Stāsts par vairāk kā desmitgadi garu cīniņu ar terorismu, kura galvenais mērķis, kā arī finišs ir Osamas bin Ladena atrašana un nogalināšana, formāli atgādina apjomīgu, dokumentālu žurnālistikas pētījumu, kas notikumus kara ar terorismu laikā - kopš 2001. gada 11. septembra - sakārto noteiktā hronoloģijā. Filmas struktūra veidota sadalot tās darbību segmentos, kuros Centrālajā izlūkošanas pārvaldē (CIP) notiekošais, dzenot pēdas bin Ladenam, cieši sasaistīts ar reāliem teroristu uzbrukumiem, lielākoties, Tuvajos austrumos. To atveidē atvēlēta vieta arī dokumentāliem materiāliem.
Bigelovas darbs veiksmīgi balansē starp atsvešinātību un CIP vides stingro reglamentāciju, kurā liekām sajūtām nav vietas, un pārsteidzoši saistošu emocionālo līniju, kura visu filmas laiku skatītāju notur dramaturģiski veiksmīgi veidotā spriedzē, neskatoties uz to, ka īsti pretendēt uz filmas varoņu darbības motivācijas izpratni nav iespējams. Tas tāpēc, ka redzamais konfliktam un tā risināšanai, šķiet, ir izteikti nacionāls motīvs. Izmisīgā vēlme atrast un iznīcināt "meklētāko teroristu pasaulē", vismaz galvenās varones gadījumā, kļuvusi tieši tik personiska, ka sasniedz teju apsēstības līmeni. To nenoliedz arī Bigelova, filmas beigās trāpīgi norādot uz galvenās varones un specvienības dalībnieka, kuram ir tas gods nogalināt bin Ladenu, sajūtām, kurās pēc paveiktās misijas jaušams bezdibenīgs tukšums.
Filmas lielākajā daļā redzamajos birokrātijas un militārisma džungļos savu lomu spēlē arī politiskās, precīzāk, populistiskās intereses, kuru centrālā ideja ir sniegt ASV pilsoņiem atriebes mierinājumu. Cīņa ar terorismu ir amerikāņu nācijas "svētais karš", tomēr Bigelovas filma ar savu iekšējo spriedzi un niansētajiem tēliem, kuros ik pa laikam spilgti parādās cilvēciskas vājības, spēj veikli apiet politiskos naratīvus un noturēt interesi visu ievērojamo filmas laiku – gandrīz trīs stundas, no kurām pēdējās 30 minūtes veltītas trillera cienīgam iebrukumam bin Ladena slēpnī. Epizode, līdzīgi kā spīdzināšanas ainas, kuras radījušas plašas vārdu apmaiņas ASV, vienlaicīgi sevī ietver skarbu un naturālistisku vardarbības atainojumu, kā arī emocionālu dimensiju, kura aizstāv izlūkošanā un militārajās akcijās iesaistītos amerikāņus.
Filmas galvenā varone, kuru prasmīgi attēlo Džesika Česteina, ir jauna un miesas būvē smalka sieviete, kuras rīcība lielākoties ir intuīcijas vadīta. Ierodoties Tuvajos austrumos, kur norisinās īstā teroristu meklēšanas spēle viņa nevilcinoties no kolēģa apgūst arestēto spīdzināšanas paņēmienus, kurus mēdz pavadīt neparasti "čomiski" dialogi ar sagūstītajiem. Viens no prasmīgākajiem CIP izmeklētājiem, kurš jaunajai dāmai ierāda nežēlīgās informācijas iegūšanas metodes, pauzēs starp darba pienākumu veikšanu mēdz vienā no slepeno cietumu pagalmiem barot mērkaķīšus ar saldējumu. Savukārt, kāds CIP ofisa vidēja līmeņa vadītājs pieņēmis musulmanismu, bet izlūkošanas galvenais boss attēlots kā nerunīgs, tomēr omulīga paskata kungs, kura uzticēšanās jaunās sievietes intuīcijai ļauj sasniegt valsts izvirzīto mērķi.
Šķiet, ka seriāli un filmas, kuri iemūžina amerikāņu triumfu pār terorismu ir kļuvuši par jaunu modes tendenci. Tomēr jāatzīst, ka Bigelovas "Slepenā operācija: 30 minūtes pēc pusnakts" ne tikai sava satura, bet arī dramatisko un vizuālo kvalitāšu dēļ viennozīmīgi pelnījusi visas piecas "Oskara" nominācijas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
