Kinorežisors Varis Krūmiņš dzimis 1931.gada 23. maijā Rīgā. 1956. gadā viņš kopā ar savu studiju biedru operatoru Māri Rudzīti kā pirmie no Latvijas pabeidza Vissavienības Valsts Kinematogrāfijas institūtu Maskavā. Gadu pirms izlaiduma Varis Krūmiņš uzsāka darbu Rīgas Kinostudijā kā otrais režisors filmai "Pēc vētras". Un pēc gada debitēja kā režisors īsfilmai "Cēloņi un sekas" pēc Andreja Upīša noveles.
1957. gadā Varis Krūmiņš guva panākumus ar filmu "Zvejnieka dēls", kurā galvenajā lomā spēlēja Eduards Pāvuls. Kritiķi rakstīja, ka "tik emocionāli piepildīta, visos pārdzīvojuma sīkumos izstrādāta un dziļa centrālā tēla kā zvejnieka dēla Oskara attēlojums latviešu filmās līdz tam nav bijis". Uzņēmis filmu "Atbalss" pēc Jāņa Jaunsudrabiņa triloģijas "Aija" ar Dzidru Ritenbergu galvenajā lomā. Varis Krūmiņš ir scenārija autors un režisors filmai "Kara ceļa mantinieki".
Lai gan Varis Krūmiņš bija apveltīts ar literāta spējām, viegli ierosināmu un spilgtu radošo iztēli un neordināru tēlaino domāšanu, viņš patstāvīgi uzņēmis vien trīs pilnmetrāžas aktierfilmas divdesmit gadu laikā. "Studijas reālā dzīve – plānveida ražošana, personāla sarežģītās savstarpējās attiecības, sociālistiskā reālisma žņaugi – izpostījusi ne vienu vien cerīgi sāktu radošu karjeru", raksta Inga Pērkone grāmatā "Inscenējumu realitāte - Latvijas aktierkino vēsture" par kino vidi padomju laika Latvijā.
Varis Krūmiņš kopš 60. gadiem darbojās dokumentālā kino žanrā. Uzņēmis filmas "Rudens balāde", "Sarkani vakari", "Gauja", "Balti bērzi aiz ezera", "Janis Rozentāls", "Pirmais virspavēlnieks", "Līdumnieks", "Saules ritmi", "Otrā jaunība", "Valsts-bērniem" un citas. Nacionālās atmodas laikā 1989. gadā veidojis Latvijas Tautas Frontes nedēļas laikraksta "Atmoda" kino pielikumu. Kopš 1957. gada bija Latvijas kinematogrāfistu savienības biedrs. Mūžībā aizgājis 2004. gada 24. jūlijā.
Aktieris, režisors un scenārists Gunārs Cilinskis arī dzimis 1931. gada 23. maijā Rīgā. Pēc Latvijas Valsts Konservatorijas Teātra fakultātes beigšanas 1955. gadā viņš sāka strādāt Drāmas teātrī, spilgti piesakot sevi raksturlomu un galveno lomu tēlojumos. Kā aktieris debitējis kino 1959. gadā Rīgas Kinostudijas filmā "Svešiniece ciemā", savukārt kā kinorežisors 1976. gadā filmā "Ezera sonāte" kopā ar režisoru Vari Braslu.
Kā raksta Inga Pērkone, Gunārs Cilinskis bija "viens no retajiem filmu veidotājiem, kurš nebaidījās no vārda melodrāma un atklāti pauda savu vēlmi strādāt šajā žanrā". Un filma "Ezera sonāte" pēc Regīnas Ezeras romāna "Aka" tiek uzskatīta par melodrāmas žanra izcilāko paraugu latviešu kino un ir viena no publikas mīlētākajām latviešu filmām, kuru noskatījušies 14,1 miljons skatītāju visā PSRS.
Kā režisors Gunārs Cilinskis uzņēmis vēl trīs filmas – 1979. gadā filmu "Agrā rūsa", 1990. gadā "Vilkaču mantiniece" un 1991. gadā filmu "Indrāni". Savukārt kā aktieris viņš filmējies virknē mākslas filmu kā "Noktirne" (1966), "Kapteiņa Enriko pulkstenis" (1967), "Mērnieku laiki" (1968), "Nāves ēnā" (1971), "Ceplis" (1972), "Ezera sonāte" (1976), "Zem apgāztā mēness" (1976) un citās. 1979. gadā Gunāram Cilinskim piešķirts PSRS Tautas skatuves mākslinieka goda nosaukums. Mūžībā aizgājis 1992. gada 25. jūlijā.
Cilinska jubilejai veltīts kinovakars notiks ceturtdien, 2. jūnijā 19:00 kino "Rīga". Pasākumā piedalīsies Gunāra Cilinska tuvi draugi un kolēģi – Varis Brasla, Gvido Skulte, Astrīda Kairiša, Ģirts Jakovļevs, Ivars Strautmanis u.c. Vakaru vadīs Lilita Ozoliņa un Jānis Streičs. Vakara gaitā būs redzami fragmenti no filmām "Noktirne" (1966), "Nāves ēnā" (1971), "Ceplis"(1972), "Melnā vēža spīlēs" (1975), "Teātris"(1979), "Vilkatis Toms" (1983) un filma "Ezera sonāte"(1975).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
