Vai latvieši var uzskatīt 3.maija Konstitūciju un tās mantojumu par savu?
Foto: Publicitātes foto

Prof. dr. Alfreds Bumblausks (Viļņas universitāte), dr. Barbara Stankeviča (Mīkola Romera universitāte, Izglītības pētījumu un inovāciju institūts)

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Latviešu un lietuviešu tautas ar radniecīgo izcelsmi un valodu vēsturiski ilgu laiku ir bijušas šķirtas – no XIII gs. to ietekmēja Livonijas Ordenis. XVI gs. tas sabruka un tā vietu aizņēma Maskavas karaspēks un vienlaicīgi izveidojās Polijas-Lietuvas Abu Tautu Republika. Šī valsts Stepona Batora vadībā iejaucās Livonijas lietās. Ar trīs karagājieniem uz Pleskavu Stepona Batora vadītais Polijas-Lietuvas karaspēks atdalīja Maskavas garnizonus no Ivana IV Rurikoviča valsts un uz vairākiem gadiem (1582-1621) pievienoja daļu no Livonijas ar Rīgu. Vēlāk no Livonijas pievienošanas palika tikai Latgale. Tā pamazām kļuva par Livonijas vaivadiju ar tādām pašām tiesībām kā citas Polijas – Lietuvas vaivadijas un bija daļa no Abu Tautas Republikas līdz pat I valsts dalīšanai 1772. gadā. Ja arī par šo piemirstu, par Livonijas un Abu Tautu Republikas sabiedrības integrāciju liecina tādas Lietuvas dzimtas, kuru izcelsme ir skaidri nojaušama kā livoniska: Tīzenhauzeni, Plāteri, Rēmeri, Landsberģi. Tas arī izskaidro to, kāpēc Livonijas sabiedrības pārstāvji aktīvi piedalījās Abu Tautu Republikas darbībā arī pēc tās sadalīšanas.

Piemēram, Livonijas sūtņi Aleksandrs Batovskis, Grigaļus Kačanovskis, Stanislovs Kublickis, Jozaps Mostovskis, Julijons Ursins Niemcevičus, Petrs Potockis, Antans Trembickis, Jozaps Veisenhofs, Mīkols Zabiela un pēdējais Livonijas vaivads Adoms Felkerzabs izveidojas praktiski vienīgo (izņemot Jozapu Pangovski un Livonijas bīskpu Jozapu Kosakovski) 1791. gada. 3. maija Konstitūcijas atbalstītāju grupa Lietuvas Dižkunigaitijas delegācijā. Četrgadu Seima 1791. g. 3. maija sēdē Konstitūciju atbalstīt aicinošais Livonijas pārstāvis Mīkols Zabiela vērsās pie sanākušajiem parlamentāriešiem un karaļa: "Es šo projektu atbalstu un to atbalsta jebkurš, kas vēl Tēvzemei visu labāko. Tāpēc vienojamies un to pieņemam. Jūsu, Augstdzimtība, lūdzam, ka Jūs pirmais zvērēsiet, ka to ievērosiet, bet mēs visi sekosim šim piemēram".

Kas ir 3. maija Konstitūcija? Sākot ar 1788. gadu, kad sēdes aizsāka Polijas-Lietuvas valsts Lielais Četrgadu Seims, 1791. gadā tas pieņēma 3. maija Konstitūciju. Šodien tiek uzskatīts, ka tā ir pirmā rakstveida konstitūcija Eiropā un otrā pasaulē – pēc ASV, proti, viens no svarīgākajiem un zīmīgākajiem laikmeta juridiskajiem dokumentiem līdztekus 1787. gada ASV konstitūcijai un 1789. gada Francijas Cilvēku un pilsoņa tiesību deklarācijai. Ar šo dokumentu Polijas-Lietuvas valsts ieguva jauno laiku elpu un pilsoniskas sabiedrības principus, kuri atbilda galvenajam pamatlikumam, noformulējot konstitucionālās monarhijas iekārtu.


1791.g. 3. maija Konstitūcijas pieņemšana Karaļpils Senāta zālē (Varšava)
Mākslinieks Kazimiers Vojņiakovskis @cyfrowe.mnw.art.pl

Historigrāfijā fiksēts, ka, pieņemot 3. maija Konstitūciju, Četrgadu Seimā Lietuvas Dižkunigaitijas sūtņi spēlēja svarīgu lomu, izšķirošos brīžos atbalstot likuma pieņemšanu. Taču uzreiz pēc Konstitūcijas pieņemšanas sākās diskusijas par tās izmainīšanu.

