Nežēlīgā stingrība pret jaunajiem

Dezertēšana no Ļeņina komisijas un 20 iestudējumi sezonā. Teātra dižgaram Smiļģim – 130
Foto: Publicitātes foto

Vairāku aktieru un laikabiedru atmiņās Smiļģis aprakstīts kā īpaši prasīgs, tomēr viņa uzstājība un principialitāte attiecībā uz teātra mākslu atstājusi būtisku iespaidu uz 20. gadsimta aktieriem, ieaudzinot viņos dziļu pietāti pret skatuvi. Lai arī pats tiešā veidā ar aktiermākslas studentiem nav strādājis, viņš rūpīgi sekojis līdzi viņu gaitām, piedalījies Dailes teātra aktierkursu audzēkņu darbu vērtēšanā un eksāmenos.

"Viņam bija ārkārtīgi ass skats. Viņš novērtēja – kurš derēs, kurš nederēs," stāsta Rotkale. Piemēram, par aktieri Hariju Liepiņu sākotnēji Smiļģis esot sacījis: "labs ābols, bet viņā ir tārps". Zināms gan, ka vēlāk Liepiņš nonācis vairāku nozīmīgu Smiļģa izrāžu galvenajās lomās.

1920. gados viņš iestudēja pa desmit divdesmit izrādēm sezonā. Katra izrāde tika rādīta sešas septiņas reizes, toreiz citādi nevarēja. Rita Rotkale

Smiļģa skatuves ētika bijusi nelokāma. Aktieri un teātra darbinieki nedrīkstējuši uz skatuves doties bez maiņas apaviem. Ja kāds uz mēģinājumu ieradies bez skatuves kurpēm, nācies iet ar basām kājām. Aktrise Benita Ozoliņa pētniecei atklājusi, ka reiz aizmirsusi maiņas apavus. Tai reizē tas gan noticis nevis pirms mēģinājuma, bet pirms izrādes. Iznākumā Benita Ozoliņa kādā 1930. gada iestudējumā uz skatuves parādījusies ar zeķēm.

Zināms arī gadījums, kad kāda aktrise uz mēģinājumu ieradusies, rotājusies ar krellēm un auskariem. Smiļģis esot sacījis, lai "novāc tos stiklus un grabuļus. Domājiet, mums briljantu nav?"

Eduarda Smiļģa nesaudzīgā bardzība, iespējams, skaidrojama ar to, ka viņam pašam piemitušas teju pārdabiskas darba spējas, un to viņš vēlējies sagaidīt arī no citiem. "1920. gados viņš iestudēja pa desmit divdesmit izrādēm sezonā. Katra izrāde tika rādīta sešas septiņas reizes, toreiz citādi nevarēja. Visu laiku vajadzēja mainīties, vajadzēja pieradināt publiku, jo tas bija citāds teātris – ar dinamiku, kustību, lidojumu," Rotkale skaidro. "Un viņam pašam bija jāspēlē galvenās lomas, jo aktieri vēl nebija izauguši. Tā viņš viņus izaudzināja savā teātrī. Kopīgiem spēkiem viņi savu ansambli uzbūra."

Source

DELFI Kultūra

Tags

Lasāmgabali Latvijas Kultūras akadēmija Kārlis Ulmanis Rainis Aspazija Eduards Smiļģis
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form