V. Kairiša izrādes “Tumšie brieži” tapšanas pamatā ir kāds skaists un smalks notikums – Ingas Ābeles luga. Pēc satura “Tumšie brieži” ir sadzīviska luga, kur darbība risinās mūsdienu Latvijas lauku mājā, nostūrī, atsvešinātībā no citiem, kur kopējo mājās – ģimenes atmosfēru var raksturot ar pusaudzes Rias vārdiem:”Klusums, vējš, aukstums, dubļi. Nekad nemaz nav prieka”.
Jau ar pirmajiem teksta vārdiem iezīmējas ģimenes konflikts, kuru provocē pusaudzes Rias saasinātā uztvere pret pasauli un pieaugušo nespēja tikt galā ar it kā ikdienišķām problēmām, aiz kurām slēpjas dvēseles tumšais bezdibenis. Rias tēva Alfa bijušā kursabiedra Augusta ierašanās uzjundī pagātni, un pamazām rodas nojausma, ka tumšie brieži nav tikai dzīvnieki, bet metafora – skaistumam, dzīvībai, dvēselei. Čehoviski uzrakstītajā lugā autore ir katram varonim ir piešķīrusi monologu, grēksūdzi, raisot cilvēcisku līdzpārdzīvojumu, smeldzīgu atpazīstamību par to, ka reizēm nav sevi kur likt, ka neviens tevi nemīl, ka jautājumi, kas ir mīlestība, mūžība, dzīves jēga paliek bez atbildes. Dzīve mākslinieces Ievas Jurjānes radītajā telpā rit tumsā un rēnā gaismā, un varoņu dvēseles ir tikpat jūtīgas kā trauslie gaismas stari. Varētu likties, ka izrāde ir vēstījums par mūsdienu eksistenciālo atsvešinātību un vientulību.

Kopā strādājot JRT aktieriem M. Apinei, Ģ. Krūmiņam, A. Reinfeldam, R. Razumai, V.Rogam un viesaktieriem E. Kromulei, J.Paukštello, ir tapusi viena no spēcīgākajām izrādēm aktieru ansambļa saliedētības ziņā ne tikai Jaunajā Rīgas teātrī, bet pašreizējā teātra piedāvājumā vispār.

Pēc režisora lūguma I. Ābele lugā ieviesusi papildinājumus, līdz ar to izrāde, kaut arī rit vienā cēlienā, tā it kā salūst divās daļās: briežu nošaušana izraisa emocionālu sprādzienu visu varoņu psihē, kādu irreālo spēku aktivizēšanos. Izrādes darbība sāk balansēt uz sapņa un nomoda stāvokļa, katrs varonis sevī atklāj snaudošus spēkus, īpašības, par kurām nekad nebija nojautis vai uzdrošinājies zināt. Iestudējums iegūst sirreāli mistisku gaisotni, kura izspēlējas dažādu arhetipisku zīmju un simbolu sajaukumā, kas katram skatītājam var nozīmēt kaut kādu citu ietilpību. Izrādē katra aina lēnām, bet neatlaidīgi un mērķtiecīgi kā sniega pika, ripojot no kalna, saveļ milzīgu bumbu, kas nospiež lejā stāvētājus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit