Foto: Kadrs no filmas "Ausma"
Aprīļa beigās Teherānā notiek Starptautiskais Fadžras filmu festivāls, kura konkursa programmā iekļauta Lailas Pakalniņas spēlfilma "Ausma". Tomēr, kā vēsta Latvijas Nacionālā kinocentra pārstāve Kristīne Matīsa, šī groteska par padomju sistēmu un tās izkropļoto sabiedrību pirmo reizi saskārusies ar cenzūru.

Fadžras festivāls ir lielākais filmu festivāls Irānā, tas notiek jau 34. reizi. Savulaik tajā demonstrētas arī citas Lailas Pakalniņas filmas, viņai pašai gan klāt neesot. Šoreiz režisore saņēmusi uzaicinājumu apmeklēt festivālu arī klātienē.

Liels bija režisores izbrīns, kad ar viņu sazinājās festivāla pārstāvji, ļoti atvainojoties, tomēr lūdzot atļaut izgriezt dažas filmas epizodes, kas Irānas sabiedrībā tiktu uzskatītas par nepiedienīgām. Lai arī Latvijā vārds "cenzūra", par laimi, jau labu laiku piemirsts, Irānā joprojām darbojas Filmu izvērtēšanas birojs, kas nosaka, kādas filmas drīkst un kādas nedrīkst demonstrēt šajā valstī. Nepakļaušanās šīs varas iestādes prasībām nozīmētu to, ka festivāls būtu spiests izņemt filmu "Ausma" no programmas.

Vairākkārt apsvērusi visus "par" un "pret", Laila Pakalniņa nolēma dot atļauju īsināt par kaitīgām atzītās epizodes, uztverot to kā likteņa ironiju – lai filma par politiska režīma fanātisma izpausmēm nokļūtu pie skatītājiem, tā spiesta maksāt nodevas sistēmai, kas valda islāma valstī Irānā. Tas, ko Fadžras filmu festivālā neredzēs skatītāji, ir kādas sievietes celis, kas uz mirkli atsedzas, viņai rāpjoties pa kāpnēm. Par bīstamu tika atzīta arī kolhoza priekšsēdētājas Mirdzas saruna ar vīru, jo tā risinās, abiem sēžot gultā (tas gan notiek dienas vidū un pilnīgi godīgā padomju laika apģērbā, zeķes un kurpes ieskaitot). Un, protams, bērna barošana ar krūti.

Fadžras filmu festivāls piedāvā skatītājiem gan labāko vietējo filmu skati, gan starptautisku filmu programmu un nevairās no izaicinājumiem. Demonstrējot gan atzinību guvušu režisoru filmas, gan jauno talantu darbus, festivāls ieņem arī ievērojamu lomu irāņu kinematogrāfa attīstībā, iepazīstinot ar kino attīstības tendencēm pasaulē. Dažādos gados festivālā piedalījušies un filmas vērtējuši spilgti pasaules kino pārstāvji - Agņeška Holanda, Kšištofs Zanussi, Bela Tārs, Jans Troels, Rustams Ibragimbekovs, Andrejs Zvjagincevs un citi.

Par spīti filmas sarežģītajam ceļam pie Irānas skatītājiem, festivāls "Ausmas" seansus ir gatavojis ar lielu entuziasmu. Sagaidāms, ka režisores saruna ar skatītājiem 20. aprīļa vakarā būs viena no interesantākajām un savdabīgākajām, kāda līdz šim notikusi.

Dažas dienas vēlāk Laila Pakalniņa un "Ausma" būs sastopamas "Go East" filmu festivālā Vācijā, kas tradicionāli piedāvā labākā Austrumeiropas kino kolekciju. Un tur Latvijas/Polijas/Igaunijas kopražojuma filma "Ausma" tiks rādīta 96 minūšu garumā!

"Ausma" ir melnbalts stāsts par vērtībās apjukušu pasauli nesenā pagātnē, padomju laikā, kad ideoloģijas principu vārdā pieaugušie un arī bērni zaudēja orientierus. Padomju laikā populārs bija stāsts par mazo pionieri Pavļiku Morozovu - viņš nodeva čekai savu tēvu, kurš nebija apmierināts ar padomju varas rīkošanos, un Pavļiku par to nogalināja paša ģimene. Morozova rīcība padomju propagandai kalpoja kā neapšaubāms paraugs jebkuram padomju pilsonim - kļūt par ziņotāju, lai ko tas maksātu. Pakalniņas filmā, 75 gadus pēc Morozova, mazais zēns nosaukts par Jāni un dzīvo padomju laika Latvijā, kolhozā "Ausma". Viņa tēvs ir padomju varas ienaidnieks un plāno sazvērestību, dēls nodod tēvu, un tēvs viņam atriebjas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!