Foto: Publicitātes foto
Baltās naktis, paceļamie tilti un neparasti maģiskā atmosfēra, kas ieskauj par Sanktpēterburgu, ir vienas no zīmīgākajām par Krievijas ziemeļu galvaspilsētu dēvētās pilsētas iezīmēm. Nu tām pievienojusies vēl viena – festivāls "Mūzika pie Ņevas" ("Музыка на Неве"), ko rīkoja Sanktpēterburgas Tūrisma attīstības komiteja. Festivāls pavisam dabiski, sajūtu līmenī, iekļāvās pilsētas dzīvē, gluži tāpat, kā aizraujas visi, kas, reiz atbraukuši uz pilsētu pie Ņevas upes, vairs nespēj to aizmirst. Pilsēta paliek sirdī. Tāpat arī "Mūzika uz Ņevas", reiz iekļuvusi kaut kur iekšienē, paliks tur uz visiem laikiem. Paskaidrosim, kādēļ.

Pilsētas arhitektūra ir kā akmenī sastingusi mūzika. Ar savām namu fasādēm, izliektajiem tiltiem un bruģi pilsēta jau vairāk nekā trīs gadu simteņus dzied ausij nedzirdamu dziesmu un smalko noskaņotās pērterburgiešu un pilsētas viesu dvēseles tai mēmi piebalso. Tas ir brīnumains, prātam neaptverams Pēterburgas noslēpums, kas pievelk ikvienu, kurš ir gatavs akompanēt, un vairs neatlaiž.

17. septembrī "Mūzika pie Ņevas" pilsētai dāvāja balsi. Šķiet, kāds ņēma un vienkārši ieslēdza skaņu. Sanktpēterburga iedziedājās vareni un no visa spēka. Iedziedājās, neatstājot vienaldzīgu nevienu, kurš atbrauca un izdzirdēja labi zināmus skaņdarbus spēcīgāko un talantīgāko pilsētas teātru solistu un muzikālo kolektīvu izpildījumā. Tas bija tik aizkustinoši, dabiski un emocionāli, daudzi nespēja valdīt asatas.

Festivāls tika atklāts precīzi pusdienlaikā ar tradicionālo lielgabala zalvi no Nariškina bastiona. Tajā pašā brīdī Ostrovska laukumā gaisu piepildīja Arama Hačaturjana nemirstīgais skaņdarbs, ko komponists radīja drāmai "Maskarāde", bet laukums pie Aleksandra teātra sāka griezties valsī.

Ar katru minūti pulcējās aizvien vairāk skatītāju. Te bija gan tie, kuri jau laicīgi izplānojuši muzikālu pastaigu pa festivāla laukumiem, gan tie, kuri, pastaigājoties pa Ņevas prospektu, izdzirdēja mūzikas skaņas un pievienojās klausītājiem. Skatītāju vidū bija daudz ārvalstu tūristu, kuri nevarēja laist garām grandiozu mūzikas notikumu Krievijas kultūras galvaspilsētā – daži bija pat speciāli braukuši uz šo pasākumu.

Tūrisma komitejas priekšsēdētājs Andrejs Muškarevs iecerējis, ka šis festivāls kļūs par ikgadēju pasākumu un būs iemesls tam, kādēļ gan tie tūristi, kas pirmo reizi apmeklējuši Sanktpēterburgu, gan tie, kas jau te bijuši, atgriezīsies pilsētā atkal un atkal. "Esmu pārliecināts, ka festivālam "Mūzika pie Ņevas" ir lemts kļūt par tikpat spilgtu tūrisma zīmolu, kā baltajām naktīm, paceļamajiem tiltiem, absolventu svētkiem "Sārtās buras" un citiem zīmīgiem Pēterburgas notikumiem."

