Foto: Kadrs no video
Valsts svētku mēnesī novembrī uz lielajiem ekrāniem nonākusi režisora Viestura Kairiša jaunā filma "Janvāris" – jauna kinematogrāfista pieaugšanas stāsts Latvijas valstij tik būtiskajā 1991. gada janvārī. Gaidot filmu un svinot Latvijas valsts neatkarību, piedāvājam barikāžu laika aculiecinieku stāstus no tiem, kuri saka - filma "Janvāris" ir par viņiem. Jo vēsture pastāv ne tika vēstures monogrāfijās, bet arī tās atstāstā, bet stāsti palīdz "aizceļot laikā" – tajā dzīvē, kas notika pirms 30 gadiem un par kuru šie cilvēki stāsta šo stāstus tālāk saviem bērniem. Septītajā sērijā – žurnāliste Inga Gorbunova.

"Filmu skatījos vienlaikus ar pašas atmiņu kino"

Žurnāliste Inga Gorbunova 1991. gadā strādāja laikrakstā "Sports" un bija pārliecināta, ka visa viņas karjera būs saistīta ar sporta žurnālistiku. Viņa atzīst, ka tolaik šīs izvēles pamatā bija ne tiki tas, ka pati ar sportu nodarbojusies, ka tēvs un vīrs bija sportisti, bet arī merkantili mērķi – "Gribēju ceļot, tikt ārpus valsts," viņa stāsta.

"Preses namā bija glavļits - kontrolsieviete, kas sēdēja kaut kur augšējā stāvā. Kad sāku strādāt laikrakstā "Sports", man jau sākumā stingri piegodināja, ka nevienu rakstu nevar laist uz tipogrāfiju, kamēr tas nav no viņas puses parakstīts. Katrā redakcijā bija pneimopasts, uzgāja raksts par trubu augšā pie neredzamās sievietes un viņa to atsūtīja atpakaļ ar parakstu. Atceros divas reizes, kad manā tekstā bija kaut kas izsvītrots. Bet visi bija iemanījušies vienmēr caur puķēm vajadzīgo pateikt. Ēzopa valoda tolaik bija ļoti attīstīta," Inga atceras.

Līdzīgi kā filmas "Janvāris" varonim, arī Ingai barikāžu laiks bija lūzuma brīdis. "Profesionālajā dzīvē tas bija liels pavērsiens, jo līdz ar barikāžu notikumiem es sapratu, ka gribu kaut ko vairāk darīt, gribu būt visā notiekošajā klāt. Un sāku strādāt Latvijas Tautas frontes izdotajā nedēļas laikrakstā "Atmoda"."

"Filmas laikā man atgriezās manis pašas atmiņu kino un skatījos to kopā un vienlaikus ar to, ko redzēju uz ekrāna. Noskatoties Viestura Kairiša filmu, prātoju, kā mēs, kas to piedzīvojuši, redzēto uztveram, un kā to uztver mūsu bērni. Nesen tviterī bija diskusija ar krievu meiteni – opozicionāri, kura norādīja, ka latvieši paši nekad neesot cīnījušies, iekārta bruka un tāpat būtu brīvi… Bet es to tā neredzu un man nedaudz bail, ka cilvēki, kas to nav piedzīvojuši, sāk interpretēt vēsturi pēc savas saprašanas. Tādēļ uzskatu, ka jāmēģina stāstīt cik var par to, kā bija, kāpēc bija," uzskata Inga Gorbunova.

Ceļojums laikā. 1991. gada janvāris

1991. gada janvāris bija mēnesis, ko paaudzes, kas to piedzīvoja, vienmēr atceras un stāsta tālāk. Viņi var šo laiku izstāstīt mēnešos, nedēļās vai stundās.

Rīgā OMON kaujinieki 2. janvārī ieņēma Preses namu, paralizējot preses izdevumu iznākšanu. 7. janvārī pēc Mihaila Gorbačova rīkojuma Dmitrijs Jazovs izdeva pavēli nosūtīt uz Latviju, Lietuvu un Igauniju desanta karaspēka vienības ar ieganstu nodrošināt iesaukumu PSRS bruņotajos spēkos. TV Rīga tajā janvāra nedēļās raidīja angļu valodas mācību raidījumu "English for you" 26. nodarbību "What's the date?", bet 1. Vissavienības programma seriālu "Astoņkājis-4". 90. gadu sākums bija "pagrieziena punkts" Latvijas vēsturē, kad notika pieaugšanas stāsts tiem, kuri tolaik bija skolēni, studenti un kuri dažādās formās veido šodienas Latviju.

Viestura Kairiša jaunā spēlfilma "Janvāris" ir personisks režisora Viestura Kairiša stāsts, kuram tolaik bija 19 gadi un kurš saka, ka savas filmas varoņus pazīst, pat ja tie ir izdomāti. Viņš saka - filma ir par sākumu, par gada pirmo mēnesi, kad mēs visi izvēlējāmies brīvību.

"Janvāris" ir vēsturiska un autobiogrāfiska ekskursija 1991. gada barikāžu laikā par jauniem kinematogrāfistiem, kuri tiek ierauti Rīgā notiekošajos 1991. gada janvāra politiskajos notikumos.

Filmu kinoteātros visā Latvijā rāda kopš 11. novembrī.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!