'Dvēseļu putenis' pārspēj rekordus. Filmu noskatījušies vairāk nekā 102 000 skatītāju
Foto: Beate Olekhte

Nepilnu vienpadsmit dienu laikā kopš režisora Dzintara Dreiberga vērienīgās kara drāmas "Dvēseļu putenis" nonākšanas uz kino ekrāniem filmu paguvuši noskatīties vairāk nekā 102 000 skatītāju. Tas ir lielākais skatītāju skaits pašmāju kinodarbam atjaunotās Latvijas kino vēsturē šādā filmas izrādīšanas periodā, portālu "Delfi" informē filmas veidotāji un tās izplatītāji Latvijā "Uz kino" un "Kinopunkts".

Kā Rīgā, tā reģionos skatītāju interese par filmu bijusi patiesi ievērojama, par ko liecina desmitiem izpārdotu filmas seansu. Tiek lēsts, ka filmas skatītāju skaits reģionos drīzumā varētu būtiski pieaugt, jo papildus kinoteātriem ir uzsākta "Dvēseļu puteņa" demonstrēšana arī Latvijas novadu un pagastu kultūras centros.

"No sirds priecājos, ka lieli un mazi skatītāji nāk uz kino, skatās filmu un dalās domās par tajā skartajām tēmām. Mani visvairāk iepriecina daudzās sarunas starp vecākiem, bērniem un vecvecākiem, kuri beidzot dalās savu vecāku stāstos, ļaujot labāk izprast mūsu valsts veidošanās pamatus. Tiesa, gribētos, lai šāds starppaaudžu dialogs un savas zemes mīlestības uzplūds nebūtu tikai vienreizējs, filmas izraisīts efekts, bet turpinātos arī tad, kad valsts svētki pagājuši. Galu galā, arī pirms 100 gadiem latviešu strēlniekiem cīņas nebeidzās ar Pārdaugavas atbrīvošanas operāciju 11. novembrī. Tādēļ negribētos, lai sarunām par Latviju būtu atvēlēta vieta tikai Patriotu nedēļā," domās dalās filmas režisors Dzintars Dreibergs.

"Iespaidīga", "spēcīga", "aizkustinoša", "pasaules līmeņa filma" – tie ir tikai daži no apzīmējumiem, ko filmai veltījuši skatītāji, tostarp Valsts prezidents Egils Levits, īpaši uzteicot režisora Dzintara Dreiberga un aktieru darbu.

"Iespaidīga filma. Tā atspoguļo Latvijas valsts tapšanas traģisko priekšvēsturi gan individuālā, gan vēsturiskā līmenī. Individuālā līmenī mēs redzam ārkārtīgu varonību no galvenā varoņa Artūra Vanaga puses. Savukārt vēsturiskais konteksts rāda, ka individuālā varonība ir jēdzīga tikai jēgpilnā kontekstā. Pirmajos gados, kad šis jaunais strēlnieks cīnījās cara armijā, vēlāk sarkanajos strēlniekos, tur nebija jēgas, un varonība izrādījās veltīga. Savukārt cīņa par Latviju arī šo puišu individuālo cīņu padarīja jēgpilnu, un rezultātā mums ir sava valsts. Varu tikai ieteikt visiem noskatīties šo filmu," aicina Latvijas Valsts prezidents Egils Levits.

Jau ziņots, ka filma "Dvēseļu putenis", kas pirmizrādi piedzīvoja 8. novembrī, skatītājus aizved 100 gadus senā pagātnē, kad sešpadsmitgadīgais Artūrs dodas strēlniekos un kopā ar draugiem cīnās par brīvību – pat tad, kad neviens nezina, kurā pusē tā meklējama. Saviļņojošais stāsts ļauj skatītājam pieaugt kopā ar Artūru un jaundibināto Latvijas valsti, vērojot dzīvi ierakumos zēna acīm, pašaizliedzīgi stājoties pretī ienaidniekam, meklējot īstu mīlestību un mācoties novērtēt brīvības cenu. Dreiberga filma ir ne vien nozīmīgas latviešu vēsturiskās literatūras ekranizējums, bet arī būtisks darbs Latvijas kino, kas pievērš uzmanību šajā žanrā maz atspoguļotam, bet ļoti svarīgam Latvijas vēstures posmam – Pirmajam pasaules karam un Brīvības cīņām.

Uz Aleksandra Grīna romāna motīviem balstīto filmu "Dvēseļu putenis" kinoteātros lielākajās Latvijas pilsētās, kā arī novadu kultūras un tautas namos demonstrēs visu novembri un decembri. Plašāk par seansiem – www.dveseluputenis.lv.

Filmu "Dvēseļu putenis" veidojuši kino profesionāļi no Latvijas un citām valstīm – režisors un producents Dzintars Dreibergs, producente Inga Praņevska, galvenais operators Valdis Celmiņš, Rīgā dzimušais scenārists, Ņujorkas Universitātes profesors Boriss Frumins, komponiste, prestižās "Emmy" balvas laureāte Lolita Ritmanis, "Casting Bridge" aktieru atlases režisore Gunita Groša, galvenais mākslinieks Juris Žukovskis, galvenā kostīmu māksliniece Sandra Sila, galvenā grima māksliniece Dzintra Bijubena, studija "Kultfilma" un citi.

Tags

Dvēseļu putenis

Comment Form