Foto: Vida Press
Populārs kļuvis izteikums, ka kopš 24. februāra rīta mēs dzīvojam citā pasaulē – līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā ierastā lietu kārtība šķiet neatgriezeniski mainījusies. Viens no procesiem, kas diemžēl atgriezies pasaules dienas kārtībā, ir bailes no kodolkara jeb tā dēvētā "kodolparanoja". Paaudzēm, kas pārdzīvojušas Auksto karu, šādas izjūtas nebūs svešas, tikmēr tie, kas uzauguši pēc PSRS sabrukuma, ar to saskaras pirmo reizi. Ja atskatāmies 20. gs. vēsturē, tad kodolparanoja šķiet teju organiska Aukstā kara ēras sastāvdaļa, un viens no spilgtākajiem apliecinājumiem tam ir plašais filmu klāsts, kas veltīts kodolkara draudiem un dzīvei pēc apokalipses – no lētām B klases drebuļfilmām līdz īsteniem kinovēstures šedevriem.

Jauns kodolparanojas vilnis pāršalca pasauli 27. februārī, kad diktators un kara noziedznieks Vladimirs Putins paziņoja par Krievijas kodolarsenāla gatavības stāvokļa paaugstināšanu. Lai arī neskaitāmi eksperti apliecinājuši, ka šis paziņojums ir tikai retorisks līdzeklis Rietumu atturēšanai un iebiedēšanai bez reālas praktiskas nozīmes, potenciālie kodolkara scenāriji kopš tā brīža ir bijis regulārs sarunu temats gandrīz visos pasaules medijos.

Taču Aukstā kara lieciniekiem šāds notikumu pavērsiens visdrīzāk kļuva par nepatīkamu "deja vu". "Jāsaprot, ka šībrīža satraukums nav nekas jauns," norāda vēsturnieks Spensers Vērts, grāmatas "The Rise of Nuclear Fear" autors. "Bailes no radioaktivitātes un eksplozijām bija klātesošas vēl pirms tika atklāta kodolu dalīšanās. Pirmo reizi atomkara aprakstu, kurā atombumbas iznīcina pilsētas, radīja britu fantasts Herberts Velss jau 1913. gadā."

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!