Foto: Privātais arhīvs
Talantīgais pianists un komponists Ivars Kļaviņš (attēlā) turpina izpausties kā mūzikas kritiķis. Muzikāli izglītotais puisis uzskata, ka ir laiks kādam skaļi paust atklātu viedokli par it kā neaizskaramās "Prāta vētras" slavu, kura, kā klusībā uzskatot daudzi, guļ uz veciem lauriem un neko baudāmu tautai vairs nespēj piedāvāt.

"Noklausījos un noskatījos jauno Prāta vētras  hipsterīgo hitu Lantern.  Jau pēc pirmām pāris notīm pamanīju, ka šī dziesma sastāv vien no divām harmonijām," sarunā ar DELFI Izklaide Prāta vētras jaunā albuma pirmo singlu analizē Kļaviņš.

Viņš gan, kā jau profesionālis, izlēmis uzreiz nelamāt Prāta vētras puišus par tik vienkāršas dziesmas pasniegšanu kā hitu, bet gan izvērtēt grupas pēdējā laika daiļradi kopumā.

"Nospriedu, ka tas nekas -  pasaulē ir vairāki hiti, kuri ir komerciāli veiksmīgi un sastāv tikai no  divām harmonijām. Fenomens ir AC/DC Thunderstruck - šīs dziesmas pamatā  basa līnija stāv uz uz vienas nots, tāpat arī  harmoniskā līnija mainās tikai nedaudz.

Dziesma pamazām instrumentāli attīstās, līdz  nonāk līdz kulminācijai, tad gan mainās harmonija, dziesma attīstās un ne sekundi nepaliek garlaicīgi. Gribas Thunderstruck noklausīties no sākuma līdz beigām un tā vairākas reizes," salīdzinājumu piedāvā jaunais eksperts.

Diemžēl Prāta vētras dziesmai esot tālu līdz AC/DC. "Es  ļoti gaidīju, kas nu būs, kā dziesma attīstīsies, kādi pārsteigumi mani sagaidīs, bet tā arī nekādu attīstību un pārsteigumus nesagaidīju, ja vien neskaita kluso daļu pirms beigām - tas arī bija viss pārsteigums," pamatīgi vīlies Prāta vētras jaunajā hitā ir Kļaviņš.

Viņš nav vienīgais - savās pārdomās mūziķis dalījies arī ar citiem tautiešiem un, izrādās, daudzi domā tāpat - tautai nepatīk mūzika, kādu pēdējā laikā rada grupa, taču vietējie mūzikas pārzinātāji nez kāpēc baidās skaļi paust negatīvu kritiku šīs it kā neaizskaramās grupas sakarā.

"Kopš brīža, kad Prāta vētras puiši ir sapinusies ar ārzemju producentiem, viņi ir pazaudējuši paši sevi. Mēs gribam Spogulīti, Plaukstas lieluma pavasari, Skoļskiji uļici un citus Prāta vētras stilam raksturīgus hitus, bet tā vien šķiet, ka  grupas puiši ir piemirsuši par mums, nabaga latviešiem, un pašlaik izmisīgi cenšas radīt hitu, ar ko iekarot pasauli, tādējādi liekot vilties saviem faniem," analizē dažādu mūzikas stilu pārzinātājs.

Vienīgais, kas viņu patīkami pārsteidzis Prāta vētras sakarā, ir dziesmas videoklips.  "Tas, kā  Māris Mihelsons, Prāta vētras taustiņnieks, paņem pirmos akordus - ar  enerģiju, attieksmi un groove. Gaidīju, kas nu būs. Roga sāka kačāt bungas - iespaidīgi, interesanti, arī bass  ļoti labi izspēlē savu partiju," par videoklipu priecājas Kļaviņš.

Viņš spriež, ka dziesmas Lantern video noteikti nav bijis dārgs, taču izdevies visai pieņemams. Diemžēl tas arī ir vienīgais, par ko Kļaviņš kā neatkarīgais eksperts var paslavēt grupu, kuru joprojām dēvē par daļu no Latvijas vizītkartes.

"Es uzskatu, ka grupa brauc uz veciem lauriem. Ļoti iespējams, ka Prāta puiši ir vienkārši izsmēluši sevi un vairs neprot radīt tādu mūziku, kāda tiem bija agrāk, kad visi, izdzirdot jau pirmās notis, lēkāja un dziedāja līdzi," skarbs savā vērtējumā ir Kļaviņš.

Jaunais eksperts gan atzīst, ka hipsteru apjūsmotā Lantern pēc noklausīšanās, lai veiktu muzikālu analīzi, gan palikusi viņa galvā, taču viņš nav īsti pārliecināts, vai par šāda gabala pielipšanu jāpriecājas.

"Nezinu vai tas ir labi - man pašlaik galvā skan drūmi mistiska dziesma ar diviem drūmiem akordiem," rezumē Kļaviņš.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!