Foto: LETA
Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzeja ciklā "Sarunas Smiļģa kabinetā" 16. novembrī pulksten 18 notiks izcilajai teātra zinātniecei un pedagoģei Līvijai Akurāterei (23.09.1925 – 26.01.2017) veltīts sarunu vakars.

Kā vēsta muzeja vadītājs Jānis Siliņš, sarunās piedalīsies viņas meita Ieva Akurātere, teātra zinātniece Guna Zeltiņa, aktrise Raimonda Vazdika, kura lasīs Līvijas Akurāteres dzeju no šogad izdotās dzejas, fotoimpresiju un atmiņu grāmatas "A una corda. Uz vienas stīgas" (sastādītāja un redaktore Sanita Dāboliņa).

Kā atgādina Siliņš, Līvija Akurātere 1950. gadā absolvēja LPSR Teātra institūtu, bet 1951. gadā kļuva par Eduarda Smiļģa vadītā Dailes teātra literārās daļas vadītāju. No 1953. gada līdz 1961. gadam bija LPSR Kultūras ministrijas Teātra daļas darbiniece, pēc tam strādāja gan par dramaturģijas konsultanti Rakstnieku savienībā, gan par redaktori Latvijas televīzijas literāri dramatisko raidījumu redakcijā. Līvija Akurātere bija gan Latvijas Teātra darbinieku savienības (n0 1951) un Latvijas Rakstnieku savienības (no 1964) biedre. Viņa bija Rīgas Kinostudijas Tautas kinoaktieru studijas pirmā vadītāja (1965 – 1967), bet no 1968. gada līdz pat 1992. gadam Latvijas Zinātņu akadēmijas latviešu valodas un literatūras institūta, vēlāk Literatūras, folkloras un mākslas institūta zinātniskā līdzstrādniece, no 1985. gada līdz 1992. gadam – teātra, kino un mūzikas daļas vadītāja.

Līvijas Akurāteres sarakstīto grāmatu lokā jāizceļ pētījums par aktieriem: Artūru Filipsonu (1970), Emīliju Viesturi (1976), Gunāru Cilinski (1978), Emīliju Bērziņu (1985), Irmgardi Mitrēvici un Nikolaju Mūrnieku (1988), Luiju Šmitu (2007), arī par scenogrāfu Rūdolfu Pīlādzi (1985). Līvijas Akurāteres aktrises profesija lielā mērā palīdzēja, lai taptu monogrāfija "Aktiermāksla latviešu teātrī" (1983), kurā vēsturiski precīzi un sistēmiski ir skatīta profesionālās aktieru mākslas izglītošanas procesi. Šis apjomīgais darbs bija arī pamats, lai atjaunotajā valstī 1993. gadā Latvijas Mākslas augstskolu asociācija Līvijai Akurāterei pelnīti piešķirtu habilitētā mākslas doktora zinātnisko grādu.

Kā norāda muzeja vadītājs, Līvija Akurātere bijusi absolūts teātra cilvēks; "Viņu interesēja itin visi skatuves mākslas procesi: profesionālajā un amatieru teātrī. Viņas kritikas, recenzijas, analīzes bija profesionāli ietilpīgas, cilvēciski gudras un skatuviski piesātinātas. Tajās kādreiz bija arī balti melnie toņi, bet biežāk: asredzīgs, izprotošs un attīstībā paredzošs skatuves mākslas procesu vērtējums. Bez liekulības un pārlieku lielas abstrakcijas un vienmēr ļoti labā latviešu valodā. Toties Līvija Akurātere pārvaldīja arī vācu, angļu un krievu valodu, kas viņai ļāva Latvijas teātrī notiekošos procesus skatīt patiesi starptautiskā dimensijā."

Līvijas Akurāteres pedagoģiskā darbība iesākās Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātē (no 1952. gada) un noslēdzās Latvijas Kultūras akadēmijā, kurā no 1993. gada līdz 1999. gadam viņa bija pasaules un latviešu teātra vēstures profesore.

2019. gadā Latvijas Nacionālais kultūras centrs iedibināja Līvijas Akurāteres amatierteātru izcilības balvu, kas tiek ik pēc četriem gadiem tiek pasniegta kādam Latvijas amatierteātrim par būtisku ieguldījumu Latvijas kultūrvides veidošanā.

Savukārt Ievas Akurāteres un Sanitas Dāboliņas sastādītā grāmata "A una corda. Uz vienas stīgas" atklāj Līvijas Akurāteres poētisko un filozofisko raksturu. Tas liecina par to, ka ir nepieciešams gan runāt par Līviju Akurāteri, gan rosināt citus daudzpusīgi pētīt viņas atstāto radošo un zinātnisko mantojumu.

Sarunas vadīs LKA profesors, Eduarda Smiļģa Teātra muzeja vadītājs Jānis Siliņš.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!