Cilvēks-kinostudija. Jaunais animācijas talants Gints Zilbalodis dodas pasaulē
Foto: DELFI

Šodien, 3. jūnijā, Horvātijas galvaspilsētā Zagrebā sākas kinofestivāls "Animafest Zagreb", kurā pasaules pirmizrādi piedzīvos jaunā latviešu animatora Ginta Zilbaloža debijas pilnmetrāžas animācijas filma "Projām" (Away), kas līdztekus septiņām citām pilnmetrāžas filmām ir atlasīta festivāla galvenajam pilnmetrāžas filmu konkursam "Grand Competition" un programmas aprakstā iekļauta kā pirmā ar aprakstu: "(..) dažkārt lieliskas filmas rodas ne tikai milzīgā darba grupā un ar lieliem finansiāliem ieguldījumiem, bet piedzimst ārkārtīgi rūpīgā darbā un talantīgā apsēstībā, kas pārņem ekstraordināru vienpatni."

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pirmoreiz par Gintu Zilbalodi (1994) mēs uzzinājām 2014. gadā, kad uzreiz pēc Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas absolvēšanas ar diplomdarbu – īsfilmu "Prioritātes" – viņš sabija 46 starptautiskos filmu festivālos, kā arī ieguva balvu Otavas starptautiskajā animācijas filmu festivālā (OIAF), kas ir lielākais animācijas festivāls Ziemeļamerikā, bet "Animafest Zagreb" tā tika atlasīta studentu īsfilmu konkursam. "Prioritātes" pēc skaita bija ceturtā īsfilma (kopā rādītas septiņas) un pirmā, kas bija veidota 3D animācijas tehnikā: "Es sapratu, ka tik labi nemāku zīmēt. Mani interesēja tieši kino valoda, kustīga kamera ar gariem, plūstošiem kadriem, tāpēc arī pārgāju uz 3D animāciju."

Šogad līdztekus dalībai "Animafest Zagreb" un pēc nedēļas (no 10. līdz 15. jūnijam) arīdzan pasaulē lielākajā un senākajā animācijas festivālā Anesī, Francijā, "Projām" trīs seansos arī tika izrādīta Kannu kinofestivāla tirgus sadaļā. Tas bija iespējams, jo uzreiz pēc dalības apstiprināšanas Anesī animācijas festivālā ar autoru sazinājās filmu izplatīšanas aģentūra no ASV. "Man paveicās, ka viņi mani īstajā brīdī atrada, paspējām arī uz Kannām atvest, tas viss notika ļoti ātri," atklāj Zilbalodis, piebilstot, ka reklāma un pārdošana ir tās jomas, kas viņam ir svešas. Visu pārējo viņš iemanījies darīt pats, turklāt Latvijā šobrīd ir vienīgais, kurš pilnmetrāžas animācijas filmu no A līdz Z radījis tikai un vienīgi paša spēkiem.

Tiesa, kā atklāj pats mākslinieks, iemesls viņa "ekstraordinārajai vienpatībai" (viņš ir gan režisors un scenārists, gan mākslinieks un mūzikas autors) ir diezgan praktisks, proti, tas ir ne tikai finansiāli vieglāk, jo nav jāmaksā veselai komandai, bet arī organizatoriski, jo darba process un izmaiņas katru mīļu brīdi nav jāsaskaņo ar citiem: "Es nevaru sākumā izlemt pilnīgi visu. Darba procesā viss plūstoši vēl mainās. Turklāt, visu darot vienam, es daudz ko iemācos. Kad mācos tikai teoriju, es visu ātri vien aizmirstu. Man ir nepieciešams praksē iziet pašam visam cauri. Tādā veidā es arī labāk izprotu, kā darbotos komanda."

Zilbalodis gan uzskata, ka tādi šobrīd reti solo gadījumi kā viņējais varētu notikt arvien biežāk, jo tehnoloģijas kļūst gan lētākas, gan vieglāk apgūstamas: "Visi resursi ir pieejami internetā, nav jāiet dārgā kinoskolā, kas agrāk bija nepieciešama kaut vai tā iemesla dēļ, lai dabūtu kameru, kas citādi nekur nebija pieejama. Tagad kameras ir visiem. Tāpat ir ar animācijas programmām. Piemēram, jauno filmu es taisu programmā "Blender", kas ir pilnīgi bez maksas, tā ka to var darīt jebkurš."

Par animāciju viņš sāka interesēties septiņu astoņu gadu vecumā, bet pēcāk ziņkāre pārauga jau nopietnākā nodarbē. Tiesa, par galvenajiem iedvesmas un ietekmes avotiem viņš min spēlfilmas, ne animācijas filmas. Kā zīmīgākos kinematogrāfa meistarus, kuru darbi atstājuši iespaidu, Zilbalodis dēvē Alfonso Kuaronu, Polu Tomasu Andersonu, Mārtinu Skorsēzi un Hajao Mijadzaki. "Man patīk garas, plūstošas ainas, kurās kamera it kā ceļo pa telpu, pēc iespējas mazāk montēt, minimāls ainu skaits. Turklāt nevienā manā filmā nav dialogu, jo liekas, ka man labāk padodas pasniegt stāstus vizuāli un ar skaņām. Manuprāt, animācijai tas ir ļoti piemēroti."

Stilistiski savus darbus Zilbalodis raksturo kā "kaut ko starp "art house" un ģimenes filmu", un sižetus viņš atrod gan dzīvē un sapņos, gan citu cilvēku radītos mākslas darbos – grāmatās, kino u. c. Tiesa, rezultātā tie visi izvēršas ar diezgan personīgu vēstījumu, lai gan sākotnēji tas ne vienmēr tā ir plānots. "Šajā pilnmetrāžas filmā ir stāsts par puiku, kurš viens pats brauc ar motociklu pa salu un mēģina nokļūt mājās, un tam ir saistība ar filmas veidošanas procesu, proti, ar to, ka es visu daru viens pats. Un filmā puikam visu laiku dzenas pakaļ melns briesmonis, kurš mēģina viņu apēst. Līdzīgi bija arī, veidojot filmu, kad pakaļ dzinās un uzbruka stress un "dedlaini"," atklāj jaunais animators.

Lai arī darāmā šobrīd netrūkst, jo kopā ar "Projām" ir jādodas pasaulē, mākslinieka galvā jau virmo domas par nākamo pilnmetrāžas animācijas filmu: "Tā būs balstīta manā īsfilmā – "Aqua". Tas ir stāsts par kaķi, kurš pamostas, bet viņam visapkārt ir ūdens. Pasaule ir applūdusi, un kaķim ir jāiemācās peldēt un pārvarēt bailes no ūdens."

Tags

Animācijas filmas Kannu kinofestivāls
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form