Foto: LETA

No 6. līdz 12. jūlijam Rīgā notiks XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki.

Sadarbībā ar pasākumu rīkotājiem portāls "Delfi" piedāvā XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku programmu.

Noderīgus ieteikumus dalībniekiem un viņu vecākiem iespējams izlasīt šeit.

Lūgšana Latvijai


Foto: LETA

5.jūlijā plkst. 19.00, Rīgas Svētā  Pētera baznīcā

LTV1 ēterā 6.07. plkst.18.30

Garīgās mūzikas koncerts "Lūgšana Latvijai"

Koncertā, kurā piedalās mūzikas skolu kori, apvienotais simfoniskais orķestris, instrumentālisti un solisti, skanēs Latvijā dzīvojošo tautu garīgās dziesmas, kuras speciāli šim koncertam aranžējuši latviešu mūsdienu komponisti R.Pauls, R.Zaļupe, K.Zemītis, J.Lūsēns, V.Pūce, R.Tiguls, J.Jančevskis, K.Lācis, L.Jēkabsone, J.Aišpurs, J.Ustinskovs un R.Dubra.

"Koncerts iecerēts kā savdabīgs muzikāls uzvedums, kurā apvienosies Latvijā dzīvojošu tautību kultūras un vērtības. Koncerts būs kā Noasa šķirsts - mūzikā skanēs vārdi, kas katrā valodā skan citādāk, bet to jēga saprotama ikvienam, un tie kopā likti veido stiprus balstus, kas ļauj Noasa šķirstam peldēt pretim mieram un savstarpējai sapratnei. 

Dažādu tautu garīgās mūzikas apdarēm īpašu kolorītu piešķirs arī katrai tautai raksturīgie mūzikas instrumenti - kokle, balalaika, akordeons u.c.," stāsta viens no koncerta mākslinieciskajiem vadītājiem Ēriks Ešenvalds. Kopā ar viņu koncertu veido arī Māris Sirmais, režisore Margo Zālīte un videomāksliniece Ineta Sipunova.

Tautas deju kolektīvu laureātu koncerts


Foto: Publicitātes foto

6.jūlijā plkst.16:00, Dailes teātrī

LTV1 ēterā 6.07.plkst. 21.25

Tautas deju kolektīvu laureātu koncerts

Visi uzvaru lauri ir jau plūkti, nu atliek vien svinēt! Svinēt, dejojot un parādot ne tikai pašu labāko, kas ir katra deju kolektīva pūrā, bet arī pašiem dejotājiem, ļaujot novērtēt pārējos, ar kuriem līdzās tiek stāvēts uz šim notikumam īpaši veidotās Dailes teātra skatuves.

Savu sniegumu skatītājiem rādīs labākie tautas deju kolektīvi no visas Latvijas, kuri atlases skatēs būs saņēmuši augstāko žūrijas novērtējumu. No 143 laureātiem koncertā piedalīsies 36 deju kolektīvi jeb 612 bērni vecumā no četriem līdz 19 gadiem no visas Latvijas.


Tūkstošbalsu simfonija


Foto: Publicitātes foto

6.jūlijā plkst.19:00 Lielajā Ģildē

LTV1 ēterā 11.07. plkst.16.00

Bērnu un jauniešu simfonisko orķestru koncerts "Tūkstošbalsu simfonija"

Simfonisko orķestru koncertā "Tūkstošbalsu simfonija" uzstāsies seši apvienotie simfoniskie orķestri, kuros iekļausies apmēram 800 dalībnieku no 24 Latvijas izglītības iestāžu simfoniskajiem, kamer- un stīgu orķestriem. 

Koncertā skanēs latviešu klasiķu un mūsdienu komponistu oriģinālmūzika, latviešu tautasdziesmu apdares, kā arī pasaules mūzikas akadēmisko žanru pērles un populāru melodiju instrumentācijas jauniešu orķestriem. Šis būs īpašs notikums un pirmā reize, kad Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos līdzās jau tradicionāli kuplajai koru, deju kolektīvu un pūtēju orķestru saimei pievienosies tik liels skaits jauniešu simfonisko un kamerorķestru no visiem Latvijas reģioniem.

Koncerta mākslinieciskais vadītājs Normunds Dreģis, režisors Jānis Siliņš.

