Viena no daudzsološākā Latvijas teātra režisora – Dž.Dž.Džilindžera idejas interpretācija, kas smelta amerikāņu 60-to gadu kulta rakstnieka, dzejnieka un hipiju kultūras pārstāvja Ričarda Brotigena romānā, kas izveido sengaidīto izrādi-notikumu. Jaunā aktieru paaudze – drosmīgā M.Doveikas Vaida, kautrīgais L.Subatnieka Čārlijs un vitālais Madara Zariņa Čārlija draugs Fosters, šajā izrādē pārliecinoši uzrāda savas aktieru vizītkartes.
Tagad ir iespēja atveldzēties arī Dailes teātrī.
Šīs izrādes pamatvērtība ir tuvplāni un, protams, intriga. Zināms, ka cilvēku jutekļus kairina un izaicina jebkura fizioloģiska izpausme, īpaši tāda kā aborts - vienīgā, antihumānākā izeja no situācijas ķīlnieces statusa.
Darbības norises vieta ir Sanfrancisko bibliotēka, demokrātiskas sabiedrības miniatūrmodelis, kas domāts tiem – kas vēlas rakstīt, izdot grāmatas un “atstāt cilvēcei piemiņu par savu personību”. Nav svarīgi par ko ir konkrētais sacerējums – par sievietes ķermeni vai par puķu audzēšanu viesnīcas istabā, kurā nav logu. Bibliotēka – jebkuru brīvprātīgo dvēseļu savācēja.
Galēja atturība un “mazā cilvēka” vienkāršība raksturo šīs telpas iemītnieku bibliotekāru Čārliju (romāna autora Ričarda Brotigena līdzinieks), kuru šajā dzīvē interesē tikai pedantiski izdarīts darbs – ienākušo grāmatu rūpīga uzskaite. Kādu dienu pie viņa ar savu sacerējumu ierodas būtne, kura apgalvo, ka viņai pieder svešs, žilbinošs deviņpadsmitgadīgs ķermenisks skaistums un dvēseles dabiskums – Vaida (romāna autora Ričarda Brotigena mīļotās meitenes līdziniece, kuras vārds šī romāna oriģinālvalodā skan – Vida, kas savukārt spāņu valodā nozīmē – dzīve, te jāpiebilst, ka Sanfrancisko no 1821-1848.gadam ietilpa Meksikas teritorijā), kura šo skaistumu izjūt kā lāstu.
Kopš šīs mistiskās satikšanās un neveiklajiem pieskārieniem, viņu pasaules tiek pārradītas. Brīdī, kad cilvēkā izstrādājas vārgas laimes pazīmes, viņš kļūst neaizsargāts un kairina plēsoņas. Parādās manierīgā Marīnas Janaus Sieviete, kas audzē savu kaislību podiņos, siltumnīcas-viesnīcas numura apstākļos un perversi-mātišķā mīlestībā iekāro Čārliju un viņa bibliotēku. Sātana sēkla ir iesēta...
Izrāde ir noslēpumainas iekāres iekļauta, taču tā izstaro nedefinējamu cilvēcību un siltumu. Atkailinātas savstarpējās attiecības un sastapšanās ar bezkompromisu spēli, kura dažkārt liek piedzīvot arī spontāno abortu – viņi tiek izdzīti no savas bibliotēkas paradīzes. Līst lietus un visapkārt tikai skaudrā, neomulīgā realitāte. Sapnis ir beidzies.
Būtiski, lai atkal atrodas iespēja atrast savu personisko - bibliotekāra kaislību, kam sinonīmi ir dzīve, vitalitāte, seksualitāte – iespējams arī bibliotēka, ja tajā mēdz iegriezties Vida.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
