'Sieviete, kura pārdod mākslu!'

Šī nav Tava pirmā izrāde. Dažas no tām rādi vienu vienīgu reizi. "Smart Art Cabaret 35" esi ieplānojusi trīs reizēm. Apraksts ne mazāk pārsteidzošs: Gada spilgtākais notikums Mākslā un neMākslā!

Saki, kā Tu radi savu mākslu?

Visa māksla sākotnēji ir manī. Māksla rodas, kad tev ir ko teikt, un man vienmēr ir ko teikt.

Esmu nolikta šaja pasaulē, lai nestu kādu vēstījumu un ziņojumu un tas ir vēl tālāk par deju. Vēstījums nāk no kosmosa. Tā ir! Man ir neapšaubāma pārliecība, ka man ir jānes šī ziņa tālāk līdz skatītājiem.

Ko vēlies pateikt ar savu izrādi?

Es gribu pateikt, ka viss, kas notiek tavā dzīvē ir atkarīgs tikai no tevis un tev par to ir jāzuņemas pilna atbildība. Arī negatīvā nozīmē. Tie ir tavi lēmumi, bet tu tos vari jebkurā laikā mainīt. Un tieši tāpat - visas tavas uzvaras arī ir nākušas no taviem lēmumiem.

Jebkuru sistēmu ir izveidojis cilvēks, ko kāds tāds pats kā es un tu ir radījis. Tāpēc es aicinu cilvēkus veidot savas, jaunas sistēmas, kuras ir piemērotas viņu dzīvēm. Tas ir iespējams. Un par to nav jāattaisnojas.

Viss nekad nebūs idēlai, bet dzīve ir skaista!

Šīs divas stundas izrādē ir brīdis, kur cilvēks var noķert šo mirkli. Mirkli, kur viņš izbauda, ka ir dzīvs, ka var just un piedzīvot.

Vai izrādes top peļņas dēļ?

Nē.

Vai runāt par naudu mākslā ir grūti?

Man nē.

Es no pirmās dienas esmu pārstāvējusi to, ka mākslas radīšana ir gluži tādā pašā līmenī, kā citas profesijas. Kad eju uz tikšanos par radošiem projektiem, protams, es noklausos domu un ideju, bet jau pašā startā apspriežu tehniskās un finansiālās iespējas par kādām varam vienoties.

Kā cilvēki par Tevi uzzina?

Es domāju sociālie mediji noteikti spēlē lielu lomu tajā. Bet vislielākais ieguvums ir tieši "no mutes mutē" principa. Dejotāji runā, ikviens cilvēks, kas ir bijis izrādē, runā. Un tas ir skaļāk par jebkuru citu reklāmu Līgas Libertes Dejas teātrim.

Tas ir vēl viens pierādījums tam, ka vienlaga, kādā pasaulē mēs dzīvojam, pamatvērtības nemelo. Reklāma un sociālie tīkli var melot, bet ne kvalitāte un tas, ko esam redzējuši un ieteikuši.

Tava dejas teātra aktivitātēm līdzi var sekot arī sociālajos tīklos Facebook (@LigasLibertesDejasTeatris) un Instagram (@LigasLibertesDejasTeatris).

Vai Tavi laiki Instagram un Facebook ietekmē arī Tava teātra ikdienu?

Paši sociālie tīkli ļoti spēcīgi. Es gan nezinu tiešu rezonansi no laiku skaita, bet visi piedāvājumi, kas šobrīd pienāk, ir ar atsauci uz redzētajām bildēm un video no mūsu sociālajiem tīkliem.

Es nedzīvoju priekš laikiem, tas ir skaidrs. Bet es nevaru noliegt to, ka tas mani tik un tā ietekmē.

Kā Tu raksturotu savu izrādes stilu? Kas ir Līgas Libertes Dejas teātra stils?

Mēs, Līgas Libertes Dejas teātris, jau no pirmās dienas gājām ārpus sistēmas. Un, kad cilvēki jau tad jautāja, kas ir tas, ko tu dari, gribēju atbildēt, ka tas ir man stils, Līgas Libertes Dejas teātra stils! Viss, ko es daru vienkārši ir mans stils.

Tur iekļaujas džeza deja, klasiskā deja, sporta dejas, visa mana dejotājas un herogrāfijas pieredze, kas iekrāta vairāk nekā 26 gadu laikā.

Viss, ko es lieku kopā, tas izveido Līgas Libertes Dejas teātri. Nav jāizvēlas viens stils. Es iedodu piedzīvojumu dejā un nav pat svarīgi kādā stilā. Svarīgi, vai tas tehniski ir augstākais līmenis un liek cilvēkam just.

Unikālais ir tajā, ka pārstāvam deju stilu miksu. Mums nav šablons. Gribu, lai Līga Liberte asociējas ar kvalitātes zīmi. Ka cilvēks iegūs kvalitatīvu pieredzi.

Šajā izrādē ir vairāki sadarbības māsklnieki. Šajā vairāk kā nekad. Kā nonāci līdz šādām konceptam?

Jā. Šajā izrādē uz skatuves kopā būs 50 cilvēki. Lielākais mākslinieciskais sastāvs manu izrāžu vēsturē. Lai šādu izrādi uztaisītu, tas vēl ietver tikpat daudz cilvēkus ārpus skatuves. Kopā tie varētu būt aptuveni 100.

Cik ilgs ir izrādes sagatvošanās process?

