām, apmeklētājiem tiks piedāvāta mūsdienu prasībām atbilstoša koncertzāle, kurā norisināsies koncerti gan ziemas, gan vasaras sezonā.

Tags

Andris Nelsons Dzintaru koncertzāle Karels Marks Šišons Kremerata Baltica Latvijas Nacionālā opera Radīti mūzikai Vestards Šimkus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form