Izrādes apskats: Viss sākas ar garderobi  (2)

Vērtējums:

Gundegas Repšes "Alvas kliedziens" pusaudzes Rugettas dienasgrāmatā atklāj padomju iekārtas atbaidošo vaigu. Arī izrādē ir ārkārtīgi daudz norāžu, kas ilustrē un atgādina padomju laikus, taču Ineses Mičules un aktrišu kopdarbs primāri stāsta par jauna cilvēka tapšanu, veidošanos, pieaugšanu, kas iet roku rokā ar mīlestību, draugu zaudēšanu un apkārtējo taisnvirziena kategoriskumu. Šī aspekta dēļ JRT izrādē nepārprotami nolasāmas arī mūsu laika iezīmes – mammas un tēti strādā vairs ne divās maiņās, bet divos darbos; spiedienu uz bērna apziņas veidošanos izdara ne vairs totalitārs režīms ar ierobežotu informācijas pieejamību, bet gan nekontrolējams informācijas apjoms un saturs.

Taču viens gan nav mainījies: skolā taču intensīvākās "kaislības" notiek tieši ģērbtuvēs (ja vien tā nav ar tantiņu un garderobes numuriņiem), ko precīzi scenogrāfijā iemiesojis mākslinieks Gints Sippo. Tur var paslēpties vai nu ar draudzenēm, vai dziļā vientulībā paraudāt, tur var mīļotā jaunekļa zābakos "sastādīt" puķes un kabatā paslēpt ledenes… Turklāt pakaramie, uz kuriem sakārti mēteļi, ideāli noder ainu maiņās, kad meitenēm zibenīgi jāpārtop par tantēm.

Inese Mičule kopā ar aktrisēm emocionāli runā par to, kas viņām pašām savā pieredzē bijis nozīmīgs. Tikai brīžiem fonā dzirdami Rugettas dienasgrāmatas ieraksti, kuros Gunas Zariņas varone atklāj savu iekšējo pasauli – gan slēptās domas un sāpes, gan ideālistiskos jautājumus un spriedumus. Taču kopumā izrāde liek domāt par to, cik ārkārtīgi daudz ir fona faktoru, kas nosaka viena cilvēka likteni – to, kāpēc Gunas Zariņas Rugetta finālā pazūd "tablešu straumē". Janas Čivželes gluži vai līdz bezsamaņai pārgurusī un depresīvi pelēkā māte lieliski uzrāda pašu pirmo klupšanas akmeni: nav viņai sarunu (attiecību) ar meitu. Gan tāpēc, ka strādā no rīta līdz vakaram, gan tāpēc, ka acīmredzot savas pieredzes iebaidīta, gan tāpēc, ka, tolaik trūkstot attiecīga rakstura literatūrai, vispār ģimenes, pusaudža, bērna psiholoģija tika uzskatīta par kaut kādiem astrāliem murgiem, nerunājot nemaz par adekvātu dzimumaudzināšanu. Taču vēl ļaunāk, ja pusaudža ikdienā noteikumus diktēja tādas parādības kā Ingas Alsiņas lieliski kariķētā skolotāja – absolūti lojāla sistēmai, bet bezpalīdzīga saskaroties ar patstāvīgi domājošu pusaudzi.

Neatkarīgi no vecuma vai politiskās iekārtas nepārvērtējama nozīme allaž bijusi tam, kādi mums cilvēki apkārt. Rugettas labākās draudzenes pirmajā izrādes daļā vēlāk būs saucamas par nodevējām. Baiba Broka un Sandra Zvīgule ir ārkārtīgi kolorītas skolnieces. Joprojām acu priekšā ir Baibas Brokas enerģiskā garo bižu purināšana un nopietnā aizrautība, metoties Rugettas "ierakumos" karā ar pretējo dzimumu. Savukārt pavisam reāla šodiena ieraugāma gan Sandras Zvīgules skolnieces acīs, kuru tēvs dresē savu iedomu un absurdu ideālu vadīts, gan Elitas Kļaviņas atveidotajā pašpuikā – tuvākajā Rugettas līdzgaitniekā otrajā izrādes daļā.

Visādi citādi spraigajā iestudējumā dažbrīd šķiet, ka atsevišķi "sižeti" varēja būt kompaktāki, kā, piemēram, "Romeo un Džuljetas" (nenoliedzami atraktīvais!) pārstāsts. Kaut gan, vērot aktrišu enerģētiski un idejiski piesātināto darbošanos sagādā baudu. Epizodes izstrādātas līdz pēdējam sīkumam – vai tā būtu spļaudīšanās smēķējot; vai gaitas saspringums, piedaloties modes skatē; vai dzejas "sacerēšana" ar aizrautīgu pienākuma apziņu sejā. Simpatizē, ka iestudējumā bērni (pusaudži) dzīvi dzīvo (un bērnus aktrises spēlē izcili), nevis mēģina cīnīties ar sistēmu. Tā pasākumi par tautu draudzības tēmu drīzāk ir kā spēle ar jauniem, interesantiem noteikumiem, nevis nepiedodama pielāgošanās padomju iekārtai. Taču pienāk brīdis, kad spēlei jāpārtop reālā dzīvē. Ja blakus trāpās neīstie cilvēki, tad izvēles var izrādīties neatgriezeniski kļūdainas.

21. gadsimta sākumā diemžēl piedzīvojam otru galējību – skolotāji zinās pastāstīt, cik nenormāli grūti skolā ar bērniem ir strādāt pārprastas brīvības un visatļautības apstākļos. Turklāt vardarbība un sekss ikdienā un plašsaziņas medijos sastopams ik mirkli. Dažbrīd "psihene" draud skolotājam, tātad mainījusies tikai saskaitāmo kārtība…