JRT iestudēta fantāzija par pirmo izrādi viduslaiku Rīgā  (8)

Livonijas Indriķa hronikā teikts, ka 1205. gada ziemā Rīgā notikusi "brīnum jauka izrāde par praviešiem" - ludus prophetarum.[i] Šīs nedaudzās rindas ir viena no retajām agrīnās teātra vēstures liecībām, kas Eiropas akadēmiskajās aprindās kļuvusi par daudzu desmitu lappušu garu zinātnisko darbu pamatu. Ne tik izglītota lasītāja skats šīm rindām var pārslīdēt pāri, bet var arī mudināt izzināt, kas īsti bija šī pirmā teātra izrāde, kā tā izskatījās, kas bija aktieri, cik daudzi skatījās, kādā valodā viņi runāja, kā sapratās, par ko smējās un daudz ko citu.

Tādēļ Gatis Šmits un seši JRT aktieri ķērušies pie izpētes darba, lasot, meklējot, tulkojot, konsultējoties ar antropoloģijas, etnogrāfijas, vēstures, valodniecības, arheoloģijas, teoloģijas, mūzikas un folkloras speciālistiem, lai pēc tam no tā visa radītu pilnīgi jaunu izrādi - nevis vēsturisku liecību, bet fantāziju par pirmsākumiem.

Kāds cilvēks no letu apmetnes nonācis Lībekā, iemācījies lasīt, kļuvis par Eiropas kultūras pārstāvi un atgriežas dzimtajā pusē. Viņš pieder abām kultūrām, un teātra izrādē tās abas savijas kopā - mūsu senči ir gan tie, kas atbrauca, gan tie, pie kuriem atbrauca; gan tie, kas spēlē, gan tie, kuri skatās. Tāpēc izrāde ir par pārmaiņām, par rašanos, par kopā sakušanu un tās pretrunām. Mēģinājums paskatīties uz vēsturiskiem notikumiem bez morāles un bez mītiem, kuros mēs esam labie, bet tie otri - sliktie.

"Ir svarīgi saprast, ka mēs nemēģinām parādīt, kā toreiz bija - to nav iespējams izdarīt, jo to neviens nezina," skaidro režisors Gatis Šmits. "Izpētot visu, ko varējām izpētīt, atsakoties no liekā un radot savu sižetu, mēs visai brīvā formā veidojam jaunu izrādi, savu versiju, kas, iespējams, varētu būt salīdzināma ar arheoloģiju: arheologs izrok dažas krūzes lauskas, tad tās tiek izliktas muzejā uz samta paliktņa, un šīs lauskas ir gan lauskas pašas par sevi, gan stāsts par visu krūzi. Mēs rādām dažādas lauskas. Mūsu pētījumi ir tikai atspēriena punkts. Tāpēc izrādē tikpat kā nebūs nekādu vēsturisku vizuālu lietu. Visu, ko uzzinājām, esam centušies neizmantot prāta un teksta līmenī, bet gan darbināt emocijas, iztēli," stāsta režisors.

Iestudējuma scenogrāfs ir Rudolfs Bekičs, kostīmu māksliniece - Keita.

Pirmizrāde 13. februārī, nākamās izrādes - 14., 15. un 16. februārī, 19., 20. un 21. martā.

[i] 14. PAR LIELU IZRĀDI, KAS NOTIKA RĪGĀ.[35] Tai pašā ziemā Rīgas vidū notika brīnum jauka izrāde par praviešiem, lai pagāni no redzētā mācītos kristīgās ticības sākumus. Izrādes saturu klātesošajiem - kā jaunkristītajiem, tā pagāniem - ļoti rūpīgi izklāstīja tulks. Bet, kad Gideona[36] bruņotie vīri cīnījās ar filistiešiem[37], pagāni, bīdamies, ka viņus nogalinās, metās bēgt, taču tika laipni atsaukti atpakaļ. Un tā baznīcā kādu neilgu laiku valdīja klusums un miers. Bet šī spēle bija it kā nākotnes notikumu priekšspēle un paredzējums: šajā izrādē bija kaujas - Dāvida[38], Gideona un Hēroda[39] cīņas - un bija arī Vecās un Jaunās Derības mācība; un patiešām - pagāni bija jāpievērš ticībai jo daudzos karos, kas vēl sekoja, un viņiem ar Vecās un Jaunās Derības mācību vajadzēja paskaidrot, kā tikt pie īstā miera nesēja un mūžīgās dzīvošanas.