JRT rudeni iesāks ar trim jauniestudējumiem
Foto: Jānis Deinats

Jaunais Rīgas teātris (JRT) jau kopš jūlija atsācis spēlēt izrādes ar skatītājiem klātienē un rudeni iesāks ar trim jauniestudējumiem. Jau piekto sezonu teātris turpinās darbu pagaidu telpās Miera ielā 58a.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pirmā pirmizrāde gaidāma 28. augustā JRT Mazajā zālē – Ulda Tīrona iestudējums "Klāvas tantes skūpsts", kas tapis pēc Venedikta Jerofejeva poēmas "Maskava – Gailīši" motīviem.

"No Bētlēmes zvaigznes attāluma viss tiešām šķiet blēņas, poēmas galvenajam varonim Veņičkam taisnība. Celtnieku vagoniņā, trijos 1969. gada ziemas mēnešos, viņam izdevās šo attālumu veikt vārdos, stāstot par iedvesmotu dzērāju, kas paģiru rītā cenšas no Maskavas nokļūt debesu Gailīšos. Tā kā viņa moku ceļš ir neizsakāms, Venedikts Jerofejevs par to runā netieši, aplinkus, metoties garās literārās atkāpēs un mainot stāstījuma stilu, izsmejot nopietno un raudot par smieklīgo – tikai lai atrastu kādu stūrīti, kur nebūtu vietas izaicinājumiem, vietiņu, kur cilvēku pažēlotu. Lieki teikt, ka pasaulē tādu neatrast, un no Veņičkas ciešanu attāluma rupji šķiet pat eņģeļi," par iestudējumu raksta tā veidotāji.

Izrādes "Klāvas tantes skūpsts" scenogrāfe un kostīmu māksliniece ir Kristīne Jurjāne, kustību režisore - Elīna Gediņa, gaismu mākslinieks - Oskars Pauliņš. Izrādē piedalās: Vilis Daudziņš, Kaspars Znotiņš, Ilona Bagele, Ivars Krasts, Inga Tropa-Fišere, Marija Linarte, Jevgēnijs Isajevs.

Savukārt Lielajā zālē 10. septembrī pirmizrādi piedzīvos Pētera Krilova veidotā izrāde "Dublinieši Miera ielā". Dramatizējumā izmantoti īru rakstnieka Džeimsa Džoisa daži stāsti no krājuma "Dublinieši", prozas darbi "Mākslinieka portrets jaunībā" un "Uliss".

JRT aktieri šajā izrādē balansē uz plānās robežpārejas no lomas lomā un brīžiem "iebraucot" šķietamajā paštēlā. Izrādes vide skatītāju neaizved tālāk par populāro kafijas centru Miera ielā, bet "ar iedomu un fantāziju vien" tas top par katoļu koledžu, Martello torni, Dublinas bāru vai viesistabu, par izrādi raksta teātra pārstāvji.

Scenārija autori Matīss Gricmanis un Pēteris Krilovs saka: "Īpatnu un neatkārtojamo simbolu meklēšana ir gan Latvijas, gan Īrijas nacionālās vēstures mērķis. Reti Latvijā tiek vilktas paralēles ar Īriju, (bet) abas nācijas ir mēģinājušas apliecināties pasaulei un vienlaikus glabāt savu neatkārtojamo mentalitāti. Tās ir iekļāvušās Eiropas kopējā kultūrā, bet tai pat laikā pārspīlēti atrādījušas un lielījušās ar saviem simboliem, kas nošķir tās no citām nācijām.

Stefans Dedals ir tēls, kurš vijas cauri vairākiem īru rakstnieka Džeimsa Džoisa darbiem. Viņš ir mākslinieks, kurš cerējis kādreiz stāvēt pāri etniskajiem, politiskajiem un reliģiskajiem sprostiem, kuri cilvēku kopienu skalda. "Mākslinieka portreta jaunībā" finālā Stefans saka koledžas biedram: "Es nekalpošu tam, kam vairs neticu, lai vai tās būtu manas mājas, dzimtene vai baznīca, un es centīšos izpausties kādā dzīves vai mākslas veidā, cik vien brīvi un pilnīgi spēšu…". Latvijas literatūra vēl nav piedzīvojusi tādu rakstnieku, kādu Dievs dāvinājis Īrijai. Džoiss ir kā milzu klints pasaules literatūras ainavā. Mūsu izrādē redzams kā Džoiss būvē prozas raksturus - pretrunīgus, bez patosa un meliem."