Te mēs es@m


Foto: LETA

7.jūlijā plkst.12:00 un 19:00 Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā

LTV1 ēterā 7.07.plkst.21.25

Te mēs es@m

Labāko mūsdienu deju grupās radīto horeogrāfiju sakārtojums un laukuma zīmējumos veidota dramaturģiski vienota koncertprogramma ar video projekcijām video mapinga tehnikā un grupas "Instrumenti" speciāli rakstīto mūziku.

"Šis koncerts zināmā mērā ir eksperiments. Ja līdz šim mūsdienu deja Svētkos tika pārstāvēta koncertā, kurā katrs kolektīvs izpilda savu deju, tad šoreiz - visi kolektīvi vienosies dejas uzvedumā. Koncertā būs iespēja novērtēt mūsdienu dejas dažādību un to unikālo kultūras pasauli, kurā darbojas daudzi bērni. Mēģināsim apvienot arī mūsdienu tehnoloģijas un deju - uz skatuves bērni darbosies gan ar telefoniem, gan planšetēm," stāsta režisors Valters Sīlis. Uzvedumam speciālu mūziku ir uzrakstījusi grupa "Instrumenti", kas arī paši muzicēs koncertos. Piedalās 2000 Latvijas mūsdienu deju grupu dejotāji un grupa "Instrumenti".

Koncerta mākslinieciskā vadītāja Edīte Ābeltiņa, režisors Valters Sīlis, scenogrāfe Ieva Kauliņa.

Lai balstiņas tālu skan!


Foto: LETA

8.jūlijā plkst.18:00 Koncertzālē „Rīga"

LTV1 ēterā 9.07.plkst. 18.30

Tautas mūzikas koncerts

Lai balstiņas tālu skan!

Koncertā piedalās Latvijas skolu jaunatnes mazie mūzikas kolektīvi - vokālie ansambļi, lauku kapelas, instrumentālie ansambļi, ritma grupas.

Sekmējot tautas kultūrvēsturiskā mantojuma apgūšanu un saglabāšanu, koncerta programma saturiski veidota ar latviešu tautas dziesmām, apdarēm, rosinot katram novadam izcelt sev raksturīgo, apvienojot to ar mūsdienīgo.

Speciāli šim koncertam tapis komponista Valda Zilvera jaundarbs "Danco, danco Tu, saulīte!" (4 daļas). Tas ir kopdarbs visiem Tautas mūzikas koncerta dalībniekiem.

Koncerta mākslinieciskais vadītājs Jānis Grigalis, muzikālais vadītājs Valdis Zilveris, scenogrāfs Reinis Suhanovs.


Svētku atvēršana


Foto: LETA

8.jūlijā plkst.21:30 11. Novembra krastmalā

Tiešraide LTV 1

Svētku atvēršana

Muzikāli horeogrāfisks uzvedums, kur, kopā dziedot, dejojot un veidojot noteiktu kustību rituālu, dalībnieki iedzīvinās svētku simbolus un atribūtiku. Šis pasākums vienkopus pulcēs visus svētku dalībniekus un pedagogus, virsvadītājus un virsdiriģentus.

Krastmala ierasti ir vieta, kur pulcēties, lai vienotos kopīgā dziesmā, solī un ritmā. Jaunuzceltā Gaismas pils Daugavas otrā krastā būs kā ierosme svētku ritējumam - tā glabā tautas garīgās vērtības, ko tik ļoti nepieciešams nodot jaunajai paaudzei. Latviešu lielās personības Rainis un Aspazija, Gaismas pils saucējs Auseklis - tās ir tikai dažas no mūsu kultūras pamatvērtībām.

Svētkus atvērs instrumentālā grupa "Coolmans Report", Rīgas Doma kora skolas meiteņu koris, jauniešu pūtēju orķestris "Auseklītis", koklētāju ansamblis "Cantata", tautas deju ansamblis "Zelta Sietiņš", tautas deju ansamblis "Dzintariņš", deju studija "Ritms", Veizāne deju skolas dejotāji, vokālā studija "Knīpas un knauķi", folkloras kopa "Ceiruleits", diriģenti Jānis Erenštreits un Gints Ceplenieks, dziedātājs Renārs Kaupers u.c.


