Foto: AFP/Scanpix
Pēdējo gadu laikā vairāki Ukrainas kino veidotāji savos darbos pievērsušies Krievijas 2014. gadā īstenotajai invāzijai Krimā un Donbasa reģionā, cenšoties izpētīt, kādu psiholoģisko un sociālo ietekmi tā atstājusi uz Ukrainas iedzīvotājiem. Piedāvājam medija "Hollywood Reporter" veidoto ukraiņu filmu izlasi, kas sniedz kaleidoskopisku skatījumu ar pašu ukraiņu acīm uz viņu mūsdienu stāvokli un centieniem pārvarēt iepriekšējās Krievijas invāzijas sekas pagājušo astoņu gadu laikā – līdz pat 2022. gada 24. februārim, kad sākās jauns, pilna mēroga Krievijas uzbrukums Ukrainai.


Reflection / Atspulgs (2021)


Ukraiņu režisora Valentīna Vasjanoviča jaunākā filma "Atspulgs" bija viens no kritiķu favorītiem pagājušā gada Venēcijas kino festivālā. Stāsta centrā ir jauns ārsts, kurš brīvprātīgi piesakās aprūpēt ievainotos netālu no karadarbības zonas Donbasa reģionā, taču viņu uzreiz sagūsta krieviski runājoši karavīri, kas izliekas par vietējiem iedzīvotājiem, taču patiesībā ir ievesti krievu algotņi.

Galvenais varonis piedzīvo visas kara šausmas – ieslodzījumu, spīdzināšanu, piespiedu sadarbību, līdz piepeši izkļūst brīvībā un uzsāk smagu atgūšanās procesu kopā ar savu meitiņu Kijevā. "Hollywood Reporter" kritiķi raksturoja šo filmu kā "iespaidīgu un plašu skatījumu uz konfliktu, pilnu ne tikai ar kara šausminošajām ainām, bet arī skaistumu un nebeidzamu mīlestību."

Winter on Fire: Ukraine's Fight for Freedom / Ziema ugunī: Ukrainas cīņa par brīvību (2015)


Jevgeņija Afiņejevska dokumentālā filma sniedz aizgrābjošu un pietuvinātu ieskatu tā dēvētajos Maidana protestos, kas aizsākās pēc tam, kad 2014. gadā Ukrainas valdība atteicās parakstīt tirdzniecības līgumu ar Eiropas Savienību, tā vietā izvēloties tuvināšanos Putina Krievijai.

Afiņejevskis un viņa komanda seko protestētājiem pirmajās rindās, sākoties demonstrācijām pret bijušā premjerministra un cieša Putina sabiedrotā Viktora Janukoviča režīmu, un filmētāji ir klāt arī brīdī, kad protesti izaug līdz simtiem tūkstošiem cilvēku Kijevas Maidana laukumā, panākot nevēlamā režīma krišanu. "Filma noslēdzas cerīgā uzvaras brīdī, kad tautas vara gāž valdību un Janukovičs pamet valsti, diemžēl, kā zināms, tās nebija stāsta beigas," atzīmē "Hollywood Reporter" kritiķis.

Homeward / Mājup (2019)

Ukraiņu režisora Narimana Alijeva filma "Mājup" piedzīvoja pirmizrādi Kannu kino festivālā 2019. gadā, kad tās režisoram bija tikai 26 gadi. Filmā tēvs Mustafa un dēls Alims ierodas Kijevas morgā, lai savāktu ložu izkropļoto Alima vecākā brāļa ķermeni, kurš kritis kaujā pie robežas ar Krieviju.

Mustafa ir Krimas tatārs, tāpēc vēlas nogādāt dēla mirstīgās atliekas senču dzimtenē. Viņu brauciens cauri visai Ukrainai izvēršas par spriedzes pilnu. Atgādināsim, ka Ukrainas tatāri tika pakļauta krievu okupantu zvērībām padomju periodā, un tam sekoja jauns represiju vilnis pēc 2014. gada.

The Earth Is Blue as an Orange / Zeme ir zila kā apelsīns (2020)


Irinas Ciļikas inovatīvā meta dokumentālā filma ir vienlaikus meditācija par kino dziedējošo spēku un stāsts par sievietēm un bērniem, kuri dzīvo Donbasā kara laikā. Galvenie varoņi ir vientuļā māte Hanna un viņas četri bērni, kas mēģina uzturēt savas mājas drošībā, kamēr apkārt krīt bumbas un plosās haoss.

Ģimenes lielākā aizraušanās ir kino, un Ciļika filmē, kā viņi veido paši savu filmu par dzīvi kara laikā. Par šo darbu Ciļika ieguva balvu par labāko dokumentālās filmas režiju Sandensas filmu festivālā 2020. gadā.

Atlantis / Atlantīda (2018)


Valentīna Vasjanoviča filma "Atlantīda" saņēma vienu no labākās filmas godalgām 2018. gada Venēcijas kino festivālā tajā pašā dienā, kad Krievija atbrīvoja ieslodzīto ukraiņu režisoru Oļegu Sencovu. Filmas darbība norisinās 2025. gadā, kad Austrumukrainas spēki beidzot ir izcīnījuši ilgo karu ar Krieviju. Taču stāsta centrā ir karavīrs, kurš cieš no posttraumatiskā stresa sindroma un karā ir zaudējis ģimeni, mājas un dzīves jēgu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!