Izrādē piedalās: Guna Zariņa, Andris Keišs, Kaspars Znotiņš, Vilis Daudziņš, Baiba Broka, Ģirts Krūmiņš, Ivars Krasts, Regīna Razuma, Sandra Kļaviņa, Marija Linarte, Latvijas Kultūras akadēmijas JRT studijas ceturtā kursa studenti – Matīss Ozols, Ritvars Logins, Dāvids Pētersons, Jānis Grūtups, Sabīne Tīkmane.

Iecerēts, ka 20. septembrī pirmizrādi beidzot piedzīvos Alvja Hermaņa iestudējums "Sievietes un vīrieši", kas līdz šim pie skatītājiem nav nonākusi pandēmijas dēļ.

Alvja Hermaņa veidota izrāde, kas balstīta Majas Cades lugā "Status quo" (tulkotāja Margarita Zieda, lugas adaptācija – Alvis Hermanis) jau piedzīvoja ģenerālmēģinājumu 2020. gada 12. martā (dienu pirms teātra slēgšanas). Pirmizrāde ir paredzēta pusotru gadu vēlāk.

JRT rudeni iesāks ar trim jauniestudējumiem
Foto: Publicitātes foto

Par izrādi režisors saka: "Izrāde piedāvā tādu realitātes modeli, kurā sieviešu un vīriešu sociālās lomas ir samainītas vietām. Mūsdienu pasaulē, kur sievietes kļūst arvien vīrišķīgākas un vīrieši arvien sievišķīgāki, šāda spēle vairs nešķiet utopiska fantāzija. Sievietes un vīrieši postmodernajā pasaulē sākuši mainīties lomām jau pirms kāda laika un JRT izrāde piedāvā versiju, kā šī situācija varētu tālāk attīstīties. Vai arī - dažviet ir jau iestājusies. Japānā jau pārdošanā nonācis jauns produkts - plastikāta sieviešu krūtis, kuras uzliekot, vīrietis var simulēt zīdaiņa barošanu tā, lai mazulis nejūt atšķirību. Vācijas medijos jau aizpagājušā vasarā varēja lasīt virsrakstus "Vai vācu sabiedrība ir gatava kancleram vīrietim?". Rietumu sabiedrība (atšķirībā no pārējām) pēdējo simts gadu laikā veikusi milzu progresu sieviešu līdztiesības jomā un turpina to darīt, "MeToo" kustība radikāli izmainījusi sadzīves uzvedības kodus, taču politkorektuma maigais terors un cīņa par upura lomu dialogu starp dzimumiem tikai sarežģī. Un demogrāfijas līknes turpina gāzties uz leju. Visi šie procesi attīstās mūsu acu priekšā un neviens nezin ar ko tas beigsies. Vācu autore Maja Cade ir mēģinājusi fantazēt šajā virzienā un ar viņas atļauju mēs lugu esam lokalizējuši. Darbības vieta ir Latvija."

Izrādes scenogrāfs – Alvis Hermanis, kostīmu māksliniece – Jana Čivžele. Izrādē piedalās: Gundars Āboliņš, Baiba Broka, Elita Kļaviņa, Sandra Kļaviņa, Jana Čivžele, Marija Linarte, Regīna Razuma, Ivars Krasts, Latvijas Kultūras akadēmijas JRT studijas 4. kursa studenti.

Izziņoti arī turpmākie sezonas plāni JRT. 2021. gada nogalē gaidāma pirmizrāde iestudējumam "Jaunie latviešu stāsts". JRT skatītāji noteikti atceras Alvja Hermaņa izrādi "Latviešu stāsti", kas pirmizrādi piedzīvoja 2004. gadā. Vairākos vakaros stāstus par cilvēkiem stāstīja JRT aktieri. Septiņpadsmit gadus vēlāk mūsdienu cilvēku stāstus stāstīs topošie aktieri - Latvijas Kultūras akadēmijas JRT studijas 4. kursa studenti. Izrādes režisors - Vilis Daudziņš. Izrādi vairākos vakaros iecerēts rādīt līdz šim skatītājiem neizmantotā telpā Miera ielā - Kamerzālē ar nelielu skatītāju skaitu (līdz 50 cilvēkiem) un jaunajiem aktieriem tuvplānā.