Konkrēti šai izrādei pirmais mēģinājums bija jau 31.decembrī. Kvalitāte prasa laiku. Man patīk, ka mēnesi pirms izrādes mēs esam pilnīgi gatavi.

Lai nav nekas jāķer un jāgrābj. Tā doma, ka mākslinieki ir haotiski un nestrukturēti īsti nepierādas. Arī mākslā tāpat vien nekas nenotiek.

Kā mākslā noturi vadītājas lomu?

Man tiešām liekas, ka tas ir mans talants. Es jūtos tur kā zivs ūdenī. Es vienkārši intuitīvi māku to darīt. Tas nenozīmē, ka šīs prasmes neattīstu.

Es domāju, ka man tas sanāk, jo pašā saknē man patīk cilvēki un gribas palīdzēt viņiem kļūt laimīgākiem. Bet bez diciplīnas nevar sasniegt rezultātus.

Vai izrādes procesā arī izdedz?

Tas ir mans vismīļākais process - pati izrādes radīšana. Man ir tik daudz idejas un enerģijas iekšā, ka liekas, ka es tūlīt uzsprāgšu. Pēc izrādes es jūtos nogurusi, bet noteikti ne izdegusi.

Es jūtos tā, ka ... man iekšā ir tukšums, bet, ka tas tukšums ir nepieciešams. Jāatbrīvo vieta jaunām lietām, jaunām idejām. Zinu, ka citiem ideju trūkums ir problēma, man šajā ziņā ir pretēji - idejas ir tik daudz, ka nezinu, kur visas likt. Rauj jumtu nost.

Ikdienā pati regulāri trenējies, bet, ko dari mentālās veselības labā?

Es eju uz terpiju. Kopumā jau pusotru gadu. Rūpējos par savu mentālo veselību vairāk nekā par fizisko un to iesaku darīt arī saviem dejotājiem.

Tas nenozīmē, ka tev ir jānodzīvojas līdz depresijai, lai sāktu sakārtot savu ķermeni. Arī prātam un dvēselei ir nepieciešama atslodze.

Ko terapija visvairāk ir mainījusi tavā dzīvē?

Man ir sajūta, ka ejot terapijā es atkal atgriežos skolā. Es ļoti daudz iemācos par sevi. Redzu un saprotu sakarības savā dzīvē. Un tur ir profesionāls cilvēks, kurš redz mani objektīvi un reizē ir manā pusē. Cilvēks, kuram es uzticos un kurš pašā pamatā grib man palīdzēt. Tāpat kā es gribu palīdzēt saviem dejotājiem un viņi man uzticas.

Terapija ir skola, kā instruments, kur es mācos. Piemēram, šovasar paņēmu 3 mēnešus brīvus no terapijas, lai varu pielietot iegūtās zināšanas. Ļoti daudz sapratu un daudz pielietoju visu, ko esmu apguvusi.

Terapija man iedod lielāku pārliecību par sevi un pats varīgākais to apziņu, ka ar mani viss ir kārtībā! Bieži sev uzdodam jautājumu, Vai ar mani viss ir kārtībā?, kāpēc tā un šitā?

Man ir ļauts just to, ko es jūtu, un tas nav nepareizi.

Kas ar Tevi nebija kārtībā?

Es domāju, ka es neesmu mīlama. Ka mani nav iespējams mīlēt.

Ka es esmu pārāk sarežģīta, ka esmu pārāk grūta, man pārak daudz gribas, man pārāk daudz vajag, pārāk daudz daru, par daudz runāju, pārāk stipri mīlu, pārāk intensīvi izturos pret cilvēkiem. Tas viss lika man domāt, ka mani nav iespējams mīlēt. Tas bija sākums manai terapijas pieredzei.

Neskatoties uz to, es sev patīku un varu teikt, ka es sevi mīlu. Bet vienalga likās, ka citi nav spējīgi mani mīlēt. Precīzāk, ka esmu tāda persona, kuru citi nevar mīlēt. Jebkas, kas es esmu ir pārāk... Tajā pašā laikā, tas, kurš saka, ka esmu pārāk daudz, ir tas, kurš jūtās pārāk maz. Un tas arī ir okey.

Bet, protams, tas palīdz, ja kāds mani tiešām mīl.

Kā dejotāji pieņem Tavas pārmaiņas?

Viņi to pamana. Ik pa brīdim atzīmē. Pat nesaka man uzreiz, bet izrunā savā starpā un tad pasaka: "O, Līga Tevī ir noticis kaut kas jauns!"

Es mainos. Manuprāt, mani dejotāji pārmaiņas uztver labi.

Viņi no tā iedvesmojas. Pārmaiņas nav problēma. Toties stagnācija ir.

Kas Tev prasa lielāko drosmi izrādes tapšanā?

Pārliecība, ka es spēšu par visu samaksāt. Tu nekad nezini, vai cilvēki pirks biļetes.

Esmu pieradusi, ka izlieku visu savu dvēseli uz skatuves, esmu pieradusi, ka cilvēki nāks un arī kritizēs. Esmu pieradusi, ka izrādes procesā būs grūti.

Tam visam ir vajadzīga drosme. Katru reizi lecu nezināmajā.

Vai Līgas Libertes Dejas teātrim ir sanācis dejot tukšā zālē?

Nē.

Biļetes: ej.uz/SMART35

Facebook: https://www.facebook.com/LigasLibertesDejasTeatris/

Instagram: https://www.instagram.com/ligaslibertesdejasteatris/