Mēneša sākumā, no 5.novembra līdz 12.novembrim, gaidāma Taurīdu plūsma. Tiek uzskatīts, ka šī plūsma ir Enkes komētas atstātie putekļi. Lai arī netiek prognozēti vairāk kā desmit meteori stundas laikā, dažreiz šīs plūsmas laikā izdodas novērot ļoti krāšņas ugunsbumbas, liecina "Starspace.lv" informācija.
Plūsmai ir divi maksimumi - pirmais naktī no 5.novembra uz 6.novembri, bet otrais aptuveni nedēļu vēlāk - no 12.novembra uz 13.novembri. Šogad abu plūsmu novērojumiem netraucēs Mēness, un novērojumus ieteicams veikt pēc pusnakts.
Savukārt no 9.novembra uz 10.novembri gaidāma Cefeīdu plūsma. Šī ir salīdzinoši jauna plūsma, kuru atklāja tikai 1969.gadā. Prognozēti ne vairāk kā 20 meteori stundas laikā. Meteorus var sākt gaidīt jau pēc Saules rieta.
Pegazīdu plūsmas meteori, kas ir Banpleina komētas atliekas, kas pēdējo reizi redzēta 1819.gadā, būs vērojami no 12.novembra uz 13.novembri. Šo meteoru plūsmu ieteicams sākt vērot no plkst.22. Labā gadā varot novērot kādu duci "krītošo zvaigžņu".
Savukārt no 14.novembra uz 15.novembri gaidāma vāja Andromedīdu plūsma. Šīs "krītošās zvaigznes" ir Biela komētas atliekas, kas 1845.gadā sadalījās divās daļās. Pateicoties šim notikumam, 1885.gadā Andromedīdas bija īpaši krāšņas - aptuveni 13 000 meteoru stundas laikā. Lai arī mūsdienās no šī krāšņuma nekas nav saglabājies, daži no eksemplāriem ir tik lieli, ka nonāk līdz zemei un kļūst par meteorītiem. Šo meteoru plūsmu, kas ir slavena ar skaistiem un iespaidīgiem meteoriem, vislabāk būs vērot no plkst.22.
Savukārt ap valsts svētkiem, no 17.novembra uz 18.novembri, gaidāms Leonīdu plūsmas maksimums. Šī plūsma ir Tatla komētas (55P) atstātās atlūzas. Šogad Mēness netraucēs šīs plūsmas vērošanai, jo norietēs krietni pirms pusnakts. Novērojumus varēs sākt pirms pusnakts.
Meteori veidojas no sairušas komētas paliekām. Gada laikā ir vērojamas vairākas meteoru plūsmas - augustā vērojama Perseīdu meteoru plūsma, novembrī - Leonīdu meteoru plūsma, savukārt ziemā ir vērojama Kvadrantīdas meteoru plūsma. Tas veidojas tādēļ, ka laika gaitā ir bijušas dažādas komētas, kuras ir sairušas smalkos smilšu graudiņos un putekļos, izveidojot lielu mākoni. Brīdī, kad Zeme šim mākonim lido cauri, smilšu graudiņi un putekļi ar milzīgu ātrumu ietriecas Zemes atmosfērā un sadeg, savukārt, ja gadās kāds lielāks gabals, tad tas var sasniegt arī Zemi.
Zvaigžņu lietus ir vizuāls baudījums skatītājiem, un, to redzot, ir iespēja iedomāties arī kādu vēlēšanos. Savukārt tie, kuri pēta Saules sistēmu, no meteoru plūsmas vairāk var saprast, no kādiem materiāliem un no kādām vielām sastāv komētas, bet tie, kuriem ir kosmiskie aparāti, zina, ka meteoru plūsmu laikā ir jāuzmanās, jo var tikt sabojātas, piemēram, kosmiskās stacijas.
Arī šajā nedēļas nogalē Latvijas iedzīvotāji Zemgalē un Rīgā redzējuši spožus meteorītus, jeb bolīdus.
Par tiem cilvēki ziņojuši sociālajos tīklos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