Tāpat gaidāms, ka šosezon pie skatītājiem nonāks Alvja Hermaņa iestudējums "Ķīniešu stāsti". "Ķīna mūsdienu pasaulē ir absolūtais smagsvars jaunu jēgu un jaunu attīstības virzienu radīšanā. "As China Goes, So Goes the World". "China Reshapes The World". "Kurp dosies Ķīna, turp dosies pasaule". "Ķīna pārveido pasauli". Tie ir 21. gadsimta grāmatu, filmu un konferenču virsraksti visā pasaulē. Tāpēc JRT savu jauno izrādi veltīs mūsdienu Ķīnai un mēģinās skatītājiem atvērt to jauno pasauli, kas sagaida mūs pēc pandēmijas beigām," raksta JRT pārstāvji.

Par šo jauno pasauli, šo jauno saturu nav vēl uzrakstītas lugas. JRT attīsta dramaturģisko materiālu saviem spēkiem, veicot apjomīgu pētniecības darbu no jaunākajām pasaulē izdotajām grāmatām, uzņemtajām filmām, laikrakstu, žurnālu, interneta izdevumu tekstiem un televīzijas raidījumiem. Darba mērķis ir pārradīt pasaules žurnālistikas pētījumus poētiskā teātra mākslas darbā. Dramaturģijas autore Margarita Zieda. Izrādes režisors – Alvis Hermanis. Galvenās lomas tiks uzticētas aktieriem Gunai Zariņai un Vilim Daudziņam.

Savu interpretāciju par Raiņa lugu "Jāzeps un viņa brāļi" šajā sezonā piedāvās režisore Inga Tropa-Fišere. Izrāde koncentrēsies uz cilvēku pasaulē un pasauli cilvēkā, apzinot vienu kā otra atspulgu. No vienas puses Jāzeps ir sapņotājs, kurš apveltīts ar lielu jaudu un jaunu pasaules redzējuma vīziju. Ģēnijs, kurš netiek pieņemts, top izraidīts un iemests bedrē, jo pārlieku provocē brāļus pārskatīt līdzšinējos priekštatus par pasaules uzbūvi un lietu kārtību tajā. No otras puses Jāzeps, savu skaisto sapņu iedvesmots un aizrauts, nespēj pacietībā un pazemībā pieņemt brāļus un viņu pasaules redzējumu, jo, neapjaušot savu jaudu, nonicina brāļu izsapņoto pasauli. Šie dažādie pasaules redzējumi noved pie traģiskas un iznīcinošas sadursmes.

Iestudējuma radošajā komandā darbosies scenogrāfs Miķelis Fišers, komponiste Anna Ķirse, kostīmu māksliniece Evelīna Deičmane.

Šosezon turpināsies arī darbs turpinās arī pie kinofilmas "Baltais helikopters", kas balstīta tāda paša nosaukuma izrādē. Lugas autors, izrādes un tagad arī filmas režisors ir Alvis Hermanis. Līdzās Mihailam Barišņikovam filmā piedalās JRT aktieri Kaspars Znotiņš, Guna Zariņa un Regīna Razuma. Filmas operators - Andrejs Rudzāts, montāžas režisors - Mārtiņš Grauds, māksliniece – Kristīne Jurjāne.

Kā informē JRT pārstāve Inga Liepiņa, 2022. gada pirmajā pusgadā jauniestudējumus veidos režisors Alvis Hermanis, Gatis Šmits un Pēteris Krilovs. Tās vienlaicīgi būs arī Latvijas Kultūras akadēmijas JRT studijas studentu diplomdarbu izrādes, kurās piedalīsies arī esošie trupas aktieri.

Atgādinām, ka jau piekto gadu Jaunais Rīgas teātris sezonu aizvadīs pagaidu telpās Miera ielā 58a. Teātra pārstāve uzsver, ka joprojām tiek saglabāta cerība, ka 2023./2024. gada sezonā teātra kolektīvam būs iespēja skatītājus aicināt uz izrādēm savā vēsturiskā ēkā Lāčplēša ielā 25. Šobrīd teātra kolektīvā ir 14 štata aktieri, kuriem nākamgad pievienosies Latvijas Kultūras akadēmijas JRT studijas absolventi.

Tags

Jaunais Rīgas teātris Kaspars Znotiņš Kristīne Jurjāne Uldis Tīrons Vilis Daudziņš
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form