Gudru ņēmu padomiņu


Foto: LETA

9.jūlijā plkst.19:00 Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā,

LTV1 ēterā 10.07.plkst.18.30

Folkloras konkursu uzvarētāju koncerts "Gudru ņēmu padomiņu"

Folkloras konkursu "Teci, teci, valodiņa", "Anekdošu virpulis", "Dziesmu dziedu, kāda bija","Vedam danci" un "Klaberjakte"laureātu koncerts ir folkloras programmas „odziņa", kas parāda tradīciju mantinieku mērķtiecīgu virzību uz individuālu pilnveidošanos, meistarību un saskanīgu sadarbošanos dziedot, muzicējot un dejojot, kā arī to visu izstāstot īsākos un garākos stāstos. Koncertā raibā rindā virknējas dažādu novadu dziesmas, tradicionālu instrumentu balsīs izskan dažādas melodijas, kuru daži ritmiskie zīmējumi liek raisīties arī dejas solim un dejotpriekam izpausties gan sacensību, gan sadzīves dejās.


Taures sauc


Foto: F64

9.jūlijā plkst.19:00 Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā,

LTV1 ēterā 9.07. plkst.22.25

Pūtēju orķestru koncerts Taures sauc

Septiņas notis ir pūtēju orķestra muzicēšanas ābece, bet koncertā ietvertais repertuārs - Latvijas pūšamo instrumentu muzicēšanas ābece. No vissenākās koka taures, ko koncertā klātesošie dzirdēs vīru kopas "Vilki"priekšnesumā, cauri karavīru dziesmām un latviešu tautas dziesmām (igauņa Ota Kaska aranžētā Tumša nakte, zaļa zāle un Alvila Altmaņa aranžētā "Kar, māmiņa šupulīti"), ar Latvijas pūtēju mūzikas klasiku (Gunārs Ordelovsks "Namdaru rotaļa"), kopā ar pasaules klasiku (Georgs Fridrihs Hendelis maršs no operas Skipione) līdz populārām mūsdienu latviešu un ārzemju komponistu dziesmu aranžijām. Lieliski defilé priekšnesumi Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas pūtēju orķestra, jauniešu pūtēju orķestra "Auseklītis"un Jelgavas 4. viduskolas pūtēju orķestru izpildījumā. Caurvijus visam koncertam - Aivara Krūmiņa jaundarbs"  Taures sauce".

"Orķestri ir lieliskā formā visās instrumentu grupās. Mūsu kaimiņvalstu kolēģi ar skaudību atzīmē mūsu orķestru kvantitāti un kvalitāti, kā arī strauji progresējošo defilē kustību. Koncertā Ķīpsalā 9.jūlijā orķestri nemuzicēs ierastā veidā ar pultīm - mēs būsim kustībā, centīsimies apvienot horeogrāfisko zīmējumu ar meistarīgu muzicēšanas kvalitāti," stāsta virsdiriģents Haralds Bārzdiņš.

Koncertā piedalīsies vairāk kā 40 pūtēju orķestri ar 1600 dalībniekiem. Intermēdijas izpildīs Latvijas Republikas Zemessardzes jauniešu pūtēju orķestris. Koncerta mākslinieciskais vadītājs Haralds Bārzdiņš, režisore Inga Krišāne.


Līdz varavīksnei tikt


Foto: DELFI.ee

10.jūlijā plkst.12:00 un 17:00, 11.jūlijā plkst 11:00 Daugavas stadionā

11.jūlijā plkst.17:00 - tiešraide LTV 1

Tautas deju kolektīvu lielkoncerts "Līdz varavīksnei tikt"

"Koncerts ir veidots kā stāsts par mazu meiteni Artu, kas grib nokļūt līdz varavīksnei - kopā ar meitenes piedzīvojumiem izdzīvosim viņas augšanu un sapņus. Pirmo reizi koncerta struktūru papildinās īpaši veidotas horeogrāfiskās ainas. Dejotāji ne tikai dejos, bet arī dziedās," stāsta viena no koncerta mākslinieciskajām vadītājām Indra Ozoliņa.

Koncertā piedalīsies 18 339 dejotāji, no kuriem 1400 dejos horeogrāfiskajās ainās.

