‘Raudupiete’. Pirmizrādes iespaidi  (1)

Nepateikts vai pārprasts teikums nogalina arī Raudupietes dēlu Matīsiņu, ko māte uztvērusi kā šķērsli savai laimei. Tiktāl sakrīt Rūdolfa Blaumaņa noveles un Annas Brigaderes lugas “Raudupiete” sižeti. Atšķiras to fināli: Blaumanis sievieti pagrūž zem satracinātu zirgu kājām, bet Brigadere kā dzīvu, smagu nastu ieliek gribētā vīrieša rokās.

Režisors Mihails Gruzdovs pēc krievu klasikas iestudējumiem uz Dailes teātra skatuves, pievērsies latviešu dramaturģijai, izvēloties Annas Brigaderes Raudupieti.

Un tā ir viņa kļūda, jo Brigaderes lugā ir tikai dažas meistarīgas ainas, kuras gan nespēj glābt tās šķidro pamatu. Tomēr, par izrādes dārgāko un arī - vienīgo kārti, kas satur iestudējumu, kļūst spēcīgās dramatiskās aktrises Indras Briķes Raudupiete, un kļūda tiek izlabota. Režisors Brigaderes drāmu pārvērtis traģikomēdijā, liekot aktrisei balansēt uz trauslās žanru robežas, kas viņai izdodas lieliski. Taču, ja Indra Briķe rada daudzšķautnainu sievietes raksturu, kurā plosās kaislība, naids, mīlestība un sāpes, tad viņas uzcerētais Artūra Skrastiņa Kārlis - otrs upurjērs uz kaisles altāra, ir izteikti komisks, aktiera lomu sarakstā nebijis un interesants tēls. Kārlis spēlējas ar saimnieci, turklāt, manot viņas nepārprotamo interesi, spēlīte kļūst vēl atklātāka un, protams, bīstamāka. Līdz, attopoties Raudupietes gultā, pēdējā brīdī nobīstas no situācijas nopietnības un pazūd, lai uzrastos pie Matīsiņa kapa, gatavs pieņemt likteni. Nemotivēto vai nepārliecinoši nospēlēto pēkšņo pārmaiņu iemesli paliek noslēpums. Kaut māc aizdomas, ka lomas zīmējumā un tā izstrādē daži posmi izdzēsušies, vai arī nekad tur nav bijuši.

Režisors parūpējies par dažiem pārsteigumiem pārējā aktieru ansamblī: Juris Žagars redzams Joskes lomā, teicami darbojas līdz šim Gruzdova izrādēs neredzēti aktieri - Aivars Siliņš, Ilze Vazdika, Uldis Vazdiks, Ligita Skujiņa, Marīna Janaus, Lidija Pupure, Aija Dzērve. Bet, skatoties uz tik dzīvo un patieso Andra Pērkona spēli Matīsiņa lomā, var priecāties par jaunās paaudzes aktierspējām. Jo tām nu cerība, sevišķi pēc kārtējās Likteņa līdumnieku sērijas noskatīšanās, bija zudusi.

Iekāres un kaislības simbols izrādes, tāpat kā Blaumaņa Raudupietes koordinātēs, ir zirgi. Trakojošs zirgs nogalina Raudupu, pati Raudupiete un arī Kārlis atdarina skaistā dzīvnieka kustības. Jūtas, kaut reizēm grožos neturamas, atšķir cilvēkus no dzīvniekiem. Bet instinkti varbūt ir patiesākais, kas nosaka cilvēka rīcību. Jo tie nemelo.

Andra Freiberga veidotās scenogrāfijas galvenā detaļa ir reizēm caurspīdīgs nogatavojušās labības lauks, kas nozīmē ne tikai briedumu dabā, bet arī Raudupietes tuvojošos rudeni, kura attālināšanai jebkuri līdzekļi labi. Režisora un scenogrāfa tandēmā nolasāma izrādes galvenā tēma: tveicīgas vasaras vilnis var pārsteigt katru un jebkad. Arī martā.