Pēc Vācijas laikraksta Bild pasūtījuma pētījumu kompānija Forsa veikusi aptauju, kurā piedalījās vairāk nekā divi tūkstoši Vācijas iedzīvotāju, lai noskaidrotu, kurš ir visu laiku izcilākais vācietis šīs valsts ilgajā vēsturē.
Aptaujas rezultātā noskaidrojies, ka par visu laiku dižāko vācieti viņa tautieši atzinuši dzejnieku Johanu Volfgangu Gēti (attēlā), par kuru nobalsojuši 16 procenti respondentu.
Dižāko vāciešu saraksta otrajā vietā iekļuvis pirmais Rietumvācijas kanclers Konrāds Adenauers, trešajā - izcilais fiziķis Alberts Einšteins, bet ceturtajā - pirmais Vācijas impērijas kanclers Oto fon Bismarks.
Pirmajā desmitniekā iekļuvuši tikai divi no šobrīd dzīvajiem Vācijas pilsoņiem - pirmais apvienotās Vācijas federālais kanclers Helmūts Kols un bijušais VFR kanclers Helmūts Šmits (attiecīgi piektā un septītā vieta).
Gēte dzimis 1749. gada 28. augustā Vācijas tirdzniecības pilsētā Frankfurtē pie Mainas, kura līdz 1806. gadam ietilpa Svētās Romas impērijas sastāvā. Viņa tēvs bija pārticis advokāts, impērijas padomnieks, bet māte - pilsētas galvas meita.
Gēte bija universāli izglītots cilvēks: dzejnieks, rakstnieks, kritiķis, politiķis, domātājs, dabas pētnieks, filozofs, zinātnieks; īsāk sakot - polimats. Viņa mūža ievērojamākais darbs Fausts nereti tiek dēvēts par izcilāko garo poēmu Eiropas literatūras vēsturē, savukārt Jaunā Vertera ciešanas izraisīja vienu no vēsturē pirmajiem pašnāvību viļņiem fetiša dēļ.
Gēte miris 1832. gada 22. martā Veimārā, nodzīvojis 82 gadus ilgu mūžu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
