Maija sākumā populārais pašmāju dziedātājs, grupas Z-Scars līderis Andris Kivičs (attēlā) bija devies uz Afganistānu, lai tur sniegtu koncertus gan latviešu, gan citu valstu karavīriem.
Sarunā ar izklaides portālu Mango Kivičs atzina, ka šis brauciens uz militārajām bāzēm Mazārešarifā un Maimanā ir bijis iespaidīgākais un emocijām bagātākais ceļojums viņa dzīvē.
"Esmu bijis Amerikā un Īslandē, bet šis brauciens uz Afganistānu bija pāri visam. Gan tāpēc, ka parasts tūrists tur nemaz nevar aizbraukt, gan tāpēc, ka visu laiku bija viegls stresiņš - it kā nekas, nekas, bet jebkurā brīdī kaut kas var notikt," piedzīvotajā dalās Kivičs.
"Bail man nebija, jo virs bāzes ir dirižablis, kas filmē 10 kilometru radiusā, lidinās bezpilotu lidmašīnas, kas arī visu laiku filmē. Tām bāzēm neko nevar izdarīt. Bāzēs iekšā valda baigā tīrība, visi karavīri ir inteliģenti, īpaši norvēģi, kuri visi ir ap metru deviņdesmit blondi čaļi zilām acīm. Karavīrs iet, un tu jūti, ka viņš ir iesmaržojies," sajūsminās mūziķis.
"Bāzēs ir basketbola un futbola laukumi, vairākas trenažieru zāles, trīs reizes dienā baro tā, kā Latvijā neviens neēd. Tur ir zviedru galds, kas ir pārkruts - mēs tur štopējām tik, cik vien cilvēks var apēst," smejas Kivičs.
"Latviešu karavīri ir baigi foršie puiši - vienkārši, sirsnīgi, inteliģenti čaļi. Ja parunā ar viņiem par to, kas tur notiek, saproti, ka viņi tiešām rubī, ko viņi dara. Visi tur runā daudzās valodās. Viņi ir inteliģentāki nekā ierindas cilvēki Latvijā," sastaptos karavīrus raksturo Kivičs.
Septiņu dienu laikā latviešu grupa sniegusi četrus koncertus - uzstāšanās notikušas arī 46 grādu tveicā, kad saules gaisma bijusi balta kā operācijas zālē un valdījis šausmīgs karstums, bezgaiss un pa gaisu gājušas smiltis.
Latviešu mūziķi izpildījuši gan oriģinālkompozīcijas, gan populāru dziesmu kaverversijas, un atsaucība no latviešu karavīru puses bijusi gana liela.
"Tur sanāca arī tāds baigi patriotiskais moments - viens latvietis bija pat līdz asarām un teica, ka nevarēs naktī aizmigt. Viņiem tā rutīna ir tāda, ka brīdī, kad parādās rokgrupa ar gaismām un džeki mauc, viņiem tas ir kā ūdens malks. Viņi ir izsalkuši pēc mūzikas," publikas atsaucību raksturo dziedātājs.
Lai gan sākumā citu valstu puiši bijuši atturīgāki, pēc pēdējās uzstāšanās visi grupas diski izpirkti, bet amerikāņi grupas dalībniekiem pat piedāvājuši īpašas izklaides.
"Tā kā amerikāņiem patika mūsu uzstāšanās, viņi mums piedāvāja militārās izklaidītes - varējām palidot ar Black Hawk helikopteru, kam civilie pat tuvumā netiek," prieku neslēpj Kivičs.
Ceļojums uz Afganistānu arī mainījis mūziķa priekšstatus par tālajā valstī notiekošo. "Tur ir 25 miljoni cilvēku un 20 ciltis, no kurām katra domā, ka viņa ir viskrutākā. Tie agfgāņi močījas savā starpā. Viņi bliež un sit nost viens otru. Nav tā, ka amerikāņi turp brauc noklopēt Afganistānu.
Tā valsts ir ar izrakteņiem bagātākā valsts pasaulē, un viņi visi tos grib, bet dēļ ārkārtīgi zemā izglītības līmeņa nevar apsēsties pie viena galda un par kaut ko vienoties.
Mēs braucām ar bruņumašīnu - seši puisēni pamāj ar roku, septītais iemet ar akmeni. Tur nevar saprast cilvēku noskaņojumu. Latvijā viss ir skaidrs - mums ir latvieši, krievi un vēl kaut kādas tautības. Mums te ir miers, mēs aptuveni saprotam, kas te notiek, bet tur tas rasols ir tāds, ka ir ņepoņatka, kas notiek," iespaidos par Afganistānā notiekošo dalās Kivičs.
Uz jautājumu, vai pats mūziķis būtu ar mieru mainīt nodarbošanos un kļūt par profesionālu karavīru, Kivičs atzīst, ka, ja vien viņš būtu jaunāks, viņš noteikti stātos Aizsardzības akadēmijā.
Foto: Andra Kiviča privātais arhīvs un Intars Atstupens no Rekrutēšanas un jaunsardzes centra.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