Koncerta radošā grupa - mākslinieciskie vadītāji Indra Ozoiliņa, Inga Pulmane, Agris Daņiļevičs (horeogrāfisko ainu autors), režisore Inga Cipe un scenogrāfs Reinis Suhanovs.


Rotaļu raksti


Foto: F64

10.jūlijā laukumā pie Brīvības pieminekļa

plkst. 15:00

Folkloras kopu koncerts "Rotaļu raksti"

Programmā apvienota 21 latviešu tradicionālā rotaļdeja, kuras parāda rotaļu ar dziedāšanu, rotaļdeju un latviešu tradicionālo deju iespējas gan sadzīvē, gan priekšnesumos.

Rotaļa ir viens no tiem folkloras žanriem, kas ir ļoti demokrātisks, jo rotaļām parasti ir neierobežots dalībnieku skaits un rotaļnieki vienlaikus dzied, kustas, sarunājas, iejūtas kādā lomā un bieži vien pielāgo rotaļu katrai konkrētai situācijai, liekot lietā savu improvizācijas prasmi.

Rotaļu un deju programma "Rotaļu raksti" apvieno 21 latviešu tradicionālo rotaļdeju, kuras parāda rotaļu ar dziedāšanu un latviešu tradicionālo deju iespējas gan sadzīvē, gan priekšnesumos izbaudīt rotaļāšanās prieku, azartu un sadarbošanās burvību.

Plkst.19:00

Pūtēju orķestru defilé programma

Programmā piedalīsies labākie Latvijas izglītības iestāžu pūtēju orķestri ar 500 dalībniekiem, defile konkursa finālisti, kā arī viesu kolektīvi.

"Latvijas skolu pūtēju orķestri defilē - muzicēšanu kustībā - žanru apgūst kopš 2002.gada. 2005.gada IX Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos notika pirmā skolu pūtēju orķestru defilē programma pie Brīvības pieminekļa. Tas ir aizraujošs piedzīvojums, kurā skatītāji bauda gan orķestra muzikālo sniegumu, gan saskaņotu kustību zīmējumu pašu orķestrantu izpildījumā. Piedalīšanās defile programmās prasa dubultu uzmanību un atdevi, bet reizē ir arī neaizmirstams piedzīvojums," Egils Šķetris, pūtēju orķestru projektu vadītājs.


Svētku dalībnieku gājiens


Foto: DELFI

12.jūlijā plkst.9:00

Tiešraide LTV 1 un LTV 7

Svētku dalībnieku gājiens

Maršruts: Brīvības pieminekļa laukums, Brīvības aleja, Brīvības iela līdz Bruņinieku ielai.

Dalībnieki dodas 2 plūsmās: Daugavas Labais krasts - Kurzeme, Zemgale un Kreisais krasts - Latgale, Vidzeme. Rīgas pilsēta noslēgs dzīvo Latvijas alfabētu.

Gājienā piedalās XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku oficiālo dalībnieku delegācijas un to viesi, ārzemju latviešu diasporas kolektīvi, projektu "Mēs rakstām sevi dziesmu svētkos" un "Burto dabā, vidē visumā" dalībnieki. Gājiena nobeigumā aicinātas ģimenes ar bērniem pievienoties Ķiparu jeb nākamo svētku dalībnieku gājienam.

Novadi un pilsētas burtojas tā: Alūksnē augustā asteres aug apaļīgām adatām, Babīte burto brīnumkrastos, ciku caku cilpojiet caur Carnikavas ceļu cilpām, dzidrās debesu dzīlēs daiļojas Daugavpils, Ērgļi ēterā ērmojas, gaidīti gulbji pār Gulbeni gulgo, Iecavā ielido irbītes ievas izkaisīdamas, Jaunpilī joko jebkurā jomā, Kuldīga kā konfekte Kursas krustcelēs, Lielezera labajā līkumā lepni līgo Limbažu ļaudis, Madonas meitenēm madaras matos, Nīcā nedara neko niecīgu, Ozolniekos ozolēni organizē orķestri, Preiļi paslēpjas putna paspārnē, Rugājos rītausmā rozes raisās, Sigulda sportistiem sūta savu sirdi, tūdaliņ, tagadiņ Tukumā, Ventspilī ventiņi vītero, Zilupē zaķi ziemo utt.