"Šī pilsēta vienmēr bijusi mūzikas piepildīta – no Ņevas viļņu šalkoņas līdz laukumu un arhitektūras sastingušās mūzikas, no Vasiļevska salas ģeometriskajām līnijām līdz Smoļnija katedrāles barokam. To ieskauj šī – mūzikas – upe," poētiski skaidro festivāla mākslinieciskais vadītājs Aleksandrs Petrovs, profesors, Krievijas tautas mākslinieks un Sanktpēterburgas muzikālā teātra "Зазеркалье" ("Aizspogulija") mākslinieciskais vadītājs.


Festivālam netraucēja arī Sankpēterburgas laikapstākļi. Lai arī laiku pa laikam smidzināja smalks lietutiņš, saule naski dzenāja mākoņus, gluži kā pati vēloties baudīt "Mūziku pie Ņevas". Pēterburgieši un pilsētas viesi pastaigājās no Ostrovska laukuma, kur spēlēja teātra mūziku, caur Koņušennajas laukumu (lai klausītos kino mūziku) uz Īzaka laukumu – tur, kur zem Svētā Īzaka katedrāles pleca spēlēja dvēseles mūziku. Nāca ģimenes, ar bērniem. Dziedāja līdzi un šūpojās ritmā. Baudīja un līdzdzīvoja. Un pēc pastaigas pa šiem trīs laukumiem pārvietojās uz Biržas laukumu, kur bija jānotiek grandiozajam galā koncertam jauktā kora un lielā simfoniskā orķestra izpildījumā. Pusstundu pirms sākuma visas ērtākās vietas jau bija aizņemtas.

Precīzi astoņos no Rostrālajām kolonnām debesīs izsprāga koši uguns stabi, bet gaisā, aizstrāvojot pār tiltiem un Ņevas ūdens virsmu, atskanēja dižās pilsētas himnas skaņas. Pēc tās uz skatuves iznāca Sanktpēterburgas gubernators Georgijs Poltavčenko, sveicot klātesošos:

"Šodien ir tiešām brīnišķīga diena. Mūzikas diena. Jau kopš rīta tā skan mūsu pilsētas laukumos un ielās. Un šeit, tagad, vakarā, noslēdzam mūsu jauno festivālu "Mūzika pie Ņevas". Jūs zināt, arhitektūru mēdz saukt par mūziku, kas sastingusi akmenī. Un šī izcilā diena ir kā radīta tam, lai pārsteigtu un apbrīnotu Pēterburgu, kurā šie divi jēdzieni – arhitektūra un mūzika – savijušies vienā. No visas sirds vēlu jums laimi un pašus labākos iespaidus, tiekoties ar mūziku pie Ņevas."


Tūliņ pēc tam vecajā biržā, ko ieskauj arhitektūras ansamblis, Rostrālās kolonnas un Ņeva un kas bija izcili piemērotas uz skatuves notiekošajam, pareizāk sakot, uz skatuves notiekošais dabiski iekļāvās vidē, izskanēja nemirstīgi un mūžīgi klasiskās mūzikas skaņdarbi, ko radījuši komponisti, kuru dzīve nesaraujami saistīta ar Sanktpēterburgu.

Koncerta izskaņā Ņevas akvatorijā devās desmitiem kuģīšu, vizinot tos, kuri vēlējās no ūdens baudīt muzikālo uguņošanu. Un precīzi pulksten 21:35 tiem, kuri bija kļuvuši par daļu no "Mūzikas pie Ņevas", debesīs uzplauka un savu gaisa deju mūzikas pavadījumā sāka pārsteidzoši skaista un ilga uguņošana.

Paldies, tev, "Mūzika pie Ņevas"! Tas bija grandiozi, burvīgi, neaizmirstami!

17. septembrī četros Sanktpēterburgas laukumos notikušo festivālu "Mūzika pie Ņevas" pēc rīkotāju aplēsēm apmeklēja aptuveni 15 tūkstoši cilvēku.

Aizvadītā festivāla programmu var aplūkot visit-petersburg.ru, kā arī Sanktpēterburgas Administrācijas mājas lapā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!