Vēlme celt mākslas kvalitāti - 'Nomadi'

Radošā apvienība "Nomadi", kuras kodols ir režisors Mārtiņš Eihe un multimāksliniece Krista Burāne, atšķirībā no citām iepriekš pieminētajām organizācijām nav piesaistīta vienai noteiktai mītnei, un teātris nav viņu vienīgā pārstāvētā mākslas sfēra.

""Nomadi" radās pirms pieciem gadiem, kad mēs ar Mārtiņu Eihi sapratām, ka gribam strādāt kopā dažādās mākslas nozarēs," stāsta Krista, piebilstot, ka nevienā citā valsts dibinātā mākslas institūcijā neko tādu nevarētu atļauties. "Mēs vienlīdz drosmīgi ejam gan kino mākslā, gan starpnozaru projektos un eksperimentējam ar dažādu teātra valodu." "Nomadu" mākslinieciskā virzība ir saistīta ar apzinātu vēlmi pildīt jaunatnes teātra lomu, kā arī ar darbu pie teātra, kā telpas jēdziena nojaukšanas. "Tas savā ziņā ir saistīts ar vēlmi izmainīt skatītāja ērto pozīciju, kad viņš atnāk uz teātri, apsēžas krēslā un sāk vērot to, kas notiek," viņa saka.

Vismaz pašlaik "Nomadus" vairāk interesējot darbs ar nelielu auditoriju, kas, protams, finansiāli ir samērā neizdevīgi. "Mūsu pārliecība ir tā, ka, ja patiešām gribi intīmi sarunāties ar skatītāju, kurš ir gatavs piedalīties, tad ir gandrīz neiespējami to izdarīt ar 800 cilvēkiem zālē," norāda Krista. "Protams, var pajautāt, kam tas vispār vajadzīgs, bet tā ir kultūras daudzveidība un iespēja apzināti izvirzīt māksliniecisko kvalitāti par primāro," viņa uzsver. "Jo lielāka būs teātra projektu dažādības, jo gudrāks, pieredzējušāks, atvērtāks būs skatītājs."

Krista gan apgalvo, ka pašlaik izvēle kļūt par mākslinieku, kurš rada izrādes ārpus esošās valsts teātru sistēmas, kāda ir Latvijā, ir diez gan pašnāvnieciska. Īpaši sarežģīts esot finansēšanas jautājums. "Ja sākotnēji Valsts Kultūrkapitāla fonds (VKKF) tika veidots, lai atbalstītu ne – valsts dibinājuma kultūras organizācijas, tad šobrīd tas kļuvis par otru kabatu, no kuras tiek dotēti valsts atbalstu jau saņēmuši teātri." Tas radot nevienlīdzīgus konkurences apstākļus, turklāt nepastāv finansējuma programmas, kas domātas ilglaicīgam mākslinieciskā procesa nodrošinājumam, piemēram, trīs gadus ilgai darbībai kā tas ir Ziemeļvalstīs. Turklāt šogad VKKF finansējums tieši nevalstisko teātru atbalstam esot likvidēts.

"Pašlaik pastāv vulgarizēta radošās industrijas izpratne – māksliniekam ir jāražo produkts, tas jāpārdod un no tā jāmēģina izdzīvot. Sevišķi Latvijas niecīgā tirgus apstākļos šāds uzstādījums ir absurds," norāda Krista. Izeju no situācijas viņa saskata mērķtiecīgā kultūrpolitikā, VKKF budžeta piesaistē akcīzes nodoklim un valsts pasūtījumā attiecībā uz profesionālu kultūras nodrošinājumu bērniem un jauniešiem, kurš noteiktu kvalitāti, nevis ideoloģiskos principus, kā arī valsts atbalstītā atvērtajā skatuvē, uz kuras darbus varētu veidot dažādi mākslinieki.

Iesakām noskatīties: "Kāpēc es mīlu krievus?" un "Atvadas jūnijā"

Foto: Mirkļi no 'Nomadu' izrādēm


Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form