Noslēguma koncerts 'Manā dziesmā tu…'


Foto: F64

12.jūlijā plkst.19:00 Mežaparka Lielajā estrādē

Tiešraide LTV 1

Noslēguma koncerts "Manā dziesmā tu..."

Lai arī esam maza tauta, mūs vairs neizdzēst no pasaules kartes. Pasaule mūs dzird, redz un ciena. Mēs esam kā akmeņi, kā koki, kā nami. Kāds neizprotams spēks mums neļauj klusēt - spēks, kas mūs saved kopā, lai izdziedātu to, ko skaļi nespēj pateikt ne akmens, ne koks, ne nams. Mēs esam dziesma. Lai mūsu Dziesmusvētkos dziesmai ir goda vieta, lai tā pāršalc lepni un skanīgi, lai dziesma vieno laikus, cilvēkus un sirdis! Skanot 13 000 bērnu un jauniešu balsīm, Mežaparka Lielajā estrādē ikviena dalībnieka izdziedātā dziesmā tiks cildinātas latviešu tautas tradīcijas, gudrība, dzīvesziņa un mums visiem tik nozīmīgi simboli.Noslēguma koncertu "Manā dziesmā tu" veido mākslinieciskie vadītāji Gints Ceplenieks un Edgars Vītols, režisore Mirdza Zīvere, scenogrāfi Jānis un Maija Jansoni. "Noslēguma koncerts Mežaparkā ir latvietības un patriotisma lādiņš. Te satiksies visas svētku tradīcijai tik būtiskās nozares - dziesma, deja, folklora un pūtēju orķestru muzicēšana. Koncertā izskanēs Valta Pūces, Ērika Ešenvalda, Kārļa Lāča, Andra Sējāna un Raimonda Paula darbu pirmatskaņojumi", stāsta mākslinieciskais vadītājs un virsdiriģents Gints Ceplenieks.

Koncertā piedalīsies 13 000 dziedātāji, 800 dejotāji, 900 skolu pūtēju orķestru dalībnieki, 800 folkloras kopu dziedātāji, latviešu diasporu bērnu kori un bērni ar īpašām vajadzībām, kā arī jauniešu iemīļoti solisti.


Burtiski burvīgs burziņš Vērmanes dārzā


Foto: DELFI

No 7. līdz 12.jūlijam Vērmanes dārzā

Burtiski burvīgs burziņš Vērmanes dārzā

Pieredzējuši amatnieki demonstrēs savas amatu prasmes un piedāvās iegādāties savus darinājumus. Blakus pieredzei jaunieši - profesionāli tehnisko skolu audzēkņi, kas vēl tikai apgūst praktiķu meistarību, rādīs savu varēšanu. Deja, dziesma, teātris, teātra sporta turnīrs,  rotaļas un radošās darbnīcaas. Folkloras programmas, džezs, pops, vokāli instrumentālā mūzika, diasporas kolektīvu koncerti un viesi - ārzemju kolektīvi, koncerts "Mēs rakstām sevi dziesmu svētkos", kā arī mācību gada laikā darinātu krāšņo tērpu parāde. Tas viss katru dienu no rīta līdz vakaram.

Tikai mājās jāatstāj slinkums, kautrība un kūtrums. Šo Svētku burvība paslēpusies burtu spēlēs, atjautībā, aizrautībā, radošumā, spējā iesaistīties pašam un iesaistīt citus.

Burtiski burvīgais burziņš Svētku laikā būs vieta atpūtai un vieta, kur satikt savus draugus, kas spēj aizraut visdažādākajās nodarbēs.

Izstādes 'Rakstu darbi' atklāšana un laureātu apbalvošana


Foto: DELFI

No 6. līdz 12.jūlijam, Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā

Izstādes "Rakstu darbi" atklāšana un laureātu apbalvošana

Latvijas interešu izglītības vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas pulciņu audzēkņu darbu izstādē būs skatāmi pie-Raksti, meln-Raksti, ap-Raksti, iz-Raksti un citi rakstu darbi keramikā, stiklā, tekstilā, metālā un citos materiālos.

Vairāk nekā 400 rakstu darbu keramikā, stiklā, tekstilā, metālā un citos materiālos no Rīgas, Pierīgas, Vidzemes, Kurzemes, Zemgales un Latgales.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!