Lietuvas puse 3. maija Konstitūciju uzskatīja kā piekāpšanos, kas bija svarīgi, lai nostiprinātu valsti (par Konstitūciju balsoja 30 Seima biedri no Lietuvas Dižkunigaitijas – kopumā tie bija 50). Jau 16. maijā tika pieņemts likums, kurā paredzēts, ka katra trešā Seima sēde notiktu Grodņā un notiktu atsevišķas Lietuvas pārstāvju sesijas, bet 24. jūnijā notiek atgriešanās pie vēsturiskajiem Polijas karaļvalsts un Lietuvas Dižkunigaitijas terminiem, termins "Abu Tautu Republika" jālieto tikai nosaucot valsts komisijas, taču kodifikācijas darbi arī turpmāk notika atsevišķi gan Polijā, gan Lietuvas Dižkunigaitijā.

1791. gada. 20. oktobrī Lietuvas delegācija Četrgadu Seimā pieprasīja izmaiņas Konstitūcijā, kas tika nodēvēta par Abu Tautu savstarpējo vienošanos. Dokumentu Seimam prezentēja Kazimiers Nestors Sapiega (1757-1798), bet izmaiņu autors visdrīzāk bija Viļņas zemes tiesnesis Tads Korsaks. Saskaņā ar Savstarpējo vienošanos 3. maija Konstitūcijas nostiprinātajās galvenajās izpildvaras institūcijās – Karaspēka un Valsts kases komisijā – Polijai un Lietuvas Dižkunigaitijai bija vienāds skaits biedru un šo komisiju priekšsēdētājiem pārmaiņus bija jābūt gan poļiem, gan lietuviešiem. Lai gan Savstarpējā vienošanās paredzēja "kopīgu Tēvzemi – Polijas Republiku", taču visur ir minētas "abas tautas" un Lietuvas Dižkunigaitija. Šādi 3. maija Konstitūcijā atkal iekļauts valsts divdabīgais princips.

Konstitūcijas labojumu autori un laikabiedri atzina, ka tā bija Ļubļanas ūnijas idejas turpinājums, tikai pielāgota jaunās sabiedrības vajadzībām. Komisiju sastāva līdzvērtīgums pat pārspēja Ļubļanas Ūnijas principus, jo, atsaucoties uz poļu politikas un filosofu Hugo Kolontaju: "Lietuva nedz iedzīvotāju ziņā, nedz īpašumu ziņā neveido pat trešo daļu no Polijas karaļvalsts".

Saskaņā ar Polijas-Lietuvas valsts tiesību sistēmu Abu Tautu savstarpējā vienošanās kļuva par "pacta conventa" daļu: tā tika dēvēti vēlēto valdnieku pienākumi valsts bajāru kārtai, kuri bija spēkā no 1573. gada. Tas nozīmēja, ka dot zvērestu Savstarpējās vienošanās idejai bija pienākums nākošajiem valdniekiem un viņu mantiniekiem. Šādi Abu Tautu savstarpējās vienošanās likums tiesību normu hierarhijā pakāpās pat virs 3. maija Konstitūcijas. To nevarēja mainīt ne ekstraordinārie seimi, kuriem katrus 25 gadus bija tiesības labot Konstitūciju.


1791. g. 20. oktobra Abu Tautu Savstarpējās vienošanās likums, Varšava, 1791
Polijas Nacionālā bibliotēka BJ St. Dr. 589450 a III

Taču Konstitūcijas un tās atbalstītāju, kā arī Polijas un Lietuvas valsts liktenis bija traģisks, kas rezultējās ar konstitūcijas likvidēšanu un valsts pārdali. 1772. g. pēc pirmās Polijas un Lietuvas valsts sadalīšanas, Krievijas pārvaldībā nokļuva Latgale, Kurzeme aizvien palika par Polijas-Lietuvas valsts daļu līdz 1795. gadam.

Lai gan 3. maija Konstitūcija bija spēkā tik vien kā nedaudz vairāk par gadu, tās likvidēšana vēl ilgi atspoguļojās Polijas un Lietuvas Dižkunigaitijas sabiedrības sacelšanās brīžos pret Krieviju, piemēram, kā tas notika slavenā gleznotāja Marka Rotko dzimtenē Latgalē (precīzāk – Daugavpilī), kad pēc publiskas apšaudes ar Novosiļceva rīkojumu traģiski bojā gāja dumpinieku vadonis Leons Plāters-Broels.

Šie vēsturiskie notikumi un sakarības liek domāt, ka šogad atzīmējot 3. maija Konstitūcijas 230. gadskārtu arī šodien, 20. oktobrī, pieminot Abu Tautu Savstarpējo vienošanos – šos datumus ir svarīgi atcerēties ne tikai Lietuvā un Polijā, bet arī Latvijā.

Atzīmējot šo notikumu, Polijas Republikas un Lietuvas Republikas vēstniecība aicina jūs visus uz izstādi "3.maija Konstitūcija (1791). Pirmā Eiropā demokrātiskā veidā pieņemtā mūsdienu konstitūcija" izstāde būs apskatāma no 22. oktobra līdz 3. decembrim (Līvu Laukumā, Rīgā).

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form