Pirmdien TV3 raidījumā Vīrietis uz paklāja viesojās 26 gadus vecais, starptautiskus panākumus un atpazīstamību guvušais pianists Vestards Šimkus (attēlā), kurš labprāt ar televīzijas skatītājiem dalījās savās pārdomās par dzīvi, sievietēm un izklaidi.
Lai gan vairāki pašmāju dzeltenie izdevumi pēdējo mēnešu laikā centušies pianistu atspoguļot kā īstu "ballīšu zvēru", pats Šimkus raidījuma laikā atklāja, ka klubus apmeklē ļoti nelabprāt un piekopj mierīgu dzīvesveidu.
"Es neesmu svētku svinētājs. Es esmu kaut kad senāk bijis naktsklubos, bet šobrīd mani tas noteikti nevilina. Tas troksnis mani pazemo, liek justies stulbam un padara arvien stulbāku. Troksnis mani nogalina. Ja jūs gribat mani nogalināt - dariet to ar troksni. Tādā troksnī, kāds ir naktsklubā, pat ja atskaņotu Bēthovena mūziku, es būtu miris no depresijas," atzina pianists.
Puisis arī visnotaļ asi reaģēja uz raidījuma vadītājas Elīnas Doļģes jautājumu, vai viņš nejūtas kā snobs, izvēloties pastaigas mežā un mūziku, nevis visu "parasto un ikdienišķo".
"Katram ir sava ikdiena. Kāpēc jūs tik ļoti iespringstat par to, ka ir viens konkrēts ikdienas modelis, kurā ja es nepiedalos vai novirzos no normas, tad esmu citplanētietis," saspringti taujāja Šimkus un neslēpa, ka ar savu dzīvi ir pat ļoti apmierināts.
"Kad es ieeju kādā klubā, es, protams, saprotu, ka neesmu no tās pasaules, un es ātri bēgu prom, jo tā nav mana vide. Savu ikdienu esmu uzbūvējis tā, ka jūtos laimīgs tajā, un tas man ir galvenais," atzina jaunais vīrietis.
"Mana ikdiena mani pilnībā apmierina. Es esmu izmēģinājis dažādus dzīves modeļus, un esmu pārliecinājies, ka tas modelis, kas man ir pēdējos dzīves gados, ir laimīgākais un dara mani laimīgu," raidījuma vadītājas un skatītājus centās pārliecināt Šimkus.
Viņš gan sevi par vienpati neuzskata, lai gan nenoliedza, ka viņam ir ļoti svarīgi regulāri pabūt vienatnē, bet mūziķa darba specifikas un interešu dēļ plašs draugu loks viņam nav izveidojies - cilvēkus, kurus ielaist savā dzīvē, Šimkus izvēloties ļoti rūpīgi.
"Attieksme pret draugiem man ir līdzīgā kā manai mammai - ir ļoti būtiski sajust, ka šis draugs negrib tev pielīst. Ārpus ģimenes ir daži cilvēki, kuri tāpat kā es ar kaut ko no visas sirds un ar visu savu enerģiju nodarbojas. Ar viņiem arī mēs varam apmainīties ar domām, kā ir dzīvot pasaulē, kur diezgan daudz kas notiek virspusēji un ar tādu savtīguma devu," pārdomās par draugiem dalījās Šimkus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
